Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas.