9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)
Redaktora sleja
Trūkums svinīgajā solījumā
18
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Valdības veidošanas laikā plašu uzmanību guva vēstures jautājumi. Valdis Dombrovskis kā nosacījumu dalībai koalīcijā izvirzīja Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Pārsteidzošā kārtā šo vienkāršo ābeces patiesību izrādījies gana grūti atzīt.
Vēl joprojām politiskajā vidē nav vienprātības par Latvijas valstiskuma pamatjautājumiem. Un tas apliecina tikai to, ka arī ārpus parlamenta turpinām diskusiju par to, cik jauna (veca) ir mūsu valsts.

Šo debašu kontekstā var konstatēt zināmu trūkumu valsts augstāko amatpersonu zvērestu un svinīgo solījumu tekstos.

Gan Saeimas deputāti, gan Valsts prezidents un tiesneši zvēr un svinīgi sola ievērot Satversmi un likumus, aizstāvēt demokrātisko tiesisko valsti un latviešu valodu. Ieviešot Saeimas deputāta zvērestu un svinīgo solījumu, tika sniegts arī šāda institūta nepieciešamības pamatojums: “Ja šis cilvēks dod šādu solījumu, kurā ir ietverti Satversmes pirmie četri svarīgākie panti, tad jūs kā Latvijas Republikas pilsoņi – vēlētājs un deputāts – par svarīgāko esat vienojušies. Un jūs zināt – lai kādi būtu šo cilvēku politiskie uzskati, viņi tur ir pulcējušies, lai sargātu to, kas faktiski ir Latvijas valsts pamats.”

Iespējams, zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāiekļauj amatpersonas apliecinājums Latvijas valstiskuma vēsturiskajam krusta ceļam. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem Latvijas valsts amatpersonām zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāatzīst, ka “PSRS 1940. gadā veica agresiju pret Latvijas Republiku (un tai sekojošu prettiesisku Latvijas Republikas okupāciju), prettiesiski iejaucās Latvijas Republikas iekšējās lietās, kā arī prettiesiski anektēja Latvijas Republiku, ignorējot gan starptautisko tiesību normas, gan fundamentālās Latvijas nacionālo tiesību normas”.

Ņemot vērā atsevišķu sabiedrības grupu vēlmi aizvadītā gadsimta notikumus traktēt sev vēlamajā gaismā, šādam valsts augstāko amatpersonu uzticības apliecinājumam republikai būtu daudz lielāka nozīme. Domājams, ka arī sabiedrībai ir tiesības sagaidīt vēstures politiskas pārskatīšanas centienu beigas.

VISI RAKSTI 9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Švarcs
13. Novembris 2010 / 14:49
0
ATBILDĒT
Suminājumi Garāmgājējam aizvadītajā vārda dienā!
Garāmgājējs
12. Novembris 2010 / 17:15
0
ATBILDĒT
Neapstrīdot katras personas neatņemamās tiesības izteikties par jautājumiem, par kuriem viņai vai viņam nav iepriekšējas zinātības, diskusijai var;etu būt lielāka pievienotā vērtība, ja tās dalībnieki iepazītos ar kaut vai šajā pašā laikrakstā agrāk publicētajiem komentāriem par 1940.gada un turpmāko notikumu, kā arī kara noziegumu iztiesāšanas tiesisko perspektīvu.
latviete
12. Novembris 2010 / 13:25
0
ATBILDĒT
1) Par nabaga večuku Kononovu un fašistiskajiem kombatantiem (grūtnieci tai skaitā) iesaku palasīt ECT spriedumu.

2) Attiecībā uz nolaupītajām politiskajām tiesībām jāsaka, ka nolaupīt var tikai to, kas kādam ir, nevis to, kas nav... Nepilsoņiem ir lieliska iespēja naturalizēties un integrēties un pilnībā baudīt visas LR pilsoņu tiesības un pienākumus

3) Neizsmeļamo izejvielu un enerģijas avotu mēs (tāpat kā citas Eiropas vastis) jau baudām nežēlīgā gāzes monopola veidā, bet nepiepildāmais noieta tirgus Latvijas uzņēmējus ir tik daudzas reizes "uzmetis", ka viņi, paldies Dievam, ir atraduši citus, daudz stabilākus un prognozējamākus tirgus. Kā smejies, krievu rulete ne visiem iet pie sirds!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties