Valdības veidošanas laikā plašu uzmanību guva vēstures jautājumi. Valdis Dombrovskis kā nosacījumu dalībai koalīcijā izvirzīja Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Pārsteidzošā kārtā šo vienkāršo ābeces patiesību izrādījies gana grūti atzīt.
Vēl joprojām politiskajā vidē nav vienprātības par Latvijas valstiskuma pamatjautājumiem. Un tas apliecina tikai to, ka arī ārpus parlamenta turpinām diskusiju par to, cik jauna (veca) ir mūsu valsts.
Šo debašu kontekstā var konstatēt zināmu trūkumu valsts augstāko amatpersonu zvērestu un svinīgo solījumu tekstos.
Gan Saeimas deputāti, gan Valsts prezidents un tiesneši zvēr un svinīgi sola ievērot Satversmi un likumus, aizstāvēt demokrātisko tiesisko valsti un latviešu valodu. Ieviešot Saeimas deputāta zvērestu un svinīgo solījumu, tika sniegts arī šāda institūta nepieciešamības pamatojums: “Ja šis cilvēks dod šādu solījumu, kurā ir ietverti Satversmes pirmie četri svarīgākie panti, tad jūs kā Latvijas Republikas pilsoņi – vēlētājs un deputāts – par svarīgāko esat vienojušies. Un jūs zināt – lai kādi būtu šo cilvēku politiskie uzskati, viņi tur ir pulcējušies, lai sargātu to, kas faktiski ir Latvijas valsts pamats.”
Iespējams, zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāiekļauj amatpersonas apliecinājums Latvijas valstiskuma vēsturiskajam krusta ceļam. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem Latvijas valsts amatpersonām zvērestos un svinīgajos solījumos būtu jāatzīst, ka “PSRS 1940. gadā veica agresiju pret Latvijas Republiku (un tai sekojošu prettiesisku Latvijas Republikas okupāciju), prettiesiski iejaucās Latvijas Republikas iekšējās lietās, kā arī prettiesiski anektēja Latvijas Republiku, ignorējot gan starptautisko tiesību normas, gan fundamentālās Latvijas nacionālo tiesību normas”.
Ņemot vērā atsevišķu sabiedrības grupu vēlmi aizvadītā gadsimta notikumus traktēt sev vēlamajā gaismā, šādam valsts augstāko amatpersonu uzticības apliecinājumam republikai būtu daudz lielāka nozīme. Domājams, ka arī sabiedrībai ir tiesības sagaidīt vēstures politiskas pārskatīšanas centienu beigas.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.