11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā saprast jēdzienu "ārkārtējā situācija"
Kaspars Druvaskalns
Šveices Tehnoloģiju institūta (Cīrihe) Drošības studiju centra Drošības politikas un krīzes menedžmenta maģistrants 

Jēdziens "ārkārtējā situācija" ir minēts Nacionālās drošības likumā,1 Civilās aizsardzības likumā,2 Meža likumā,3 kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu4 vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Nacionālās drošības likuma 22. panta pirmā daļa nosaka, ka atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, savukārt šā paša likuma 22. panta trešajā un piektajā daļā noteikts, ka ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties