Rakstveida (rakstiska) forma kā darba līguma būtiska sastāvdaļa

1. Latvijas Darba likumu kodeksa (saīsināti — DLK) 14.panta pirmajā daļā darba līgums legāli definēts kā "rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm vienojoties". Bez tam saskaņā ar DLK 19.panta pirmo daļu "pieņemšana darbā notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu", un "darba līgumu sastāda divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs — pie darbinieka".

No Latvijas Republikas Civillikuma (saīsināti — CL) 1482.panta un 1483.panta 1.punkta viedokļa rakstveida forma uzskatāma par vienu no darba līguma būtiskajām sastāvdaļām (atbilstoši CL 1470.pantam "būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam un bez kā arī pats nodomātais darījums nav iespējams", un "tādēļ tādās darījuma būtiskās sastāvdaļās neko nevar pārgrozīt, pat arī pusēm savstarpēji vienojoties").