23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
Notikums
Sagatavoti būtiski pilnveidojumi vienotā atalgojuma sistēmā
6

Ministru kabinets 16. novembra sēdē akceptēja Tieslietu ministrijas rosinātos likumprojektus, kas paredz veikt būtiskus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), likumā "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumā un Prokuratūras likumā.

Tiesu sistēmu šo likumprojektu kontekstā droši vien visvairāk interesēs tiesnešu, Satversmes tiesas tiesnešu un prokuroru iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā. Papildus tam vienotajā atalgojuma sistēmā ar šiem grozījumiem tiek iekļauti arī Saeimas deputāti, kā arī tā ar solidaritātes klauzulas starpniecību tiek attiecināta uz Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Sagatavotajiem likumprojektiem pievienotas apjomīgas anotācijas, kurās sniegts attiecīgās reformas pamatojums, kā arī atspoguļoti likumdevēja apsvērumi, piedāvājot šādas reformas veikšanu. Tā kā attiecīgo likumprojektu apspriešana tuvākajās nedēļas droši vien būs nozīmīgs diskusiju priekšmets, "Jurista Vārds" piedāvā nelielu ieskatu likumdevēja apsvērumos.

Tiesnešu algas pieaugs

"Saskaņā ar grozījumiem Atlīdzības likumā tiesneša darba samaksu noteiks, rajona (pilsētas) tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu reizinot ar noteiktu koeficientu un pieskaitot piemaksu par kvalifikācijas klasi.

Tiesneša darba samaksu, ievērojot augstās prasības tiesneša amata kandidātam un tiesnesim, kā arī ņemot vērā tiesnešu kvalifikāciju un profesionālās zināšanas, noteiks, pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja (21. amatu saime VA līmenis) mēnešalgas maksimālajam apmēram (12. mēnešalgu grupa) saskaņā ar Atlīdzības likuma 2. pielikumu – Ls 1157 apmērā.

Valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības (līdz 10 padoto darbinieku) vadītājam ir šādas pamatfunkcijas: vada mazas vai vidējas juridiskās struktūrvienības darbu, nosaka uzdevumus un kontrolē to izpildi; izstrādā juridisko un kontroles jautājumu risināšanas politiku un procedūras; izstrādā tiesvedības stratēģiju un koordinē priekšlikumu sagatavošanu; vada un izvērtē ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus; organizē pārrunas starp lietā iesaistītajām pusēm; var risināt strīdus gadījumus, pārstāvēt tiesā iestādi vai valsti; konsultē iestādes vadību un politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos. Valsts tiešās pārvaldes iestādēs saskaņā ar Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju ir 54 šāda līmeņa amatpersonas, to skaitā 16 amatpersonas ministrijās. To (12. mēnešalgu grupa) vidū ir ministriju juridisko departamentu direktori, viņu vietnieki un nodaļu vadītāji. Līdz ar to tie ir ar tiesnešiem, kas tikko uzsākuši darbu tiesneša amatā, salīdzināmi amati. Savukārt augstāka līmeņa tiesu tiesnešiem un tiesnešiem ar lielāku darba pieredzi mēnešalgas būs būtiski lielākas (arī pārsniedzot Ls 2000 mēnesī, kas ir vairāk nekā valsts sekretāriem un ministriem). Tādējādi tiks nodrošināts, ka tiesneša amats ir vislabāk atalgotā juridiskā profesija sabiedriskajā sektorā, kā arī tiks veicināta karjeras izaugsme juridiskajā profesijā sabiedriskajā sektorā. Turklāt Satversmes tiesas tiesnešiem, ņemot vērā amata kandidātam izvirzāmās prasības, tiks nodrošināts visaugstākais atalgojums.

Ieviešot tiesību akta projekta normas, tiesnešu mēnešalga un piemaksa par kvalifikācijas klasi, salīdzinot ar šobrīd esošo, palielināsies vidēji par 30%."

"Ar jauno tiesneša amatalgas aprēķināšanas kārtību, to piesaistot augsta līmeņa juristam valsts pārvaldē, tiesnešu darba samaksas regulējums tiks pakļauts vienotiem darba atlīdzinājuma principiem. Tādējādi tiks nodrošināts tiesnešu darba samaksas samērīgums ar atalgojuma līmeņa tendencēm un apmēru valsts sektorā. Turklāt tiesnešu darba samaksas apmērs, ievērojot īpašo tā aprēķināšanas metodiku (12. mēnešalgu grupas 6. kvalifikācijas pakāpes maksimālajam apmēram piemērojot noteiktu koeficientu un saglabājot piemaksu par kvalifikācijas klasi tās pašreizējā apmērā), veidos darba samaksu, kas ir augstāka nekā pārējiem augsta līmeņa juristiem valsts pārvaldē. Tiesnešu darba samaksas palielināšana nodrošinās kvalificētāka darbaspēka piesaisti tiesneša amatam. Vienlaikus uzsverams, ka, piesaistot tiesneša amatalgu valsts sektorā nodarbināto darba samaksai, paaugstinoties atalgojuma līmenim valsts sektorā, vienlaikus tiks palielināts tiesnešu atalgojums."

"Atlīdzības likuma konstrukcija paredz, ka turpmāk tiesnešu mēnešalgu un garantiju līmenis nebūs atrauts no citiem sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Šie grozījumi arī paredz izveidot ciešu saistību augsti kvalificētu juristu amatiem, proti, ja mēnešalgas ceļ valsts pārvaldē nodarbinātajiem juristu amatiem, tas vienlaikus palielināsies tiesnešiem. Vienlaikus tiek saglabāta arī piesaiste tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksas apmēram, jo Atlīdzības likuma 1. pielikuma tabulu, kurai piesaistīta tiesnešu mēnešalga, indeksē, balstoties uz izmaiņām tautsaimniecībā."

 

Konsultācijas ar tiesu varu

"Tieslietu un Finanšu ministrijas kopīgi ar Saeimas Juridisko komisiju ilgstoši centušās rast risinājumu jautājumam par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmas pilnveidošanu. Tika izstrādāti vairāki atalgojuma sistēmas nodrošināšanas varianti, un Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtu, kā arī Tieslietu ministrija aicināja tiesnešus uz konsultācijām, lai izvēlētos labāko atalgojuma sistēmas nodrošināšanas variantu, taču tiesneši, atsaucoties uz varas dalīšanas principu, atteicās runāt par piedāvātajiem variantiem, norādot, ka šī jautājuma risināšana ietilpst izpildvaras un likumdevēja kompetencē, vienlaikus norādot, ka Tieslietu padome iesaistīsies jautājuma risināšanā tikai tad, kad būs izstrādāts konkrēts likumprojekts.

Tādējādi, neskatoties uz minēto, izpildvara ir uzturējusi ciešus kontaktus ar tiesu varas pārstāvjiem, laikus informējot par plānotajiem pasākumiem un uzklausot tiesu varas pārstāvju viedokli.

Atbilstoši apakškomisijā panāktajai norunai par konsultēšanās procedūru, Saeima pēc likumprojekta saņemšanas to nosūtīs atzinuma sniegšanai Tieslietu padomei. Līdz ar to līdzdalības process turpināsies un noslēgsies Saeimā atbilstoši Satversmes tiesas spriedumos noteiktajam par likumdevēja būtisko lomu tiesu varas pārstāvju darba samaksas noteikšanai un jau iepriekš ar tiesu varas pārstāvjiem saskaņotajai procedūrai."

"Ievērojot to, ka no varas dalīšanas principa cita starp izriet arī likumdevēja pienākums uzklausīt tiesu varas viedokli tās funkcionēšanā svarīgu jautājumu risināšanā (Satversmes tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā 2009-111-01, 29.2. punkts), tiesu varas pārstāvjiem bija iespēja izteikt viedokli par to, kā pilnveidojama tiesnešu darba samaksas aprēķināšanas metode. Proti, Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2010. gada 5. oktobra sēdē, piedaloties Satversmes tiesas pārstāvēm, Augstākās tiesas tiesnešiem, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājai, Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidentam un ģenerālprokuroram, tika diskutēts par Satversmes tiesas spriedumu izpildi saistībā ar tiesnešu atalgojumu (Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2010. gada 5. oktobra sēdes protokols Nr. 103). Jautājums par Satversmes spriedumu izpildi saistībā ar tiesnešu atalgojumu tika apspriests arī Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2010. gada 19. oktobra sēdē, kurā piedalījās arī ģenerālprokurors, Satversmes tiesas pārstāves un Augstākās tiesas tiesnese. Sēdes gaitā Tieslietu ministrijas valsts sekretārs informēja, ka Tieslietu ministrija 2010. gada 11. oktobrī ir organizējusi sarunas ar tiesu varas pārstāvjiem minētā jautājuma sakarā un norādīja uz to, ka tiesneši uzskata, ka atalgojuma maiņa ir politisks jautājums, kas apspriežams politiska procesa ietvaros un ka no viņu puses ir nepieņemami debatēt par atalgojuma jautājumiem. Tiesneši norādījuši, ka vienīgā iespēja, kā risināt jautājumu, ir Tieslietu ministrijai sagatavot likumprojektu. Savukārt Saeimā, izskatot likumprojektu, pieaicināmi Tieslietu padomes, tiesnešu biedrību pārstāvji. Juridiskās komisijas Apakš­komisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu sēdē tika panākta vienošanās ar Satversmes tiesas pārstāvēm par procedūru, kādā attiecībā uz tiesnešu darba samaksu izstrādātais tiesību akta projekts tiktu apspriests ar tiesu varas pārstāvjiem, ievērojot varas dalīšanas principu. Proti, izstrādāto tiesību akta projektu saskaņot ar Tieslietu padomi un apspriest budžeta pieņemšanas gaitā. (Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2010. gada 5. oktobra sēdes protokols Nr. 105)."

 

Vienotā atalgojuma vēsturiskās tradīcijas

"[..] ietverot tiesneša darba samaksu Atlīdzības likumā, tiek atjaunota situācija, kāda Latvijā bija pirmskara laikā, kad tiesnešu darba samaksa bija ietverta vienotajā valsts atlīdzības sistēmā saskaņā ar 1929. gadā Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem par valsts darbinieku atalgojumu. Proti, minēto noteikumu 2. un 3. sadaļā regulēts attiecīgi tiesu un kara resora darbinieku atalgojums. Pirmskara noteikumu par valsts darbinieku atalgojumu vienā no tabulām ietverti tādi amati kā senators, tiesu palātas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, tiesu palātas loceklis, kā arī citi tā laika tiesneša amati. Tiesneša darba samaksa tika noteikta atbilstošai tiesneša amatu grupai atkarībā no tiesneša attiecīgās pakāpes. Analizējot mēnešalgu apmēru šajā laikposmā, redzams, ka tiesnešu algas ir harmonizētas ar citu sabiedriskajā sektorā nodarbināto algām. Senatora alga bija vienāda ar augstākās pakāpes ierēdņa algu, bet zemāka līmeņa tiesas tiesneša alga – ar vidusskolas skolotājam noteikto algu. Līdz ar to, ietverot tiesnešu darba samaksas sistēmu Atlīdzības likumā un nosakot līdzīgus kritērijus ar pārējām valsts sektorā nodarbinātajām personām darba samaksas noteikšanā, notiek atgriešanās pie pirmskara Latvijas laika sistēmas."

Ludvigs Švarcs

 

6.1 pants. Tiesneša mēnešalga

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgu nosaka, pielīdzinot to valsts tiešās pārvaldes iestāžu juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12. mēnešalgu grupa) saskaņā ar 2. pielikumu.

(2) Tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādus koeficientus:

1) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks – 1,1;

2) rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs – 1,2;

3) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis – 1;

4) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks – 1,05;

5) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks – 1,1;

6) apgabaltiesas tiesnesis – 1,2;

7) apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un kolēģijas priekšsēdētājs – 1,28;

8) apgabaltiesas priekšsēdētājs – 1,35;

9) Augstākās tiesas tiesnesis – 1,35;

10) Augstākās tiesas senators – 1,42;

11) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, palātas un senāta priekšsēdētājs – 1,55;

12) Augstākās tiesas priekšsēdētājs – 1,7.

13) Satversmes tiesas tiesnesis – 2,1;

14) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks – 2,3;

15) Satversmes tiesas priekšsēdētājs – 2,62. [..]

6.2 pants. Prokurora mēnešalga

(1) Prokuroru mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bez kvalifikācijas klases mēnešalgai piemērojot šādus koeficientus:

1) rajona (republikas pilsētas) prokurors – 0,98

2) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurora vietnieks – 1,05;

3) rajona (republikas pilsētas) prokuratūras virsprokurors – 1,14;

4) tiesas apgabala prokurors – 1,08;

5) tiesas apgabala virsprokurora vietnieks – 1,15;

6) tiesas apgabala virsprokurors – 1,22;

7) Ģenerālprokuratūras prokurors – 1,22;

8) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors – 1,42;

9) Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors – 1,47;

10) ģenerālprokurors – 1,67. [..]

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roberts
29. Novembris 2010 / 17:37
0
ATBILDĒT
Vienotās atalgojuma sistēmas ciparus atkal varēs grozīt, un tas nozīmē tiesu varas pastāvīgu ATKARĪBU no likumdevēja.



Koeficents no vidējās algas savukārt ir faktisks apstāklis, nevis likumdevēja griba, kas mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī.



Tā arī neviens nevar loģiski atbildēt, kāpēc gribas mainīt šo principu, tāpēc vēlu veiksmi tiesnešiem tiesu varas nostiprināšanā šajās cīņās ar ignoranto likumdevēju/izpildvaru.
Mademoiselle
25. Novembris 2010 / 00:26
0
ATBILDĒT
Manuprāt raksts ir labi pārdomāts, sabalansēts. Tie, kuri uzmanīgi lasījuši ST spriedumus varēs man piekrist.

Priekšlikums ministrijām: konsultēties ar Švarca kungu likumprojektu anotāciju tapšanās stadijā, jo kā tas izriet no ST sprieduma - kas nav minēts anotācijā, tad tas nekad nav noticis...
Smaids
24. Novembris 2010 / 11:17
0
ATBILDĒT
pārsmējos lasot šo ,,nopietno" rakstu! Iz Satversmes tiesas sprieduma par pieminēšanas vērtu tika uzskatīta tikai atziņa, ka ,,jāparunājas" ar tiesu varas pārstāvjiem... būtiskais - algu samazinājuma neatbilstība Satversmei - netiek pieminēta ne ar pušplēsta vārdu :))

aaa par pirmskara Latvijā, tauta akceptēja arī Ulmaņa vienvaldību :))
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties