Veicot šos Krimināllikuma grozījumus, likumdevējs ir pārveidojis tiesību normas sankciju: vainīgo personu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī vairs nevar sodīt ar brīvības atņemšanu vai arestu, kā to paredzēja KL 158. pants; izslēdzot brīvības atņemšanas sodu no panta sankcijas, likumdevējs ir palielinājis maksimālā naudas soda apmēru, ko var piemērot par šo pārkāpumu, no 30 līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Kaut gan faktiski ir notikusi neslavas celšanas kvalificētā noziedzīgā nodarījuma sastāva "pārvietošana" no 158. panta uz 157. panta otro daļu, no krimināltiesību teorijas viedokļa to var raksturot arī kā noziedzīga nodarījuma dekriminalizāciju, vienlaikus radot citu tiesību normu, kas paredz atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Likumpārkāpuma dekriminalizācija vispārējos gadījumos ir apstāklis, kas labvēlīgs apsūdzētajām personām, un tādēļ tiesību normai, kas to nosaka, ir atpakaļejošs spēks, ja vien likumdevējs nav noteicis citu kārtību. Izdarot grozījumus KL 157. un 158. pantā, likumdevējs nav vēlējies atbrīvot no kriminālatbildības un soda personas, kuras apsūdzētas par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos vai izcieš sodu par šā nodarījuma izdarīšanu. Lai novērstu iespējamās domstarpības saistībā ar izdarītajiem likuma grozījumiem un to tiesisko seku interpretāciju, Krimināllikuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajos kriminālprocesos par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, kas izdarītas līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai un kvalificētas saskaņā ar KL 158. pantu, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta. Tas nozīmē, ka apsūdzētās personas nav atbrīvojamas no kriminālatbildības par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, pamatojot to ar labvēlīgākas tiesību normas pieņemšanu 2009. gada 19. novembrī.

Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība

Ilgus gadus Latvijā notiek diskusijas par to, vai personas reputācijas aizsardzībai būtu jāizmanto krimināltiesiskie instrumenti vai arī to ir iespējams pietiekami efektīvi panākt, piemērojot civiltiesiskos līdzekļus.

Latvijas Republikas Satversmes 95. pantā valsts paudusi apņēmību aizsargāt personu godu un cieņu.