Par noziedzīgu nodarījumu atkārtotību kā vienu no nodarījumu daudzējādības veidiem šajā koncepcijā teikts: ievērojot, ka vairāku citu Eiropas valstu krimināltiesību sistēmas neparedz tādu daudzējādības veidu kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, ka šādu pazīmi izslēdz vai plāno izslēgt no krimināllikumiem valstīs, kur šāda pazīme agrāk bijusi, ievērojot faktu, ka šādas pazīmes esība ierobežo iespēju piemērot taisnīgu sodu, arī Latvijas krimināltiesībās nepieciešams atteikties no tādu noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veida kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība un izslēgt šo pazīmi gan no Krimināllikuma vispārīgās, gan arī no sevišķās daļas.

Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva Tieslietu minis­trijai izstrādāt Kriminālsodu politikas koncepcijai (turpmāk tekstā – Koncepcija) atbilstošus grozījumus Krimināllikumā. Tieslietu ministrija KL grozījumu projektu ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar šo projektu reizē ar citiem Koncepcijai atbilstošajiem priekšlikumiem paredzēts izslēgt no KL noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidu – atkārtotību.

Ierosinātais risinājums kardināli maina vairākas līdzšinējās krimināltiesību teorijas nostādnes un radīs izmaiņas tiesu praksē KL normu piemērošanā. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotība teorētiski (praktiski vēl jo vairāk) saistīta ar nodarījumu kopību – ar vēl vienu no noziedzīgu nodarījumu daudzējādības veidiem.

Jāatzīmē arī, ka ierosinātie grozījumi par atkārtotības izslēgšanu no KL viennozīmīgi netiek vērtēti. Žēl, ka publiskajā telpā iebildumi pret atkārtotības izslēgšanu no KL tā arī nav izskanējuši. Praktiskās neērtības darba apjoma ziņā kriminālprocesuālo dokumentu (piemēram, apsūdzības raksta, sprieduma) noformēšanā problēmas principiālā izvērtējumā nav vērā ņemamas.

Šī raksta mērķis ir mēģināt analizēt jaunos ierosinājumus un iespējamos praktiskos risinājumus, pārejot no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības uz nodarījumu reālo kopību vairāku patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumos.

1. Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības pašreizējais normatīvais regulējums

Saskaņā ar KL 25. panta pirmo daļu noziedzīgu nodarījumu atkārtotība kā noziedzīga nodarījuma kvalificējoša pazīme veidojas divos gadījumos: pirmkārt, kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti vienā un tajā pašā KL pantā. Tātad izdarīti vismaz divi tādi paši noziedzīgi nodarījumi (piemēram, zādzībai seko cita zādzība, krāpšana un atkal krāpšana – atbilstoši KL 175. panta otrā daļa un KL 177. panta otrā daļa); otrkārt, kad viena persona izdara divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti dažādos KL pantos likumā noteiktajos gadījumos. Tas nozīmē, ka persona izdarījusi viena veida noziedzīgus nodarījumus (piemēram, krāpšanai seko zādzība – KL 175. panta otrā daļa).

Tajā pašā KL 25. panta pirmajā daļā noteikts stingrs kriminālsodāmas atkārtotības kā nodarījuma kvalificējošas pazīmes ierobežojums. Lai noziedzīgu nodarījumu varētu kvalificēt saskaņā ar atkārtotības pazīmi gan tādu pašu, gan viena veida vairāku noziedzīgu nodarīšanas gadījumos, šādai pazīmei jābūt norādītai attiecīgā KL sevišķās daļas normā.

Tādu pašu un viena veida noziedzīgu nodarījumu atkārtotības regulējums paredzēts gan KL sevišķās daļas īpašā normā (KL 181. pantā saistībā ar mantiskajiem nodarījumiem), gan KL sevišķās daļas atsevišķu pantu (KL 176. panta trešā daļa) dispozīcijās.

Ja analizējam, piemēram, tādu noziegumu kā zādzību, par kuru atbildība paredzēta KL 175. pantā, tad šī panta otrajā daļā kā noziegumu kvalificējoša pazīme norādīta atkārtotība. Saskaņā ar KL 181. pantu atkārtotu zādzību veido gan vienas vai vairāku zādzību izdarīšana (tādi paši nodarījumi), gan viena veida nodarījumi – laupīšana (KL 176. pants), krāpšana (KL 177. pants), apdrošināšanas krāpšana (KL 178. pants), piesavināšanās (KL 179. pants), krāpšana vai piesavināšanās nelielā apmērā (KL 180. pants), bandītisms (KL 224. pants), kapa un līķa apgānīšana, ja tā saistīta ar pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā vai pie apbedījuma urnas esošu priekšmetu nolaupīšanu (KL 228. panta trešā daļā), ja šādiem nodarījumiem seko, piemēram, zādzības izdarīšana.

Kā atsevišķa panta dispozīcijas piemēru, kurā paredzēti tādi paši nodarījumi, kas veido atkārtotību, var minēt KL 118. panta 3. punktu – slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja slepkavību izdarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi tādu noziegumu, izņemot slepkavību, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, un slepkavību, kas izdarīta, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas vai personas aizturēšanas nosacījumus. Turpretī KL 125. panta otrās daļas 6. punktā paredzēta viena veida noziedzīgu nodarījumu atkārtotība – tīšs smags miesas bojājums, ja to nodarījusi persona, kura jau agrāk izdarījusi slepkavību, izņemot slepkavības gadījumus, par kuriem ir runa KL 118. panta 3. punktā.

KL 25.