2009. gadā rajona (pilsētas) tiesās tika iesniegti 8013 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, savukārt šā gada divarpus mēnešos jau iesniegti 1329 pieteikumi.¹ Kaut arī pieteikumi, kuros saistības pamatotas uz protestētiem vekseļiem, ir apmēram desmit procenti no kopējā skaita, lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem norāda uz tiesnešu atšķirīgo un nereti arī kļūdaino Vekseļu likuma, Notariāta likuma un citu ar vekseļiem saistīto normatīvo aktu piemērošanu un iztulkošanu.

1992. gada 1. oktobrī atkārtoti ar minimāliem redakcionāliem grozījumiem stājās spēkā 1938. gada Vekseļu likums.² Sākotnējais 1938. gada Vekseļu likums tika izstrādāts, pamatojoties uz trim 1930. gada Ženēvas Konvencijām par vekseļiem, kā arī uz 1938. gada 9. aprīlī starp Baltijas valstīm parakstīto Konvenciju par vienādu traktu un vekseļu likumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.³

2010. gada 29. aprīlī Saeima pieņēmusi Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu "Grozījumi Vekseļu likumā", ar kuru Vekseļu likums beidzot tika pietuvināts mūsdienu apstākļiem. Jaunie Vekseļu likuma grozījumi stāsies spēkā tikai 2010. gada 1. jūlijā, nenosakot nekādus citus pārejas noteikumus. Pēc autores domām, jaunpieņemtie grozījumi ne tikai nenovērsīs visas jau esošās problēmas, bet radīs vēl jaunas neskaidrības vekseļa protesta izdarīšanā.

Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības procesu precizē Ministru kabineta noteikumi "Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi"⁴ un Ministru kabineta noteikumi "Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem".⁵ Galvenais tiesību avots, kas regulē saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem, ir Civilprocesa likums,⁶ kas ir spēkā kopš 1999. gada marta.

Vekseļa jēdziens un būtība

Laika posmā no Vekseļu likuma atjaunošanas līdz šim brīdim vekseļi ir pētīti maz, jo salīdzinājumā ar citiem vērts­papīriem to izrakstīšana un apgrozīšana ir daudz sarežģītāka. Gan pieredzējušiem juristiem, gan sabiedrībai ir skaidrs, ka vekselis ir vērtspapīrs, bet diemžēl nav skaidrības par to vietu vērtspapīru tirgū. To, ka vekseļi ir "citas kategorijas vērtspapīri" apliecina arī tas, ka jau likumā "Par vērtspapīriem"⁷ 4. panta otrās daļas 6. punktā tika noteikts, ka vekseļu izrakstīšanu un apgrozību iepriekš minētais likums neregulē. Tāpat tajā tika noteikts, ka "vekselis nevar būt publiskās apgrozības vērtspapīrs". Kopš iepriekš minētais likums ir zaudējis spēku, vekseļu vieta vērtspapīru tirgū tā arī nav noteikta.

Vekseļu likumā nav sniegts jēdziena "vekselis" skaidrojums. Vekseļa definīcija ir atrodama Ministru kabineta noteikumos "Vekseļa izrakstīšanas un apgrozības noteikumi", kuros sniegta šāda definīcija: "Vekselis – vērtspapīrs, kas dod tā īpašniekam neapstrīdamas tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā.