25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu ieviešana Latvijas tiesību sistēmā
3
Katrīne Pļaviņa
juriste zvērinātu advokātu birojā "VARUL" 

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību",1 ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi.

I. Starptautisko tiesību avotu ieviešanas teorijas

No nacionālo tiesību sistēmu skatpunkta iespējama starptautisko un nacionālo tiesību sistēmu vienotība (monisms) vai nošķirtība (duālisms).

1. Duālisms

Duālisma teorija redz valsti kā vienību ar divām "sejām"2. Jozefs Parčs (Josef Partsch) starptautisko tiesību avotu šķirtību, pirmkārt, skaidro ar atšķirību vienībās, kuru griba rada šos avotus – starptautisko tiesību avotus rada kolektīva valstu griba, savukārt nacionālās tiesības rada vai nu vienas valsts, vai arī tās pilsoņu vairākuma griba.3 Otrkārt, starptautisko tiesību objekti ir šķirti, jo nacionālo tiesību adresāts ir indivīds tā ikvienā dzīves jomā, savukārt starptautisko tiesību adresāts ir valstis un to amatpersonas,4 kuri var būt jebkurš valsts izvēlēts indivīds.5 Treškārt, starptautisko tiesību piemērošanas jomas šķir nacionālo tiesību vara pār tai pakļautajiem un starptautisko tiesību koordinējošā loma valstu starpā.6

Duālisma teorijai atbilstošs konstitucionāls regulējums nacionālajā sistēmā ievieš jaunas tiesību normas, transformējot starptautiskās tiesību normas nacionālajā sistēmā. Tātad duālisma teoriju piemēro, ja konstitūcija pilnvaro parlamentu saturiski iejaukties starptautisko tiesību piemērošanā vai ļauj tās piemērot likumdošanas institūcijām.7

2. Monisms

Monisma teorija ir duālisma teorijas pretstats, t.i., tā paredz starptautisko un nacionālo tiesību sistēmu tiesību objektu, jomu un personu vienotību,8 t.i., šo sistēmu vienotību. Vienotā sistēma rodas no kopīgas pamatnormas,9 jo nacionālo tiesību sistēmu pamatnormas ir starptautisko tiesību sistēmas pamatnormas daļa, kas savukārt ir daļa no vispārējās tiesību sistēmas.10

Valsts piemēro monismu praksē, vēloties starptautisko tiesību normas piemērot automātiski.11 Tas nozīmē, ka gadījumos, kad starptautisko tiesību norma ir pilnīga, piemēram, rada individuālas tiesības,12 monisma teorijas ieviesējvalsts tiesas un izpildvara piemēro pilnīgo starptautisko tiesību normu bez normatīvo tiesību aktu izdošanas. Ja starptautisko tiesību norma paredz tikai sasniedzamo rezultātu, monisma teoriju piemērojoša valsts drīkst izvēlēties saistību izpildes veidu.13

Vinčenco Arandžo-Ruisa (Vincenzo Arangio-Ruiz) skatījumā monisma teorijas kļūmes ir valstu nevēlēšanās pieņemt to lomu, kuru šī teorija tām piešķir. Turklāt starptautiskās tiesības neattiecoties uz personām kā starptautisko tiesību objektiem, bet gan kā uz subjektiem.14

3. Izvēle starp monismu un duālismu

Starptautisko un nacionālo tiesību normu mijiedarbības regulējums un izvēle piemērot vienu no iepriekš minētajām teorijām var sekmēt valsts līdzdalību starptautiskajā kopienā.15 Hanss Kelzens (Hans Kelsen) valsts izvēli starp iepriekš minētajām teorijām raksturo kā izvēli starp nacionālās tiesību sistēmas un starptautiskās tiesību sistēmas pamatnormām.16 Valsts griba nosaka abu pamatnormu saturu,17 tāpēc tikai valsts spēj noteikt savus pienākumus. No vērtību izvēles viedokļa, izšķiroša ir suverenitātes izpratne18 – nācijas, kuras augstu vērtē suverenitāti, vēsturisku apsvērumu dēļ izvēlas duālismu, jo tas ļauj tām saglabāt kontroli.

Toties kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīs sistēmu mijiedarbību ietekmē paražas kā tiesību avota neatzīšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
27. Janvāris 2011 / 18:19
0
ATBILDĒT
dikti smuka gudriniece :)
Lex
25. Janvāris 2011 / 15:27
0
ATBILDĒT
Mmm.. Nu malacis autore, ka pēta un rok tādu nebūt ne vieglu tēmu kā starptautiskās tiesības. Tomēr te būtu daudz ko piebilst un iebilst. Piemēram, vai tik rakstā brīžiem netiek jauktas divas lietas - valsts iekšējā procedūra, lai valsts atzītu starptautisku līgumu par saistošu un ienestu savā tiesību sistēmā un tas, kā pēc tam starptautiskās saistības tālāk valstī tiek piemērotas. Starp citu, gan monisma, gan duālisma valstīs saskaņā ar Vīnes konvenciju ir nepieciešma procedūra, lai kļūtu par līguma pusi, tāpēc no nacionālā tiesību akta par pievienošanos/apstiprināšanu/retifikāciju utt. esamības vien nevar spriest par piederību monisma vai duālisma sistēmai.

Arī par ES tiesībām ceļš no argumentiem līdz secinājumiem kaut kā nepārliecina (varbūt tas ir tāpēc, ka autores darbs ir acīmredzami saīsināts). Manuprāt, ES tiesību aspektā vispār par monismu un duālimu ir ļoti saražģīti runāt.
Ziema
25. Janvāris 2011 / 10:22
0
ATBILDĒT
Auksti nav? Tā vien gribas meitenei roku, žaketi vai šalli ap pleciem aplikt.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties