Pamattiesību nodaļa tika veidota, lai tā saskanētu ar pārējo Satversmes tekstu gan stila, gan arī formulējamo normu lakonisma ziņā. Latvijas 1922.gada konstitūcija ir viena no īsākajām pasaulē un nebūtu saprotams, ja tās jaunpieņemtā 8.nodaļa tiktu veidota, piemēram, kā Grieķijas konstitūcija, kur sīki tiek aprakstīti valstiskie jautājumi pat par tādām lietām kā tuneļu rakšanas iespējamība. Tāpat ir skaidrs, ka, pieņemot pamattiesību sadaļu deviņdesmito gadu beigās, tajā nevar neiekļaut visas svarīgākās pamattiesības, kas par tādām kļuvušas tikai divdesmitā gadsimta nogalē. Tas kopā rada nepieciešamību veidot daudz sapresētu normu, kurās būtu tikai paši vispārīgākie noteikumi. Kopumā šo darbu var uzskatīt par veiksmīgu, tomēr jāievēro, ka šāds lakonisms liek atteikties no bieži vien nepieciešamā papildu paskaidrojuma vai kādas aktuālas un vajadzīgas tiesības nostiprināšanas konstitucionālā līmenī.