22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā
1
Helmuts Jauja
Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos 

Neraugoties uz Saeimā 17. jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010. gada 1. novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē procesu, kurā dažkārt caur atšķirīgiem viedokļiem un strīdiem par vienas vai otras normas interpretāciju mēs virzāmies uz vienveidīgu un prognozējamu normu piemērošanas praksi.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem jautājumiem Maksātnespējas likuma sadaļā par fiziskās personas maksātnespējas procesu šobrīd ir šā likuma 158. panta interpretācija. Šī norma noteic: “Pēc fiziskās personas maksātne­spējas procesa pasludināšanas nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”

Ir arī pretēji viedokļi par to, vai un kādas tiesiskās sekas šī norma rada. Atbilstoši vienam no viedokļiem šī norma tikai dod tiesības nodrošinātajam kreditoram vērsties ar lūgumu pie parādnieka, bet lūguma izpilde paliek parādnieka ziņā. Parādnieks un viņa administrators, lemjot par to, ir saistīti tikai ar lietderības apsvērumiem. Argumenti par labu šim viedoklim ir atrodami gan Gaida Bērziņa rakstā “Vai nodrošināto kreditoru intereses ir samērojamas ar likuma mērķi” (publicēts “Jurista Vārdā” 2009. gada 20. oktobrī), gan arī atsevišķos tiesu nolēmumos.1 Nepretendējot uz izvērstu visu šo argumentu izklāstu, kā būtiskākie īsumā ir jāmin šādi. Maksātnespējas likuma 158. pants ir interpretējams kopsakarā ar Maksātnespējas likuma 149. panta pirmo daļu (t. i., fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi). Kreditoru intereses nav vērtējamas augstāk par parādnieka interesēm atjaunot maksātnespēju. Viena kreditora intereses nav vērtējamas augstāk par kreditoru kopuma interesēm. Konstatējot, ka nodrošinātā kreditora prasījums var apdraudēt fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu (atjaunot parādnieka maksātnespēju un aizsargāt kreditoru intereses), parādniekam ir tiesisks pamats noraidīt nodrošinātā kreditora pieprasījumu pēc ieķīlātās mantas pārdošanas. Maksātnespējas likuma 158. panta norma paredz nodrošinātā kreditora tiesības prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu, taču neviena norma neparedz ne parādnieka, ne administratora pienākumu šo prasību izpildīt.2

Īpašu uzmanību šajā argumentācijā piesaista Maksātnespējas likuma 158. panta normas samērošana ar fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi, kā arī apgalvojums, ka likumā noteiktas likuma subjekta tiesības nav realizējamas, ja likumā tiešā tekstā nav atrodama persona, kurai ir pienākums šīs tiesības izpildīt.

Parādniekam ir jāsamierinās ar savas mantas atsavināšanu un neērtībām, ko maksātnespējas procedūras laikā var radīt rīcības ierobežojumi un ierobežotie finanšu resursi, ko parādnieks var atlicināt sev. Savukārt kreditoriem ir jāpieņem, ka daļa (bieži vien lielākā daļa) no viņu prasījumiem var tā arī nekad netikt apmierināta.

No pirmā acu uzmetiena aicinājums ikkatru Maksātnespējas likuma normu skatīt kontekstā ar likumdevēja nospraustajiem likuma mērķiem ir saprotams un atbalstāms. Taču jautājums ir par to, vai tiešām apskatāmā norma ir pretrunā ar likuma mērķi un tāpēc normas piemērotājam būtu jāatkāpjas no normas teksta, faktiski pašai normai noņemot juridisko slodzi?

Uz šo jautājumu mēģināšu rast atbildi savā rakstā. Problēma ir saistīta ar vairāku fundamentālu maksātnespējas procesa institūtu izpratni, kas līdz šim Latvijas tiesību literatūrā nav sīkāk pētīti un līdz ar to arī netiek uztverti kā pašsaprotami. Katrs institūts būtu pelnījis daudz plašāku izklāstu un analīzi, nekā tas ir iespējams vienā rakstā. Tāpēc jau iepriekš atvainojos lasītājam par savu apsvērumu vietumis pārāk koncentrēto izklāstu.

Vai pastāv neaizskarams parādnieka interešu standarts

Apgalvojumā par Maksātnespējas likuma 158. panta neatbilstību fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim ir divas sadaļas. Parādnieka (fiziskās personas) interešu konkurence ar kreditoru interesēm un kreditoru interešu sasvstarpējā konkurence.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītājs
29. Jūnijs 2010 / 10:24
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Loģisks, saprotams un viegli lasāms. Paldies autoram.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties