JURISTA VĀRDS Nr.2(109)
Komentāri. Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvo tiesību vieta
šodienas Latvijas tiesību sistēmā
Dzintars Rasnačs, 7.Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gada 21. augustā Latvijā iezīmējās jauns tiesību reformu posms. Tas bija vērsts galvenokārt divos virzienos:
1) tiesiskā pēctecība , ko nosaka 1922. gada 15. februārī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes un līdz 1934.gada 14. maijam (daļēji arī no 1934.gada 15.maija līdz 1940.gada 16.jūnijam) pieņemto likumu gars;
2) tiesību jaunrade , ko nosaka nepieciešamība atbrīvoties no vairāk nekā piecdesmit gadus ilgajā totalitārajā režīmā iedibinātajām likumu normām un vienlaikus arī nepieciešamība veidot stabilu pamatu mūsdienu prasībām atbilstošas demokrātiskas un tiesiskas valsts izveidei un attīstībai.
Nepieciešamo reformu īstenošanai bija vajadzīga plaša ilglaicīga konceptuāla programma, kas sevī ietvertu uzdevumus tuvākajiem trim gadiem, laika posmam līdz 2000. gadam un uzdevumus līdz 2005.– 2010. gadam. Taču šādas konceptuālas programmas izstrāde un apstiprināšana nebija reāla, jo:
1) tolaik vēl nebija iespējams precīzi prognozēt Latvijas kā neatkarīgas valsts turpmāko virzību starptautiskajā apritē;
2) vēl joprojām pastāvēja pretēji viedokļi par Latvijas tiesību pēctecību (kontinuitāti) un Latvijas tiesību vietu pasaules valstu nacionālo tiesību sistēmā.
Tādējādi jāatzīst, ka Latvijas tiesību sistēma kopš neatkarības atjaunošanas, sevišķi pirmajos gados, reformēta visai pretrunīgi un reizēm pat haotiski, nereti tas darīts pēc īslaicīgas lietderības principa, bez konceptuāla skatījuma, pārsvarā bez tālākas nākotnes prognozes.
Privāto tiesību reformas pamats, protams, ir 1937.gada Civillikuma atjaunošana un no tā izrietošā tiesību normu jaunrade. Par veiksmīgu tās turpinājumu jāatzīst mūsdienu prasībām atbilstoša Komerclikuma projekta izstrāde un apstiprināšana toreizējā Ministru prezidenta Guntara Krasta vadītajā valdībā 1998.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.