23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa
11
Aldis Gobzems
zvērināts advokāts, bijušais Maksātnespējas likumprojekta darba grupas vadītājs

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka.

Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu.

Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roberts
29. Novembris 2010 / 15:20
0
ATBILDĒT
Kāda jēga ir pēc kaujas vicināt dūres? Likums ir pieņemts, tagad ar to būs jāstrādā neskatoties vai tas ir labs, vai slikts. Skaidrs, ka likums tiks drīz grozīts, bet tas nemaina to, ka valsts ir ieviesusi jaunu koncepciju - neapmaksāt uzņēmumu maksātnespējas procesus.
Dārgais
28. Novembris 2010 / 18:59
0
ATBILDĒT
Jūs to adresējāt man, komentētājiem vai man un komentētājiem?
Kaspars
28. Novembris 2010 / 15:45
0
ATBILDĒT
Tālāk norādīto 2 iemeslu dēļ, darbiniekiem praktiski nav iespējas piedzīt no maksātnespējīga darba devēja darba algu:



1. Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas 3. punkts (valsts nodeva par kreditora maksātnespējas pieteikumu - LVL 250.00) un Maksātnespējas likuma 62. pants (maksātnespējas procesa depozīts - LVL 360.00).



Neviens darbinieks nesniegs darba devēja maksātnespējas pieteikumu, jo pēc 2 mēnešu nesaņemtās algas, pat nevarēs aizbraukt līdz tiesu namam.



2. Parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.



Par šī pienākumu neizpildīšanu draud kirminālatbildība. Bet jaunais likums ir izslēdzis pienākumu iesniegt pieteikumu, ja 2 mēnēšu nemaksā darba algu.





RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties