I. Lietas izskatīšanas atlikšanas institūta jēdziens

Lietas izskatīšanas atlikšana ir atkāpe no vispārējās civilprocesa gaitas, jo pamatā lietas izskatīšanai vajadzētu notikt nepārtraukti un vienas tiesas sēdes ietvaros.² CPL 156. panta pirmajā daļā noteikts: ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt. Saprotams, ka tiesvedībā esošo lietu sarežģītība, dalībnieku skaitliskais sastāvs vai tiesās pastāvošie ieradumi rada šķietamu iespaidu, ka lietas izskatīšanas atlikšana ir normāla parādība ikvienas tiesvedības ietvaros. Šādai šķietamībai būtu jādara gals, un lietas izskatīšanas atlikšana būtu jāpieņem kā īpaša atkāpe no vispārējās kārtības.

Profesors Vladimirs Bukovskis pamatoti ir norādījis, ka process ir dinamiska parādība un procesa pastāvēšanas nosacījums ir kustība un darbība.³ Tātad lietas izskatīšanas atlikšana ir īpašs gadījums, kas prasa papildu uzmanību gan šo procesuālo institūtu piemērojot, gan vērtējot esošo regulējumu. Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā ir ierosinātas civillietas izskatīšanas nobīde laikā, kas pamatota ar civilprocesa regulējošo tiesību normatīvo aktu noteikumiem, par ko pieņemts attiecīgs lēmums, nemazinot lietas dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu likumā noteiktajā kārtībā.