1. Direktīvas 86/653/EEK nozīme nacionālo tiesību attīstībā

Līdz direktīvas 86/653/EEK ieviešanai Latvijā nebija speciāla regulējuma komercaģentu un principālu līgumiskajām attiecībām. Civillikumā iekļautās normas par pilnvarojumu pieļāva šādas attiecības, tomēr tās nenodrošināja speciālu komercaģentu aizsardzību, jo, piemēram, saskaņā ar Civillikuma normām un tajās iekļauto līgumu slēgšanas brīvības principu nepastāvēja laika un apjoma ierobežojumi komercaģentu profesionālās darbības ierobežošanai.

Direktīva 86/653/EEK neaptver visus aspektus, kas saistīti ar komercaģentu un principālu līgumiskajām attiecībām. Tā atstāj dalībvalstīm ievērojamu brīvību direktīvas 86/653/EEK aptverto aspektu ieviešanā, tādēļ atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kas regulē šīs līgumiskās attiecības, joprojām saglabājas. Jāuzsver, ka atšķirības dalībvalstu regulējumos attiecībā uz komercaģenta līgumiskajām attiecībām ar principālu joprojām pastāv arī tādēļ, ka direktīvas 86/653/EEK piemērošanas joma ir ļoti šaura un daudzas dalībvalstis savos nacionālajos tiesību aktos izlēmušas šo jomu paplašināt.

Latvija direktīvā 86/653/EEK paredzēto un nacionālajās tiesību normās iekļauto regulējuma piemērošanas jomu paplašinājusi, attiecinot uz visiem komercaģenta noslēgtajiem vai sagatavotajiem darījumiem principāla labā un vārdā, tādējādi nodrošinot arī konkurences ierobežojuma spēkā esamības priekšnoteikumu attiecināmību uz visplašāko komercaģenta darījumu loku. Tomēr to personu loks, kas direktīvas 86/653/EEK izpratnē tiek uzskatīts par komercaģentu, Komerclikumā ir sašaurināts. Saskaņā ar direktīvas 86/653/EEK 1. panta otro daļu direktīvā iekļautie nosacījumi attiecināmi ne tikai uz komersantiem, bet uz jebkuru pašnodarbinātu starpnieku, kas nav norādīts direktīvas 86/653/EEK 1. panta trešajā daļā un 2. pantā, turklāt dalībvalstis var nacionālajās tiesību normās attiecināt direktīvā 86/653/EEK regulētos jautājumus uz vēl plašāku personu loku. Eiropas Savienības Tiesa (agrāk – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumā lietā Marleasing SA v La Commercial Internacional de Alimentacion SA² ir norādījusi, ka gadījumā, ja direktīvas ieviešanas termiņš dalībvalstij ir beidzies, nacionālajām tiesām, piemērojot nacionālās tiesības, tiesību normas jāinterpretē atbilstoši neieviestās vai nepilnīgi ieviestās direktīvas regulējumam. Tādējādi, kaut arī Komerclikuma 45. pants par komercaģentiem atzīst tikai komersantus, atbilstoši taisnīguma principam un Eiropas Savienības Tiesas paustajai nostājai Komerclikuma panti attiecībā uz komercaģentiem, t. sk. attiecībā uz konkurences ierobežojumu, pēc analoģijas ir piemērojami arī tādām fiziskām personām, kuras nav individuālie komersanti, taču darbojas kā patstāvīgi saimnieciskās darbības veicēji, proti, nav uzskatāmi par principāla darbiniekiem, un atbilst pārējām Komerclikuma 45. pantā minētajām komercaģenta pazīmēm.