13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma 41. un 44. panta problemātika
3
Jānis Rušenieks
Biznesa augstskolas "Turība" Privāto tiesību katedras lektors, BAT Juridiskās fakultātes doktorants 

Uzmanību virsrakstā minētajiem pantiem pievērsīšu saistībā ar intelektuālo īpašumu. Vēlos atgādināt, ko tad paredz likuma 41. pants (Tiesas izdevumu atlīdzināšana): “Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.”1

Jāpiebilst, ka šis pants ar autortiesībām saistītajās lietās nonāk zināmā pretrunā ar likuma 44. pantu (Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana), kura otrais punkts paredz: “Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.”2

Ar ko ir pamatots mans apgalvojums, ka šajos pantos, skatot lietas par autortiesību aizskārumiem, ir pretrunas? Civilprocesa likuma 35. pantā ir paredzēts: prasības summa ir piedzenamā summa, bet šo summu norāda prasītājs. Likumdevējs gan ir piebildis: ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa.3

Diemžēl Latvijā nav neviena normatīvā akta, kurā būtu sniegts skaidrojums, kā var noteikt, ka prasības summa acīm redzami neatbilst vai ka tā ir neadekvāta Latvijas apstākļiem. Tas gan neliedz tiesām lietot abus manis minētos apzīmējumus.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
13. Jūlijs 2010 / 19:51
0
ATBILDĒT
Vai JV vairs nav ko publicēt? Autors pārmet tiesnešiem nekompetenci, korupcijas un korporatīvās saites, tai pat laikā nepasakot neko pēc būtības pamatotu. Tik nopietniem pārmetumiem tomēr prasītos pretī argumenti. Bet rakstā tikai vispārīgi un mīklaini izteikumi, bez norādēm uz avotiem, savārstītas un novecojušas idejas.

komentētāja
13. Jūlijs 2010 / 18:42
0
ATBILDĒT
Raksta autors, jaucot kopā divus dažādus jēdzienus "ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus" un "ar lietas vešanu saistītos izdevumus", rod neesošas pretrunas Civilprocesa likumā. Patiesībā gan pretrunu nav, jo CPL 33.p. nosaka, ka "ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi" ir tiesas izdevumi, bet "ar lietas vešanu saistītie izdevumi", kas iekļauj arī izdevumus advokāta apmaksai, pie tiesas izdevumiem nepieder, bet tie ir tiesāšanās izdevumi. Ja raksta autors būtu uzmanību pievērsis šo terminu atšķirībai, nebūtu jāraksta tādas muļķības.
diehard
13. Jūlijs 2010 / 15:48
0
ATBILDĒT
Ļoti apšaubu, vai tiesībsargājošām iestādēm vajadzētu vēl vairāk iejaukties privāttiesiskajā strīdā starp autortiesību īpašnieku un iespējamo pārkāpēju. Tāpat kritiski jāvērtē vēlme sodīt pārkāpēju, pieprasot kompensāciju, kas pārsniedz zaudējumu apmēru.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties