13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)
Skaidrojumi. Viedokļi
Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai
8
Ph.D. (Dienviddānijas universitāte)
Maija Zālīte
 

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību.

Šobrīd jebkurš civiltiesisks strīds neatkarīgi no tā, vai tas ir strīds starp diviem kaimiņiem par sētas novietošanu uz svešas zemes vai strīds starp lielu pārstrādes rūpnīcu un tās izejvielu piegādātāju, nonāk valsts vispārējās jurisdikcijas tiesā kopējā lietu rindā, ja vien tas ar līgumu nav nodots izskatīšanai šķīrējtiesā. Tiesu darbības statistikas dati rāda, ka uz 2010. gada sākumu visās Latvijas pirmās instances tiesās neizskatītas bija 36 496 lietas, no kurām vairāk nekā puse – 15 289 – prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Apgabaltiesās kā apelācijas instances tiesās neizskatītas bija 2720 lietas, no kurām 1209 – prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Augstākajā tiesā lietu atlikums uz gada sākumu bija rekordliels – 2468 lietas, no tām Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instances tiesā neizskatītas bija 509 lietas. Tāpat tiesu darbības statistikas dati rāda, ka 2009. gadā pirmās instances tiesās civillietās pirmās tiesas sēdes nozīmēšanas laiks bija vidēji pēc sešiem mēnešiem (182 dienām), apgabaltiesās vidēji pēc deviņiem mēnešiem (270 dienām), bet Rīgas apgabaltiesā – pēc 13 mēnešiem (382 dienām).

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
16. Aprīlis 2010 / 14:36
0
ATBILDĒT
"....tad jau vajadzētu arī specializētas ģimenes tiesas, darba tiesas, īres tiesas utt.. Visas minētās lietas ir prioritāras un visi vēlētos, lai viņa lietu izskata ātri."



Protams, visiem gribās, lai viņu lietas tiktu skatītas ātri un kvalitatīvi. Tomēr viena lieta ir subjektīvā vēlme, cita lieta – objektīva nepieciešamība. Redzi, viena lieta ir, ja Anniņai gribas ātrāk un kvalitatīvāk izšķirties ar Pēterīti vai Jānītim tikt galā ar viltus mantiniekiem, bet pavisam cita lieta ir biznesa bojāeja, kas atstāj ietekmi uz valsts ekonomiku. Šobrīd nekvalitātīvu un nenormāli ilgu tiesvedību dēļ ļooooti daudziem uzņēmumiem ir problēmas. Tas atstāj ietekmi (a) uz šiem uzņēmumiem, (b) uz kreditoriem, (c) uz darbiniekiem un, visbeidzot, (d) uz valsti (caur nodokļiem). Tā ir milzīga atšķirība no lietas “Anniņa vs. Pēterītis”, kurai sociālās sekas iestājas tikai t.s. “mikro” līmenī.



Tai pat laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tuvāko 10 gadu laikā nekādas īpašas tiesas dibinātas netiks, un ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Diez vai kāds gribēs uzsākt jaunu reformu, kad jau pašlaik bīdāmais Tiesu iekārtas likumprojekts dzimst tādās sāpēs, ka izskatās, ka galu galā kroplītis vien tur iznāks...

...
15. Aprīlis 2010 / 09:35
0
ATBILDĒT
Manuprāt viens no risinājumiem, kas varētu uzlabot lietu izskatīšanas kvalitāti būtu iespēja tiesai pieaicināt sarežģītās lietās ekspertu vai speciālistu pēc tiesas iniciatīvas, kas dotu atzinumu, slēdzienu par sarežģītiem specifiskiem jautājumiem izskatāmajā lietā. Tāda prakse ir, piemēram, Vācijā. Būtu samērā absurdi prasīt, lai tiesnesis būtu eksperts katrā izskatāmajā lietā. Tiesnesim jābūt ar perfektu juridisko izpratni, bet pārējās jomās ir jāizmanto attiecīgi speciālisti. Nevar grribēt, lai šodien tiesnesis ir eksperts autobūvē, rīt enerģētikā, parīt ekonomikā, aizparīt lauksaimniecībā utt.

Šobrīd ekspertu var pieaicināt tikai pēc puses ierosinājuma, kas bieži vien netiek izmantots, jo puses nevēlas uzņemties papildus izdevumus vai baidās, ka tas varētu nākt par ļaunu tās interesēm.
Mademoiselle
15. Aprīlis 2010 / 07:26
0
ATBILDĒT
paldies par priekšlikumu! Domāju, ka iepriekšējiem komentētājiem būtu jāņem vērā, ka ekonomikas izpratne (nevis zināšanas, ka tāda zinātne pastāv un ka mums te tirgus ekonomika) ir īpašā kvalitāte, kas visiem tiesniešiem nemaz nav nepieciešama. un nav nepieciešama tādēļ, ka ir pārāk daudz citu "specifisku" iemaņu, kas jāapgūst citas lietas iztiesājot.

nevar piekrist gan arī tam, ka pilnīgi VISAS ar komersantiem "saistītās" lietas būtu jāiztiesā tiesniešiem ar papildu zināšanām ekonomikā. pārsvarā pietiek ar labu inteliģences līmeni, kvalitatīvu juridisku izglītību un pieredzi. tomēr ir arī tādas lietas, kuras iztiesājot jāsaprot ne tikai tas, kas rakstīts likumā, bet gan arī jāizjūt tie reālie dzīves apstākļi, kuros likuma normas strādā.

diemžēl priekšlikums ir utopija. vismaz šobrīd.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties