25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
Vēstules
Tiesu darbinieki uzrunā valsts augstākās amatpersonas
3

Aizvadītās nedēļas beigās atklātībā nonāca ziņas par vairāk nekā 20 Latvijas rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku vēstulēm, kas adresētas valsts augstākajām amatpersonām, arī nozares ministram un Tiesu administrācijas direktoram. Pirmās vēstules tapušas jau janvāra sākumā, un, kā apliecināja Tiesu administrācijā, tās joprojām turpinājušas pienākt arī pagājušajā nedēļā, kad par to uzzinājusi plašāka sabiedrība.

Lai gan formāli šo vēstuļu autori ir dažādi, pēc būtības tām ir vienots stils un saturiskā ideja – vēlme akcentēt prob­lēmu saistībā ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atlīdzības noteikšanu. Kā sarunā ar "Jurista Vārdu" uzsvēra kādas tiesas pārstāvji, šajās vēstulēs netiek prasīta darbinieku algu paaugstināšana kā tāda, bet gan lai tiktu ievērots jau normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz atalgojuma aprēķināšanas kārtību.

Daudz plašāk un detalizētāk problēmas būtība atspoguļojas daudzajos sūtījumos valsts augstākajām amatpersonām, un ieskatam par šo vēstuļu saturu publicējam vienu no tām.

Atklātā vēstule

Valsts prezidentam Valdim Zatleram,
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim,
tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam,
Tiesu administrācijas direktoram Edvīnam Balševicam

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbinieki (turpmāk arī – tiesu darbinieki) 2010. gada 30. decembrī no Tiesu administrācijas elektroniski saņēma informatīvu vēstuli, no kuras izriet, ka tiesu darbinieku mēnešalga no 2011. gada 1. janvāra tiks paaugstināta par Ls 20,00.

Tiesu darbinieku ieskatā, noteiktās mēnešalgas ar Ls 20 paaugstinājumu ir nesamērīgi zemas. Proti, noteiktā tiesu darbiniekiem darba samaksa 2011. gadam neatbilst tiesu darbinieku amata vērtībai (atbildības līmenim un sarežģītībai), kā arī tā neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam, un konkrēti.

[1] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk arī – Atlīdzības likums) 2. panta pirmās daļas 20. punktu likums attiecas uz tiesu iestādes amatpersonām (darbiniekiem). Atlīdzības likuma 4. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu. Savukārt šā likuma 11. panta pirmā daļa reglamentē, ka tiesu darbiniekiem mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (šā likuma 2. pielikums). Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Atbilstoši Atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 10. punktam tiesu darbinieku mēnešalgu atbilstību šā likuma prasībām nodrošina ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. septembrim.

Ņemot vērā Tiesu administrācijas informāciju par noteikto 2011. gadam tiesu darbinieku darbu samaksu, secināms, ka tiesu darbinieki ir tikai formāli iekļauti vienotā atlīdzības sistēmā, taču praktiski Atlīdzības likumā noteiktās normas netiek piemērotas attiecībā uz tiesu darbinieku mēnešalgas apmēra noteikšanu, jo līdz šim brīdim tiesu darbinieku mēnešalga tiek noteikta visiem vienādi pēc ieņemamā amata, neņemot vērā, konkrēta darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu. Kā arī tiesu darbinieki nesaņem ar Atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu noteikto piemaksu (ne vairāk kā 20 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas), pildot vakanta amata (dienesta, darba) pienākumus vai papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem pildot vēl citus pienākumus.

[2] Nosakot tiesu darbinieku darba samaksu, netiek piemērots arī Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1651 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību" (stājas spēkā 01.01.2010.) (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 1651) II1. nodaļā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļa minēto amatpersonu un darbinieku mēnešalgu grupas un tām atbilstošās maksimālās mēnešalgas" noteiktais, saskaņā ar kuru tiesu darbiniekiem amatam atbilstošo mēnešalgu grupu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, ņemot vērā amata saimi un līmeni (20.1 punkts). Mēnešalgas maksimālo apmēru atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.1 pielikumu (20.2 punkts). Nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekiem, ņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru (20.3 punkts).

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" (stājas spēkā 08.12.2010.; piemērojams ar 01.12.2010.) (turpmāk arī – Noteikumi Nr. 1075) 1. pielikuma II nodaļas "Amatu saimju raksturojums" 53.1. apakšsaimes "Tiesu darbinieki" līmeņa raksturojumam – tiesneša palīgs rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā noteikts IV A līmenis; tiesas sēžu sekretārs – II līmenis; tiesas sekretārs – I līmenis.

Saskaņā ar Atlīdzības likuma 2. pielikumu 53.1. apakšsaimes "Tiesu darbinieki" atbilstošā minimālā mēnešalgu grupa ir 7. un maksimālā mēnešalgu grupa – 13. Savukārt šā likuma 3. pielikums noteic, ka 7. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 527, bet 13. mēnešalgu grupas mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 1347.

Tādējādi atbilstoši minētajām tiesību normām secināms, ka amatam "tiesas sekretārs" kā I līmeņa raksturojumam ir noteikta 7. mēnešalgu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 527; amatam "tiesas sēžu sekretārs" (II līmenis) – 8. mēnešalgu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 614; amatam – "tiesneša palīgs rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā" (IV A līmenis) – 10. mēnešalgu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 825.

Tāpat attiecīgi amatam "arhivārs" ir noteikta 7. mēneš­algu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 527; amatiem "tulks" un "kancelejas vadītājs" ir noteikta 9. mēnešalgu grupa, kuras mēnešalgas maksimālais apmērs ir ne vairāk kā Ls 698.

Savukārt faktiski Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā noteiktās mēnešalgas 2011. gadā ir šādas: tiesneša palīgs – Ls 407; tiesas sēžu sekretārs – Ls 309; kancelejas vadītājs – Ls 407; tiesas sekretārs – Ls 300; tulks – Ls 309; arhivārs – Ls 270 + Ls 28 darba samaksa par maksas pakalpojumu sniegšanu, kases operāciju uzskaiti un ugunsdrošības nodrošināšanas pasākumu veikšanu.

Līdz ar to secināms, ka tiesnešu palīgam mēnešalga 2011. gadam ir noteikta tikai 49,33% no mēnešalgas maksimālā apmēra; tiesu sēžu sekretāram – 50,08%; kancelejas vadītājam – 58,31%; tiesas sekretāram – 56,92%; tulkam – 44,27%; arhivāram – 51,23%.

Nav tiesiska pamatojuma un loģiska izskaidrojuma, pēc kādiem pamatotiem un objektīviem kritērijiem ir noteikta tieši šādā apmērā mēnešalga no maksimāli iespējamās, kas ir pretrunā ar Noteikumu Nr. 1651 20.3 punktu, saskaņā ar kuru, nosakot mēnešalgu tiesu darbiniekiem, ņem vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu un tai atbilstošo mēnešalgas maksimālo apmēru.

[3] Vienlaikus iepriekš secinātajam vēršam Jūsu uzmanību, ka Atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi (1. pants).

No minētās normas izriet, ka darba samaksas noteikšanā tiek piemērota vienota pieeja. Tādējādi, ievērojot vienlīdzības principu, likumdevējs ir noteicis, ka tiesu darbinieku mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, noteiktās mēnešalgas (Atlīdzības likuma 11. panta pirmā daļa).

Taču faktiski, kā redzams no Noteikumu Nr. 1651 2. pielikuma "Amatpersonu un darbinieku mēnešalga ministrijās, Valsts kancelejā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā" 7.–10. mēnešalgu grupām 1. kvalifikācijas pakāpes noteiktā minimālā mēnešalga ir noteikta lielāka nekā uz šo brīdi tiesu darbiniekiem.

Arī no publiski sniegtās informācijas izriet, ka 2010. gadā vairākas ministrijas savā padotībā esošajām iestādēm būtiski paaugstināja darbinieku mēnešalgas, kuru vidējā mēnešalga pirms paaugstināšanas bija ievērojami lielāka nekā tiesu darbinieku noteiktā 2011. gadam. Piemēram, Finanšu ministrija – Valsts ieņēmumu dienestam 2010. gadā paaugstināja darbinieku darba samaksu, kas pirms paaugstinājuma vidēji bija Ls 470.

Turklāt tiesu darbinieku atalgojums tā saucamajos treknajos laikos bija nesamērīgi vairākkārt zemāks par tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumu, kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, secināms, ka tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, kā rezultātā tiek pārkāpts vienlīdzības princips un zūd Atlīdzības likuma noteiktais mērķis.

[4] Bez tam gribam vērst Jūsu uzmanību, ka tiesas darbiniekam, kas nodrošina tiesas nepārtrauktu darba gaitu (veic darbu brīvdienās, t.i., sestdienās un/vai svētdienās vai darbu svētku dienās), ir tiesības saņemt piemaksu no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet tiesas darbinieki, kas veic savus darba pienākumus izmeklēšanas tiesneša sastāvā, nekāda veida piemaksas par darbu brīvdienās vai svētku dienās, kā to nosaka normatīvie akti, nekad nav saņēmuši; arī darba līgumos vienošanās par Darba likumā noteiktajiem gadījumiem nav iekļauti un faktiski tiesu darbinieki kā darba ņēmēji nav piekrituši nostrādāto brīvdienu aizstāšanai ar citām brīvdienām (kas apgrūtina tiesas darbinieku darbu un palielina darba slodzi citiem tiesu darbiniekiem), nevis attiecīgas kompensācijas izmaksai, kā to paredz Darba likuma 144. panta otrā daļa. Šādu atlīdzinājumu paredz Darba likuma 68. panta pirmā daļa. Tāpat vēlamies norādīt, ka saskaņā ar Darba likuma 137. pantu šāda piespiedu brīvdienu izņemšana nav paredzēta. Pamatojoties uz minēto, lūdzam novērst šo pārkāpumu un nodrošināt atbilstošas piemaksas par darbu brīvdienās (t.i., sestdienās un/vai svētdienās) un svētku dienās.

[5] Tiesu darbinieku atlīdzību Atlīdzības likuma izpratnē veido darba samaksa, atvaļinājumi un sociālās garantijas, kurās savukārt ietilpst arī apdrošināšana. Atlīdzības likuma 37. pants paredz iespēju apdrošināt darbinieku veselību atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.

Mūsu ieskatā, tiesu darbinieki, veicot amata (darba) pienākumus, ir pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), jo vairums apsūdzēto slimo ar bīstamā slimībām (hepatīts A, hepatīts C, HIV, AIDS, tuberkuloze). Minēto apgalvojumu pierāda šādi gadījumi: 2008. gada 22. maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tiesas sēdes laikā apsūdzētais ar žileti pārgrieza sev vēnas. 2010. gada 11. janvārī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā darba laikā tiesas telpās tika izpūsta nenoskaidrota kodīga gāze.

Bez tam tiesu darbinieki atrodas tiešā kontaktā ar apmeklētājiem, kuri bez jebkādiem šķēršļiem var nodarīt miesas bojājumus vai arī inficēt ar dažādām slimībām.

Tāpēc tiesu darbinieki lūdz nodrošināt viņus arī ar sociālām garantijām – apdrošināt tiesu darbinieku veselību.

[6] Papildus minētajam norādams, ka 2009. gadā, samazinot darba samaksu un citas izmaksas, tiesu darbiniekiem, kas uzticīgi pildīja savus darba pienākumus ilgstošā laika posmā, tika noņemts arī apmaksātais papildatvaļinājums, kuru piešķīra pēc katriem pieciem nostrādātiem gadiem tiesu iestādē.

Kā redzams no pastāvošās situācijas, tiesu iestādēs novērojama pastāvīga tiesu darbinieku rotācija, jo trūkst motivācijas ilgstoši strādāt tiesu iestādē, kā rezultātā tas noved pie negatīvām sekām, proti, pasliktinās darba kvalitāte.

Ņemot vērā, ka Atlīdzības likuma 42. panta pirmā daļa paredz iespēju piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, lūdzam noteikt, ka tiesu darbiniekam pēc katriem pieciem tiesu iestādē nostrādātiem gadiem pagarina ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 10 kalendāra dienām kopumā.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, tiesu darbinieki lūdz:

1. novērst spēkā esošo tiesību normu neievērošanu;

2. noteikt tiesu darbinieku atlīdzību atbilstoši Atlīdzības likuma, Noteikumu Nr. 1651 un Noteikumu Nr. 1075 normām, ievērojot līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzības principu;

3. nodrošināt tiesu darbiniekus ar sociālām garantijām, apdrošinot tiesu darbinieku veselību;

4. piešķirt tiesu darbiniekiem apmaksātu papildatvaļinājumu, nosakot, ka tiesu darbiniekam pēc katriem pieciem tiesu iestādē nostrādātiem gadiem pagarina ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 10 kalendāra dienām kopumā.

Uzaicinām Jūs iesniegt tiesu darbiniekiem konkrētus konstruktīvus risinājumus un priekšlikumus par iepriekš minētajiem apsvērumiem un izteiktajiem lūgumiem līdz 2011. gada 1. martam.

Gadījumā, ja mūsu vēstule tiks ignorēta un lūgumi netiks izskatīti un apmierināti, mēs pievienosimies Rēzeknes tiesu darbinieku 2011. gada 6. janvāra atklātā vēstulē paustajam viedoklim un solidāri rīkosim streiku, tādā veidā izrādot savu nostāju par nevienlīdzīgu attieksmi tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā.

Vienlaikus pievienojamies pārējo tiesu darbinieku norādītajam secinājumam, ka streika gadījumā ir paredzamas negatīvas sekas – tiks apturēta lietu izskatīšana un pilnīgi tiks paralizēts tiesas darbs, par kuru iestāšanos tiesu darbinieki nav ieinteresēti.

Ar cieņu,
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbinieki /32 paraksti/

2011. gada 17. janvārī

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vcLIROQLT
9. Augusts 2012 / 02:28
0
ATBILDĒT
mVu5wf iablbopxmhox
QtfNLPNiNjtdTtV
8. Augusts 2012 / 01:24
0
ATBILDĒT
3k92SY cbdxtvfdtzze
aPGgVZGyUD
7. Augusts 2012 / 12:30
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, no nākamā burbuļa vajag izvairīties, ieluaksoties ekonomistu brīdinājumos un politikā rīkojoties tiem atbilstoši.Otrkārt, pēc 30 gadiem tad arī varēs domāt. Pagaidām, kad mums jālauza galvu par mūsējieemigrantiem, kā sagādāt viņiem labu darbu šeti, diez vai ir vērts palielinat imigrantu skaitu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties