15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)
Tiesību politika
Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu
61
I. Cilvēktiesību pirmavota meklējumos

Pirms kāda laika, šķirstot vecās avīzes, autors nejauši pamanīja kādu interesantu rakstu laikrakstā “Diena”. Toreiz, pirms trim gadiem, autors nebija pievērsis tam īpašu uzmanību, taču tagad tas nez kādēļ iekrita viņam acīs. Virsraksts skanēja iznīcinoši skaudri: “Eksperti: Šmita izteikumi ne vien veicina neiecietību, bet arī apliecina nezināšanu cilvēktiesībās”.2 Raksta galvenais temats bija nesen pirms tam notikusī deputāta (un vienlaikus luterāņu mācītāja) Jāņa Šmita ievēlēšana Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja amatā un daži viņa izteicieni Latvijas presē. Prāva daļa J. Šmitam adresēto pārmetumu skāra viņa attieksmi pret homoseksuālismu, taču tas šajā gadījumā autoru neinteresē (tāpat kā jautājums par šīs vai citas personas politisko atbilstību šādam vai citam amatam). Ievērības cienīgs likās kas cits:

“[..] apliecina absolūtu nekompetenci par to, kas ir cilvēktiesības juridiskā izpratnē. Tā šīs jomas eksperti vērtē jaunieceltā Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita [..] izteikumus presē. To vidū viņš cilvēktiesības definē kā tiesības, ko visiem piešķīris Dievs [..].

“Šī viņa intervija liecina, ka nekas nav mainījies,” “Dienai” saka politologs Reinis Āboltiņš. Intervijā, kas pirmdien publicēta “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, J. Šmits cilvēktiesības traktē kā “tiesības, ko cilvēkiem piešķīris Dievs”. Taču Latvijā valsts un baznīca ir šķirtas, saka R. Āboltiņš. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre [uzskata, ka] šāda baznīcas un Dieva vārda izmantošana, to saistot ar politiku, nav ētiska.

Ja cilvēktiesības izriet no cilvēka dabas, tad loģiski jāsecina, ka tās ir piemitušas, piemīt un piemitīs ikvienam cilvēku dzimuma pārstāvim visā cilvēces pastāvēšanas laikposmā, no sākuma līdz beigām: gan pirmajiem Homo sapiens, gan Aleksandram Lielajam, gan Leonardo da Vinči, gan visiem tiem, kas dzīvos pēc mums.

J. Šmits kā komisijas vadītājs nespēj novilkt robežu, kur “viņš ir cilvēks, kas spēj spriest neitrāli par lietām kā komisijas vadītājs, un kur kā kaut kādu ideju aizstāvis”, tā interviju vērtē R. Āboltiņš. “Viņam nav juridiskās izpratnes par to, kas ir cilvēktiesības,” saka viena no kustības “Mozaīka” aktīvistēm Linda Freimane. Viņa atgādina, ka cilvēktiesības ir samērā jauna parādība – tās kā juridisks jēdziens parādījās tikai pēc Otrā pasaules kara un tādēļ nav saistāmas ar Bībeli, tās nosaka virkne starptautisku konvenciju un Latvijas konstitūcija.”3

Pēc šī fragmenta vairākkārtējas izlasīšanas autors brīdi bija viegli apjucis, kā tas bieži ar viņu gadās, baudot mūsu trakā postmodernisma laikmeta “garadarbus”. Būdams audzināts cieņā un bijībā pret formālo aristotelisko loģiku, autors nekādi nespēja saredzēt pretrunu (nerunājot jau par vienkāršu sakaru) starp tēzi par visai cilvēku dzimtai piemītošo pamattiesību dievišķo izcelsmi un konstitucionālo principu par valsts un baznīcas šķirtību Latvijā. Un kādēļ un pēc kādiem tikumības kritērijiem šāda tēze būtu “ne­ētiska”? No šādiem un līdzīgiem apgalvojumiem kā krītošs giljotīnas asmens tiek izrietināts galasecinājums: J. Šmits esot “apliecinājis absolūtu nekompetenci par to, kas ir cilvēktiesības juridiskā izpratnē”. Apliecinājis – ar ko? “Ja es ļaunu runāju, pierādi ļaunumu, bet, ja labi, tad kāpēc tu mani sit?”4

No L. Freimanes teiktā var noprast, ka J. Šmitam nav taisnība, jo: a) cilvēktiesību jēdziens esot radies tikai pēc Otrā pasaules kara, kad tika parakstītas atbilstošas starptautiskās konvencijas, b) cilvēktiesības kā parādība esot radušās tajā pašā laikā, c) cilvēktiesībām nav nekāda sakara ar Bībeli.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
61 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Aleksejs Dimitrovs
20. Jūnijs 2010 / 22:30
0
ATBILDĒT
Paldies par ļoti interesantu un provocējošu rakstu. Tiesa gan, labu iespaidu sabojāja Jūsu atbilde Garāmgājējam (16.06.2010 03:03) - diezgan negaidīts ad hominem uzbrukums. Iespējams, mana nepatika arī sakņojas preedipalizācijā :)



Par cilvēktiesībām. Man personīgi "Dienas" aptaujāto personu uztraukums sakarā ar Jāņa Šmita ievēlēšanu ir ļoti saprotams, vērtējot to Jūsu replikas (15.06.2010 18:59) kontekstā. Var, protams, uzskatīt, ka trešās paaudzes cilvēktiesības vispār nav pieskaitāmas pie cilvēktiesībām vārda tiešajā nozīmē. Tomēr tās arī ir garantētas Satversmē. Ir pamats bažām, ka persona, kas atzīst tikai Dieva piešķirtās tiesības, savā darbā ignorēs trešās paaudzes cilvēktiesības (neaizmirsīsim arī par aizliegumu diskriminēt uz seksuālās orientācijas pamata). Tieši šīs bažas, domājams, novedušas pie vēlmes noliegt jebkādu saikni ar kristietību. Kas, protams, ir nepareizi.
RePLikA
20. Jūnijs 2010 / 14:08
0
ATBILDĒT
Zināt, Jūs ļoti interesanti rakstāt ( kā autors). Jums ir tāda smalka humora izjuta ,ko var saprast lasot katru rindiņu no Jūsu esejas. Paldies Jums! Arī es gaidīšu Jūsu topošus rakstus, jo Jums izdevās sapratīga toni un īstos vārdos pateikt par pietiekami grūtu un neparastu tēmu. Paldies.
TT
19. Jūnijs 2010 / 20:24
0
ATBILDĒT
Un vēl, runāt par Eiklīda aksiomu ir runāt no 19.gds. zinātnes pozīcijas, jo jau sen tika attīstīta non-Eiklīda ģeometrija, kur līnija vairs nav taisna. Šis piemērs apliecina, ka arguments par matemātikas likumu abosultizmu ir nevietā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 58
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties