20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)
Skaidrojumi. Viedokļi
Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai
14
Mg.iur.
Lelde Krastiņa
zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/BORENIUS" juriste 

2008. gada 17. janvārī individuālais komersants "NJ" iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK "NJ" zaudējumus.

Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK "NJ" un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK "NJ" blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Administratīvā rajona tiesa ierosināja administratīvo lietu Nr. A42621708. Tomēr, sākot izskatīt lietu pēc būtības, Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību lietā, norādot, ka IK "NJ" ir nokavējis termiņu pieteikuma iesniegšanai. Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama lēmumā secināts: Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā – APL) 188. pantā gan nav tieši norādīts termiņš, kādā iesniedzams pieteikums no publisko tiesību līgumiem izrietošiem strīdiem, un tādējādi pastāv likuma robs. Tiesas ieskatā, termiņš nosakāms, piemērojot APL noteikto kārtību attiecībā uz administratīvā akta vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu tiesā. Savukārt par termiņa tecējuma sākumu uzskatāms brīdis, kad pašvaldība J pirmoreiz ir paziņojusi IK "NJ", ka nepildīs līgumu. Tiesas lēmumā norādīts: APL 188. pantā nenoregulētais jautājums par pieteikuma iesniegšanas termiņu lietās, kas izriet no publisko tiesību līguma strīdiem, nevar būt par pamatu termiņa nokavējuma attaisnošanai.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot IK "NJ" blakus sūdzību, pievienojās pirmās instances tiesas motivācijai. Apgabaltiesa arī norādīja: APL 188. pants, kas reglamentē administratīvo aktu pārsūdzēšanas termiņu, tiesas ieskatā, attiecas arī uz pieteikumu iesniegšanu par publisko tiesību līgumiem.

Administratīvās apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams, bet protesta institūtu administratīvais process neparedz. Tomēr administratīvo tiesu lēmumos IK "NJ" lietā ietvertie secinājumi nedrīkst palikt bez ievērības. Tiesu apsvērumi konkrētajā lietā ir acīmredzamā pretrunā ar personas pamattiesībām – tiesībām uz taisnīgu tiesu – un vairākiem vispārējiem tiesību principiem. Minētie lēmumi var būtiski skart arī citu personu tiesības līdzīgās lietās. Tie ir uzskatāmi par precedentu, kas demokrātiskā un tiesiskā valstī nebūtu pieļaujams.

 

I. Tiesiskais regulējums pieteikuma iesniegšanas brīdī

Brīdī, kad pieteicējs vērsās tiesā, APL regulējuma, kas attiektos uz publisko tiesību līgumiem, praktiski nebija. APL vienīgi noteica personām tiesības iesniegt pieteikumus par publisko tiesību līgumu atbilstību tiesību normām, spēkā esamību, noslēgšanu vai izpildes pareizību. Tikai 2009. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi APL, ar kuriem likumdevējs papildināja APL 3. pantu ar trešo daļu. Minētā norma paredzēja, ka APL noteikumi, kas reglamentē administratīvo aktu, ir attiecināmi arī uz faktisko rīcību un publisko tiesību līgumu tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo administratīvā procesa institūtu būtību vai ciktāl citas tiesību normas nenosaka citādi.

Termiņš pieteikuma iesniegšanai tiesā ir noteikts tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai, kas ir būtiska tiesiskas valsts principa sastāvdaļa.1 Tomēr tiesisko stabilitāti nedrīkst nodrošināt, pārkāpjot citus no tiesiskas valsts principa izrietošus principus. No tiesiskās noteiktības principa izriet ne vien personas pienākums ievērot procesuālos termiņus,2 bet arī tiesības uzzināt spēkā esošo normu saturu, lai persona varētu attiecīgi plānot savu rīcību.3 Administratīvās tiesas prakse, nosakot, ka privātpersonai pieteikuma iesniegšanas brīdī ir saistošs tiesību normās neietverts, tiesību tālākveidošanas (analoģijas) ceļā izsecināts termiņa ierobežojums, ir pretrunā ar tiesiskās noteiktības principu.

Autores ieskatā, attiecībā uz laikposmu, kurā APL nebija iekļauta 3. panta trešā daļa, priekšroka nepārprotami piešķirama tiesiskās noteiktības principam. Situācijā, kad likumā nav ietverta tiesību norma, no kuras vārdiskās jēgas izrietētu, ka uz pieteikuma par publisko tiesību līgumu iesniegšanu ir attiecināms konkrēts termiņš, personas paļāvībai, ka tiesas nolēmums tiks pamatots vienīgi ar tiesību normās skaidri ietvertiem priekšrakstiem, piešķirama priekšroka pār nepieciešamību nodrošināt tiesisko stabilitāti ilgākā laikposmā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jānis
24. Jūlijs 2010 / 09:55
0
ATBILDĒT
tiesa te ir kļūdījusies, jo pieteikuma iesniegšanas termiņš ptl gadījumā ir aprēķināms pēc cl noteikumiem. un likumā tas nav jāraksta. tas jau tur ir ierakstīts.
Gunārs
23. Jūlijs 2010 / 11:35
0
ATBILDĒT
Bezatbildība/ neieinteresetiba nav attaisnojums. Šāda attieksme ir subjektīvo tiesību zaudēšanas pamats, ja vien privātpersona nespēj pierādīt objektīvus kavējuma iemeslus.



Turklāt atbildīga iestāde celtu prasību tiesā par šāda līguma atzīšanu par spēkā neesošu/ atcelšanu utml. Iestāde nevar palikt vienaldzīga pret valsts saistībām.



Turklāt AA noilgums ir 3 gadi. Pēc analoģijas arī attiecībā uz publikajiem tiesību līgumiem tas būtu attiecināms.



Atskaites punkts ir brīdis, kad iestāde pasaka, ka nepildīs un viss (vienošanās procesa strupcelš). Termiņu nevarētu sākt skaitīt ātrāk, jo jādod laiks pusēm rast risinājumu sarunu ceļā, kas var būt ilgtsošs. Ja līgumu slēdz vienojoties, tad arī strīdus sākotnēji jārisina sarunu ceļā. Tiesa ir tikai galējais risinājums.







?
23. Jūlijs 2010 / 10:30
0
ATBILDĒT
Nu labi, un ko darīt, ja, piemēram, iestāde neizpildi līgumu, bet privātpersona neliekas ne zinis kādus gadus 8. Tad pēc 8 gadiem prasa iestādei līguma izpildi, iestāde, protams, saka: nop, nepildīsims. Tad pēc Jūsu teorijas atskaites punkts ir tas, kurā iestāde neizpildīja līgumu vai tas, kurā iestāde pirmo reizi pateica, ka nepildīs (pēc 8 gadiem)??

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties