11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos
1
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes profesors 

Noziedzīgu nodarījumu sastāvi Krimināllikuma (turpmāk – arī KL) normās pēc to pazīmēm konstruēti visai atšķirīgi, neviendabīga ir arī personas psihiskā attieksme pret noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā iekļautajām pazīmēm. Personas psihiskajai attieksmei pret noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm ir noteicoša nozīme nodarījuma kvalifikācijā un tālāk arī soda noteikšanā nodarījumā vainīgajai personai. Tāpēc ne velti KL 8. panta otrajā daļā paredzēts – nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm.

No teiktā izriet, ka krimināltiesību uzdevums ir analizēt noziedzīgu nodarījumu sastāvus un pēc tajos ietvertajām pazīmēm (pazīmju kopuma) klasificēt krimināltiesību normas pēc to satura un uzbūves paņēmieniem un izstrādāt teorētiskas rekomendācijas noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu vainas noteikšanā.

Šā raksta mērķis ir sasaistīt krimināltiesību normas saturiskās un konstruktīvās īpatnības ar personas psihiskās attieksmes novērtējumu nodarījumā, lai noteiktu, vai šī persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tīši vai aiz neuzmanības.

Problēmas turpmākajā analīzē svarīga nozīme ir krimināltiesību teorijā pieņemtajam nodarījumu sastāvu sadalījumam vienkāršos un komplicētos sastāvos. Sadalījuma pamatā ir nodarījuma sastāvu satura izklāsta īpatnības, kas iekļautas dažādās sastāva konstrukcijās.

Noziedzīga nodarījuma vienkāršajā sastāvā ir paredzēts viens noziedzīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas parasti apdraud vienu noziedzīga nodarījuma objektu (aizsargājamo interesi), nodarījums izdarīts ar vienu vainas formu, un tam ir vienas kaitīgās sekas.

Piemēram, persona ir izdarījusi slepenu zādzību (KL 175. pants), kas izpaužas svešas kustamas mantas nelikumīgā paņemšanā, lai rīkotos ar to kā savu, nodarot mantas īpašniekam vai likumiskajam valdītājam materiālu zaudējumu.

Pēc noziedzīga nodarījuma sastāva konstruktīvajām īpatnībām tos iedala materiālos, formālos un nošķeltos sastāvos. Par to vairāk mācību grāmatās.1 Arī sakarā ar minēto nodarījumu sastāvu iedalījumu ir savas problēmas personas psihiskās attieksmes noteikšanā pret nodarījumu. To analīze nav šī raksta mērķis.2

Krimināltiesību teorijā dažreiz komplicētos noziedzīgu nodarījumu sastāvus nosauc par saliktiem sastāviem. Jāatzīst, ka tas nav precīzi. Salikti sastāvi ir tikai viens no komplicēto sastāvu veidiem.

Visi komplicētie noziedzīgu nodarījumu sastāvi pieskaitāmi atsevišķiem (vienotiem) noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar KL 23. panta pirmo daļu atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums ir viens nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, vai arī divi vai vairāki savstarpēji saistīti noziedzīgi nodarījumi, kurus aptver vainīgās personas vienots nodoms un kuri atbilst tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

Manuprāt, par komplicētu noziedzīgu nodarījumu sastāvu veidiem varētu atzīt sastāvus, kuros apvienotas šādas pazīmes:

1) divas vai vairākas darbības;

2) divi vai vairāki apdraudējuma objekti (vairākobjektu apdraudējums);

3) divas kaitīgās sekas;

4) divas vainas formas;

5) salikts sastāvs (viena noziedzīga nodarījuma sastāvā apvienotas vairāku citu patstāvīgu (vienkāršu) nodarījuma sastāvu pazīmes);

6) nodarījuma sastāvs, kurā bez darbības vai bezdarbības ietvertas arī kaitīgās sekas (pamatsastāvā vai kā attiecīgā nodarījuma kvalificējoša pazīme);

7) darbība (bezdarbība), kas aizliegta ar citas tiesību nozares tiesību akta normu (noteikumiem), kā rezultātā iestājušās kaitīgas sekas;

8) nodarījuma sastāvā iekļauts administratīvi sodāmu pārkāpumu kopums, kas izdarīti atkārtoti gada laikā;

9) nodarījumu sastāvs veidots kā turpināts vai ilgstošs noziedzīgs nodarījums.3

Krimināllikumā tikpat kā nav konstruēti noziedzīga nodarījuma sastāvi, kuru objektīvā puse satur divas darbības. Šādi nodarījumi uzskatāmi par izdarītiem ar tiešu nodomu. KL 322. pantā paredzēta atbildība par starpniecību kukuļošanā, kas formulēta kā darbība, kas izpaužas kukuļa nodošanā no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Tāds noziegums ir pabeigts, ja starpnieks ir paņēmis nodošanai kukuli un to nodevis kukuļņēmējam.

Jautājumā par vainu turpinātos un ilgstošos noziedzīgos nodarījumos ne teorētiskā, ne praktiskās piemērošanas ziņā problēmas nerodas.

Saskaņā ar KL 23.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Leja
11. Maijs 2010 / 13:44
0
ATBILDĒT
Pēc vispārējā principa, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, nav nepieciešams konstatēt, ka persona būtu apzinājusies nodarījuma prettiesiskumu. Tomēr prettiesiskuma pilnīga izslēgšana no nodarījuma objektīvās puses pazīmju loka, ievērojot atsevišķu noziedzīgu nodarījumu dispozīciju formulējumus, nav iespējama.

Manuprāt, viens no spilgtākajiem piemēriem tam, ir KL 291.pants, kas paredz atbildību par apzināti nelikumīga lēmuma (sprieduma) taisīšanu, ko izdarījis tiesnesis. Ir vispāratzīts, ka, lai tiesnesi sauktu pie atbildības par šo nodarījumu, jākonstatē, ka tiesnesis apzinājās to, ka taisa nelikumīgu nolēmumu. Ja tas nav konstatēts, objektīvi nelikumīgs nolēmums pats par sevi nevar būt par pamatu saukšanai pie kriminālatbildības. Šajā gadījumā nav iespējams izvairīties no nepieciešamības vērtēt ne vien personas psihisko attieksmi pret darbību kā tādu (nolēmuma taisīšanu), bet nepieciešams arī vērtēt psihisko attieksmi pret darbības likumību, t.i., taisītā nolēmuma likumību. Tas, ka tiesnesis apzinājies, ka taisa nolēmumu, t.i., rīkojas apzināti, ir pats par sevi skaidrs. Taču ar to vien nepietiek, lai atzītu, ka tiesnesis apzināti taisījis nelikumīgu lēmumu.

Arī KL 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmes „dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” konstatēšana bieži vien ir saistīta ar nepieciešamību noteikt valsts amatpersonas psihisko attieksmi pret pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Ja valsts amatpersona, objektīvi pieļāvusi likuma pārkāpumu, bet subjektīvi to nav apzinājusies, ļaunprātība nav konstatējama. Šajā kontekstā par pamatotu ir atzīstama vienā no LR AT Senāta Krimināllietu departamentā lēmumiem izteiktā tēze, ka atsevišķa normatīva akta neprecīza ievērošana nav ļaunprātība (AT Senāta 2007.gada 25.aprīļa lēmums Nr. SKK – 164/2007). Savukārt, ja valsts amatpersona apzinājusies to, ka pārkāpj likumu, šāda rīcība viennozīmīgi atbildīs dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.

Šeit gan jāatzīmē, ka, ievērojot KL pantu dispozīciju dažādos formulējumus, praksē var rasties grūtības noteikt šos izņēmuma gadījumus, kad jākonstatē arī nodarījuma prettiesiskuma apzināšanās, lai personu varētu saukt pie atbildības par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Kā piemēru, kad prettiesiskums, kā nodarījuma objektīvās puses pazīme skaidri izriet no normas dispozīcijas, var minēt KL 84.pantu, kas paredz kriminālatbildību „par to normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā”. (līdzīgi piemēri - sk. arī KL 222., 240.pantu).

VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties