11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)
Skaidrojumi. Viedokļi
Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā
6
Mg.iur.
Dace Indāne
zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" juriste 

Latvijā par publisko un privāto partnerību (turpmāk – PPP) tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču tikai 2009. gada 1. oktobrī stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums1 (turpmāk – PPP likums). Tomēr līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim PPP nebija pilnīgi svešs institūts Latvijā, jo daļēji to regulēja gan tolaik spēkā esošais Koncesiju likums,2 gan arī Publisko iepirkumu likums.3 Šobrīd PPP likumā ir pārņemtas un ieviestas prasības, kas izriet gan no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvām, gan arī dažādiem skaidrojošajiem paziņojumiem. Līdz ar to regulējums attiecībā uz PPP ir samērā jauns un tādējādi var radīt daudz neskaidrību tā piemērošanā un pareizā interpretācijā. Šobrīd PPP likuma regulējumā ir saskatāmas vairākas būtiskas nepilnības, tostarp tādas, kas ir ne vien pilnībā nepamatotas no tautsaimniecības attīstības viedokļa, bet arī pretējas ES normatīvajiem aktiem. Līdz ar to raksta mērķis ir, analizējot PPP jēdzienu un būtību, kā arī PPP veidus, norādīt uz šīm PPP likuma nepilnībām un to iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību un Latvijas tautsaimniecības turpmāko attīstību PPP jomā, kā arī piedāvāt attiecīgus risinājumus konstatēto problēmu novēršanai.

Lai gan saskaņā ar Latvijas valdības 2010. gada 5. jūlija vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam 2010. un 2011. gadā paredzēts neuzsākt jaunu PPP projektu īstenošanu,4 interese par šāda veida projektiem arvien pieaug. Šobrīd, izmantojot PPP, ir uzbūvētas pirmsskolas izglītības iestādes Mārupē5 un Ķekavā,6 kā arī vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kas ir pamats PPP projektu īstenošanai. Līdz ar to nākotnē ir plānots īstenot tādus PPP projektus kā pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība Rīgā, sporta centra būvniecība Limbažos un Tukumā, tilta un tuneļa būvniecība Ogrē, sociālās mājas būvniecība Jēkabpilī, komunāltehniskās saimniecības izveide un uzturēšana Jelgavas novadā u.c. projektus.7

 

1. Publiskās un privātās partnerības jēdziens Eiropas Savienības ietvaros un Latvijā

Šobrīd starptautiskā līmenī pastāv dažādas PPP formas, kā arī vairākas definīcijas, tomēr nav identificējama viena vienkārša un skaidra PPP definīcija.8 Arī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir norādījusi, ka šobrīd nepastāv vienotas definīcijas ES līmenī.9 Tas nozīmē, ka katra valsts PPP definē citādi, ņemot vērā tās vēsturisko attīstību konkrētā reģionā, iespējamās PPP infrastruktūras jomas, kā arī citus aspektus. Līdz ar to "publiskās un privātās partnerības būtības izpratne ir visai daudzveidīga un atbilstoša katras valsts tiesiskajām tradīcijām, saimnieciskajām vajadzībām, sociālajam un kultūras kontekstam".10 Iemesls tam, kādēļ netiek noteikta juridiski saistoša vienota PPP definīcija ES līmenī, tiek saistīts ar bažām, ka šādas definīcijas esamības gadījumā tajā netiks ietverta virkne ar projektiem, uz kuriem tādējādi neattieksies ES sekundārie normatīvie akti,11 kas regulē publisko iepirkumu un koncesiju īstenošanas kārtību un ir attiecināmas arī uz PPP projektu īstenošanu.12

Lai gan Komisija norāda uz vienotas PPP definīcijas neesamību, tā vienlaikus arī secina, ka vispārīgi ar PPP saprot sadarbības formu starp publisko sektoru un privāto sektoru, lai nodrošinātu infrastruktūras objektu finansēšanu, būvniecību, renovāciju, apsaimniekošanu un uzturēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu.13 Turklāt Komisija ir arī konstatējusi kopīgās iezīmes PPP izpratnei dažādās ES valstīs. Zaļajā grāmatā "Par publisko un privāto partnerību un ES normatīvajiem aktiem publiskā iepirkuma un koncesijas jomā" (turpmāk – Zaļā grāmata) Komisija izdala šādas PPP pazīmes:

1) samērā ilgstoša privātā un publiskā partnera sadarbība;

2) projekta finansēšana daļēji no privātā partnera puses, dažos gadījumos projekta finansēšanā iesaistot vairākus privātos partnerus. Tomēr arī publiskais partneris var piedalīties projekta finansēšanā – dažos projektos publiskā partnera finanšu līdzekļi var būt ievērojami;

3) privātā partnera, kurš piedalās dažādos projekta posmos (projektēšanā, izpildē, ieviešanā, finansēšanā), būtiska nozīme. Publiskais partneris galvenokārt pievērš uzmanību sabiedrības interešu definēšanai saistībā ar plānoto projektu, sniegto pakalpojumu kvalitāti un cenu politiku, uzņemoties arī atbildību par uzraudzību;

4) risku pārdale starp publisko un privāto partneri. Tomēr tas nenozīmē, ka privātais partneris uzņemas visus riskus vai pat lielāko daļu no riskiem saistībā ar projektu. Rūpīga risku pārdale tiek noteikta katrā gadījumā atsevišķi, ievērojot partneru atbilstību riska novērtēšanā, vadīšanā un spējā risku novērst.14

Ņemot vērā to, ka pastāv Komisijas identificētās pazīmes attiecībā uz PPP, kas ir izsecinātas no Eiropas valstu prakses PPP jomā, Eiropas valstīs PPP definīcijas ievērojami neatšķiras, tomēr pastāv nianses, kuras nedaudz atšķir izpratni katrā valstī, pamatojoties uz jau iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem.

Publiskās un privātās partnerības būtības izpratne ir visai daudzveidīga un atbilstoša katras valsts tiesiskajām tradīcijām, saimnieciskajām vajadzībām, sociālajam un kultūras kontekstam.

Latvijā jēdziena "publiskā un privātā partnerība" vietā dažkārt tiek lietots arī jēdziens "valsts un privātā partnerība". Šie ir uzskatāmi par jēdzieniem ar vienādu saturu un nozīmi.15 Tomēr, kopš spēkā ir stājies PPP likums, pareizi būtu lietot tikai jēdzienu "publiskā un privātā partnerība". Turklāt jēdziens "publiskā un privātā partnerība" ir arī gramatiski precīzāks, jo šādas sadarbības ietvaros kā publiskais partneris var būt ne vien valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona, bet arī atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma16 izpratnē, kā arī kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst PPP likumā noteiktajām prasībām.17

Lai veidotu pilnīgāku izpratni par PPP, tās jēdziens ir ietverts arī PPP likumā. Saskaņā ar PPP likuma 1. panta 1. punktu PPP ir sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

1) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskiem partneriem un vienu vai vairākiem PPP procedūrā noteiktajiem privātajiem partneriem;

2) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā;

3) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk;

4) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tiem pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi);

5) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri.

Salīdzinot Komisijas identificētās PPP pazīmes ar PPP likumā noteiktajām pazīmēm, secināms, ka, izstrādājot PPP likumu, tā autori ir vadījušies no Komisijas skaidrojošajiem paziņojumiem un rekomendācijām. Tādējādi PPP likumā identificētās pazīmes būtiski neatšķiras no pazīmēm, kas ietvertas Zaļajā grāmatā.

Būtiski, ka atšķirībā no ES tiesībām Latvijā, stājoties spēkā PPP likumam, ir normatīvi nostiprināta PPP definīcija, dodot noteiktu pazīmju uzskaitījumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītājs
11. Janvāris 2011 / 18:33
0
ATBILDĒT
Īsti nepiekrītu otrajam secinājumam, ka "PPP līgums pēc savas juridiskās dabas ir privāttiesisks līgums". Pārsvarā tā arī ir, bet izņēmuma gadījumos PPP līgums var būt arī publisko tiesību līgums. PPP likums sniedz atbildi par to, kādā procedūrā līgums var tikt noslēgts; bet PPP likums pats par sevi nenoteic, vai attiecīgais līgums ir privāto vai publisko tiesību līgums. To ir arī atzinis AT Senāts. PPP likuma 60.panta formulējums ir rupja likumdevēja kļūda.
Anonīms lietotājs
11. Janvāris 2011 / 14:30
0
ATBILDĒT
Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.panta pirmā daļa - "Izšķir šādus attīstības plānošanas dokumentu veidus: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti".
Elviss
11. Janvāris 2011 / 14:16
0
ATBILDĒT
Tagad tos sauc par attīstības plānošanas dokumentiem ;)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties