1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas
28
Par Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta izpratni
Mg. iur.
Andris Pešudovs
 

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā (turpmāk – SBPI) koncentrētā veidā izpaužas procesuālās ekonomijas princips. Civilprocesa likuma (CPL)1 50. nodaļā paredzētajā kārtībā kreditors darījuma formas dēļ, kas prasījumam piešķir publisku ticamību, var saņemt izpildu dokumentu ārpus prasības tiesvedības un pierādījumu pārbaudes. Šāda procesuālā kārtība vienlaikus gan taupa un ekonomiski izlieto tiesu sistēmas resursus, gan nodrošina zemus tiesāšanās izdevumus un īsu procesuālo termiņu pieteikuma izskatīšanai.

Taču minētā tiesību institūta mērķis padarīt civilprocesuālo kārtību efektīvāku tika būtiski apdraudēts, kad Augstākā tiesa (AT) CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta piemērošanu aprobežoja ar hipotēkas vai komercķīlas summu un piespiedu izpildes līdzekļa izvēli, un parādnieka atteikšanās vai izvairīšanās saņemt brīdinājumu tika atzīta par tiesiski pamatotu rīcību un vienlaikus par procesuālu šķērsli saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

Ņemot vērā tieši kredīta līgumu, kuru izpilde nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, vadošo lomu pēdējo gadu civiltiesiskajās attiecībās, norādītās tiesību normas piemērošanai atbilstoši tās mērķim ir izšķiroša nozīme ne tikai konkrētas lietas ietvaros, bet arī tiesu sistēmā kopumā.

Pastāvošā AT interpretācija, paredzot ar ķīlas tiesības izlietošanu nedzēstās parāda daļas piedziņu prasības tiesvedības kārtībā, nepamatoti aizskar un ierobežo kreditora un parādnieka tiesības lietu izskatīt ātrā, lētā un efektīvā civilprocesuālā kārtībā. Turklāt šāda tiesību ierobežošana nav savienojama ar Latvijas Republikas tiesu sistēmas izaugsmi.

 

Jēdzienu gramatiska izpratne

Vispirms pievērsīsimies CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta jēdzienu gramatiskai izpratnei, jo te ir radītas būtiskas nesaskaņas. Bijušais AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs V. Jonikāns sakarā ar minētā panta piemērošanu pauda patiesi revolucionāru nostāju un plaši sludināja uzskatu par ķīlas līguma pakļaušanu SBPI un saistības pielīdzināšanu ķīlas tiesībai. Šāda liecība ir saglabājusies arī AT Senāta 2009. gada 22. aprīļa lēmumā lietā Nr. SPC-54/2009: "Pakļaujot izpildei saistību pēc Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta, darbojas hipotēkas vai komercķīlas saistība." Neskatoties uz Civillikumā2 (CL) noteiktajām saistības un ķīlas tiesības dažādajām tiesiskajām sekām, šo ideju pārņēma arī viņa amata pēctecis, pašreizējais AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Z. Gencs. Tā, piemēram, savā 2010. gada 29. oktobra protestā pret Preiļu rajona tiesas tiesneša 2010. gada 29. jūlija lēmumu viņš norāda: "Par atbildīgo par saistību ir atzīstams ķīlas devējs."3

Būtībā pārpratumiem par tiesību normā ietverto juridisko jēdzienu "saistība" un "ķīla" (hipotēka vai komercķīla) gramatisku izpratni nevajadzētu rasties, jo tie skaidri ir definēti CL un Komercķīlas likumā4. Piemēram, aizdevuma līgums kā tiesisks darījums nodibina saistību tiesību, savukārt parādnieka saistību izpildes nodrošināšanai zemesgrāmatā nostiprinātā hipotēka kā ķīlas tiesība uz nekustamu īpašumu ir pieskaitāma lietu tiesību kategorijai. Lai gan ķīlas tiesības nodibināšanai un pastāvēšanai nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild, tomēr nodibinātā ķīlas tiesība un saistību tiesība turpina īstenot patstāvīgas un katrai tiesībai atšķirīgas tiesiskās sekas. CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta kontekstā tiesību piemērotājs saskaras ar saistību kā nodibinātas saistību tiesības tiesiskajām sekām, kas norāda uz parādnieka vai saistītās personas pienākumu kopumu un ķīlas tiesību kā lietu tiesību. Tiesneša galvenais uzdevums pieteikuma izskatīšanā ir saskatīt sakarību starp norādītajiem civiltiesību veidiem. Lai pakļautu izpildei saistību, viņam jākonstatē tās publiski ticamā forma – izpildes nodrošināšana ar ķīlu. Tāpēc AT minētais jēdziens – hipotēkas vai ķīlas saistība – pielietots nekorekti un neatbilst civiltiesiski normatīvajam regulējumam.

Saistībai un ķīlas tiesībai ir gan atšķirīgi to nodibināšanas materiāli tiesiskie pamati, gan tiesiskās sekas. Tieši sekām ir izšķiroša nozīme, jo ķīlas tiesība ir tiesība, bet saistība ir pienākums. Tāpēc no SBPI viedokļa izpildei pakļaujams parādnieka pienākums, lai kreditors tajā skaitā varētu izlietot tiesību.

Turklāt ķīlas līguma pakļaušana SBPI no tiesību viedokļa ir nelietderīga, jo reģistrētas hipotēkas vai komercķīlas gadījumā ķīlas devēja pienākums jau ir izpildīts un vienlaikus ir nepieciešams priekšnosacījums SBPI. Ņemot vērā, ka ķīlas tiesība jau ir nodibināta, tiesnesim atliek spriest tikai par saistības kā civiltiesiska pienākuma izpildes pakļaušanu piespiedu izpildei. Šajā sakarā nedrīkstam aizmirst, ka no ticamības viedokļa līgumam par saistībām un ķīlas līgumam ir vienāds spēks, jo, piemēram, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma5 1.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
28 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
autoriem
11. Februāris 2011 / 10:36
0
ATBILDĒT
Šķiet, ka autori nav pilnībā iepazinušies ar Satversmes tiesas 2010. gada 24. novembra spriedumu lietā Nr. 2010-08-01 „Par Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” un 2010. gada 17. maija spriedumu lietā Nr. 2009-93-01 „Par Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta un 405. panta pirmās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”. Pat ja ar šiem spriedumiem par neatbilstošu Satversmei tika atzīta tikai viena CPL norma, pārējo Satversmes tiesas spriedumos vērtēto CPL normu interpretācija jebkuram tiesību normu piemērotājam Latvijā ir saistoša. Principā 2010. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-08-01 19.5. punktā secinātais „Līdz ar to Civilprocesa likuma 396. panta otrā daļa, ciktāl tā pieļauj to, ka netiek iesniegti pierādījumi par parādnieka brīdināšanu, ja no paša akta izriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams, neparedz saprātīgu līdzsvaru starp parādnieka un ķīlas ņēmēja, kā arī sabiedrības interesēm. Tādēļ minētā norma šajā daļā neatbilst Satversmes 92. pantam” ļauj pamatoti apšaubīt raksta sadaļas „Parādnieka brīdināšana” pamatotību.

Un jā – Jonikāna kunga godaprāts tika apšaubīts acīmredzami nepamatoti.







Kārlis
8. Februāris 2011 / 23:03
0
ATBILDĒT
Interesants raksts.

Andris nodeva kārtīgi. :)

uzskatu, ka pamats diskusijai..
Incognito
5. Februāris 2011 / 22:23
0
ATBILDĒT
Šie komentāri nav vērtējami augstāk par DELFI portālā sastopamajiem. Tas norāda vien uz komentētāju nekompetenci. Tā vietā, lai izteiktu juridiski pamatotu viedokli (piekrišanu vai nepiekrišanu), tiek izteikta personiska nepatika pret autoriem. Es, savukārt, kā juriste ceru, ka šis raksts ir sākums konstruktīvai diskusijai par problēmu, jo tāda tik tiešām šobrīd pastāv lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Taču no komentētājiem nav jūtama izpratne par bezstrīdus tiesvedību. Nejauksim jurisprudenci ar politiku!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 25
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties