23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
Redaktora sleja
Ardievas ieročiem
10

Pirmais pasaules karš tā aculiecinieku skatījumā tika uzskatīts par vienu no bezjēdzīgākajiem cilvēces vēsturē. Gadiem ilgi Eiropu šķērsoja faktiski nekustīgas frontes līnijas, bet ģenerāļi vingrinājās kaujas mākslā, atkarodami viens otram dažus kvadrātkilometrus, lai pēc dažām dienām tos atkal zaudētu. Izlietās asinis viņus neuztrauca. Kara iemesli bija sen aizmirsušies. Principi palika. Tomēr beigu beigās šis karš nesa “rezultātus” – sagruva dažas reiz visvarenas impērijas...

Varbūt salīdzinājums ir pārāk dramatisks, diemžēl šobrīd “frontes līnijas” šķir varas zarus Latvijā. Runa ir par līniju, kuras vienā pusē stāv izpildvara un likumdevējs, bet otrā – tiesu vara. Milzīgai mīlestībai starp valsts varas zariem nav nemaz jābūt, tā sakot, pēc definīcijas. Pretējā gadījumā nebūtu iespējams sasniegt varas dalījuma mērķi – savstarpēju kontroli un līdzsvarošanu. Taču šī mehānisma darbība nav iespējama arī situācijā, kad varas zari atrodas atklātā konfliktā. To sauc par konstitucionālo krīzi, kas savukārt var novest pie valsts eksistences apdraudējuma.

Kopš valsts finanšu katastrofas sākuma likumdevējs vairākas reizes ir mēģinājis samazināt tiesnešu darba samaksas līmeni, pamatodams to ar budžeta konsolidācijas nepieciešamību, kuras dēļ tiek “grieztas” visu pārējo valsts algoto darbinieku algas. Tiesneši savukārt izmantoja savas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību un divās šobrīd jau izspriestajās Satversmes tiesas lietās guva uzvaru.

Pagājušajā nedēļā valdība spēra kārtējo soli, publiskojot projektu, ar kuru paredzēts veikt fundamentālu tiesnešu algu reformu, iekļaujot tos vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Savukārt Administratīvo tiesnešu biedrība nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja uz nepieņemamo valdības retoriku. Spriedze turpināja pieaugt. Kuluāros tiesneši izteica apņēmību šīs reformas realizēšanas gadījumā vērsties ne vien Satversmes tiesā, bet arī starptautiskajās institūcijās.

No malas raugoties, šobrīd jau izmisīgi jāaicina visas puses – sēsties pie sarunu galda! Ne vien tādēļ, ka likumdevējam tiesu varas uzklausīšanu kā tiesnešu darba samaksas reformas priekšnosacījumu pieprasa Satversmes tiesas spriedums. Un ne tikai tādēļ, lai tiesneši izteiktu nesatricināmu pārliecību, ka 2003. gadā izveidotā, taču šobrīd valsts budžeta iespējām vairs neatbilstošā viņu darba samaksas sistēma ir konstitucionāli aizsargāta, neiedragājami un negrozāmi neaizskarama vienība.

Visām pusēm, gluži kā Pirmā pasaules kara bezcerību apjaušot, Hemingveja vārdiem runājot, vajadzētu teikt “ardievas ieročiem”, kāpt ārā no ierakumiem un savstarpējas cieņas gaisotnē sākt meklēt izeju no “šaurās bezizejas” (tas savukārt ir citāts no Vinnija Pūka arsenāla).

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
25. Novembris 2010 / 16:27
0
ATBILDĒT
Problēma tāda, ka TM, Saeimas tikšanās notiek ar tiesu sistēmas augstākajām amatpersonaām, kas ne jau cīnās par zemāko instanču tiesnešu algām.
es
25. Novembris 2010 / 16:06
0
ATBILDĒT
Nē, negribu. Jautājums ir, kas tad pēc Satversmes tiesas sprieduma tāds ir noticis, ka būtu iemesli teikt, ka situācija mums ir tā mainījusies, ka jādomā vispār cita sistēma. Nav jau tā, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma visā valstī turpinātos algu samazinājumi. Kāpēc var atjaunot piemaksas un paaugstināt algas citur, bet Satversmes tiesas spriedumu izpildīt nevar?

Ja galvenā problēma ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja lielā alga, tad to arī vajag risināt. Faktiski tiesnešu vidū daudzi piekrīt tam, ka nav saprātīgas attiecības starp zemākajām algām un augstākajām. taču visi nez kāpēc grib runāt tikai par augstākajām, nevis zemākajām (deputātu gadījumā, starp citu, dara tieši otrādi - informāciju sniedz par mazākajām algām... ) Ja paskatās kaut vai to, kas vērsās Satversmes tiesā, tad ir redzams, ka tie bija galvenokārt rajona tiesu tiesneši. Taču piedāvātie varianti jau nemēģina risināt šo lielo algu problēmas. Nedaudz varbūt to disproporciju izlabo, taču spriedumu nepilda arī attiecībā uz rajona tiesu tiesnešiem.

Rajona tiesu tiesnešus pielīdzina nodaļu vadītājiem. Taču aizmirst, ka tiem ir iespējas saņemt arī piemaksas un faktiski ir tādi ierēdņi, kas reāli saņem vairāk nekā tīrais likumā noteiktais algas maksimums. Tiesnesim šādās iespējas nebūs. Turklāt tiesnesim ir daudz stingrāki amatu savienošanas ierobežojumi. Un cik loģiski ir rajona tiesas tiesnesim notiek 12.amatalgas grupu, ja senatora palīgam ir 13.grupa? Tas tikai parāda, ka mērķis ir nevis izveidot loģisku sistēmu, bet nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, jo tas nepatīk...
Janis
25. Novembris 2010 / 13:27
0
ATBILDĒT
Gribat teikt, ka tagad var plīst kaut vai viss, galvenais, lai tiesnešu algas tiek noteiktas atbilstoši ST spriedumiem. Jums tiešām šķiet, ka tas, ka AT priekšsēdētājs saņems ap 4000-5000 Ls ir atbilstoša šī brīža samaksa?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties