Par šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigšanās pamatiem

Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā var papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža
2010. gada 24. maija lēmums Nr. 1-5/80

Lietas apstākļi. Uzņēmumu reģistrā saņemts pastāvīgās šķīrējtiesas pieteikums par izmaiņām šķīrējtiesas reglamentā. Šķīrējtiesa vēlas reglamentā noteikt, ka šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ. Lietā sniegta atbilde, vai Uzņēmumu reģistra valsts notārs var reģistrēt reglamentu, kurā noteikts papildu šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas pamats. Lēmumā izvērtēts, vai minētais reglamenta punkts nav pretrunā ar Civilprocesa likuma 500. pantu.

Galvenā valsts notāra atziņas. Civilprocesa likuma 500. pantā minētā tiesību norma neregulē šķīrējtiesnešu atcelšanas kārtību kā tādu, bet nosaka aizliegumu pusei vienpersoniski atcelt savu izvirzīto šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas, kad otrai pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu jau paziņots. Tātad pusei ir iespēja atcelt šķīrējtiesnesi tikai līdz brīdim, kamēr vēl par šķīrējtiesneša iecelšanu šī puse nav paziņojusi otrai pusei. Tā kā attiecīgais reglamenta punkts paredz mehānismu šķīrējtiesneša atcelšanai, ja tas nepilda savus pienākumus, abas minētās tiesību normas regulē divus dažādus gadījumus un starp tām nav saskatāma pretruna.

Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā ir sniegts šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas pamatu uzskaitījums. Savukārt šī panta otrā daļa paredz iespēju noteikt šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas kārtību. Tulkojot Civilprocesa likuma 503. panta otro daļu gramatiski, ir jāņem vērā, vai vārda "kārtība" nozīmē ietilpst arī vārdu "pilnvaru izbeigšanas pamats" nozīme. Ar vārdu "kārtība" vispārpieņemtajā nozīmē saprot norises īstenošanas veidu. Taču šajā gadījumā par jēdziena lietojumu Civilprocesa likuma 503. panta otrajā daļā nevar nepārprotami secināt, ka šajā tiesību normā lietotais vārds "kārtība" norāda tikai uz procesuālu raksturu, noteiktu procedūru. No tā secināms, ka vārda "kārtība" nozīme ir vērtējama atsevišķi katrā konkrētā tiesību normā. Tulkojot Civilprocesa likuma 503. panta otro daļu sistēmiski ar citām Civilprocesa likuma normām, it īpaši ar Civilprocesa likuma 499. pantu, secināms, ka Civilprocesa likuma izpratnē jēdziens "kārtība" ietver ne tikai norises īstenošanas veidu, bet arī materiāla rakstura normas. Proti, tiesības paredzēt šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus papildus likumā noteiktajiem. Izmantojot Civilprocesa likuma 503. panta otrās daļas iztulkošanā teleoloģisko interpretācijas metodi, nav saskatāms likumdevēja mērķis liegt šķīrējtiesas reglamentā brīvi paredzēt atšķirīgu šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas kārtību, vēl jo vairāk, ja par šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas kārtību puses var brīvi vienoties. Civilprocesa likuma 503. panta otrās daļas regulējums nav mainīts kopš Civilprocesa likuma spēkā stāšanās brīža, kaut gan vairāk nekā divpadsmit gadu laikā Civilprocesa likumā izdarīti 28 grozījumi. No tā izriet, ka likumdevēja mērķis ir palicis nemainīgs. Ievērojot minēto, jāsecina, ka Civilprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā nav izsmeļoši uzskaitīti šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumi. Līdz ar to ir iespējams šķīrējtiesas reglamentā papildus paredzēt arī citus šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanas gadījumus.