Kopumā jau neapstrīdu arī Jūsu viedokli, kolēģi! Tomēr, abstrahējoties no konkrētā gadījuma, es tikai gribēju sacīt, ka juristam ir tiesības pašam uz savu viedokli, kas ir balstīts uz mācību un prakses gaitā iegūtām zināšanām! Uzsveru - tiesības uz publiski paužamu viedokli, un tas nav vienāds jēdziens ar zinātnisku rakstu... Taču arī es, protams, labprāt pavērošu, kas šajā sakarā paužams UR - cerams, ka tur attiecīgais viedoklis ir pamanīts un tiek gatavota kāda atbilde ar daudzām zinātniskām atsaucēm.



Patiesībā Jūsu piemērs par LA ir ļoti labs - tur publicē vēstījumus, kurus raksta tauta tautai. Savukārt, pēc analoģijas, JV publicē juristu vēstījumus juristiem - viss ir pareizi, vai ne?!



p.s. Nekā personīga, un tomēr jādomā, ka profesors nez vai tomēr būsiet... Jo kā jurists es no profesora sagaidītu ne tikai augstvērtīgas juridiskās zināšanas (nešaubos, ka tādas Jums ir!!), bet arī elementārās latviešu valodas gramatikas prasmi - piemēram, pačukstēšu priekšā, ka latviešu valodā palīgteikumus atdala ar komatiem:-)

Ja gribās ''izteikties, kā saka, skaidri un gaiši'' un bez atsaucēm, tad tādam juristam jāraksta uz ''Latvijas Avīzi'' tur pēdējā lapā publicē no tautas sūtītus vēstījumus... Savukārt ja juridiskā žurnālā vēlams savu domu argumentēt ir jācenšas sameklēt apstiprinājumus savam viedokliem jeb pieņēmumam. Galu galā šobrīd Jurista Vārds ir vienīgais žurnāls un tas uzliek savu latiņu. Atbildība lielāka. Savukārt ja raksta autorei nesanāk savu lēmumu ''izdabūt'' tad jāsameklē kādu juristu, kas var palīdzēt nevis neargumentēti jāžēlojas! Par konkrēto rakstu - emocionāls un tikai.... Ceru Uzņēmumu Reģistrs nākamjā numurā spēs pamatot savus lēmumus.