Autore ierosina šādus starptautisko vai Eiropas Savienības (ES) tiesību normu un Latvijas tiesību normu kolīziju risināšanas soļus:

I. Normas pārinterpretē, panākot to harmoniju. ES tiesību interpretācijā izmanto Eiropas Savienības tiesas (EST) judikatūru. Ja ES tiesību norma ir pretrunā Satversmes normai, metodi neizmanto.

II. Augstāka juridiska spēka normu piemēro zemāka juridiska spēka normas vietā. Izmanto šādu juridiskā spēka normu hierarhiju:

1. Vispārējie tiesību principi (arī vispārējie civilizēto nāciju principi), tostarp ius cogens normas.

2. Satversmes kodola normas (1., 2., 3., 4., 6., 77. pants), tostarp Satversmes kodola ranga starptautisko paražu tiesību normas.

3. Satversmes normas, tostarp konstitucionāla ranga starptautiskie līgumi (arī ES darbību nodrošinošie līgumi, ES līgumi dalītās un ES ekskluzīvās kompetences jomās);

– konstitucionāla ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ES tiesību principi;

– tieši iedarbīgas ES tiesību normas (t.sk. ES regulas un tieši iedarbīgas direktīvu normas).

4. Likumi, tostarp

– starptautiskie līgumi ar likuma spēku;

– likumu ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ar likumu ieviestas ES direktīvas.

5. Ministru kabineta noteikumi, tostarp

– starptautiskie līgumi ar Ministru kabineta noteikumu spēku;

– Ministru kabineta noteikumu ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ar Ministru kabineta noteikumiem ieviestas ES direktīvas.

6. Pašvaldību saistošie noteikumi.

III. Starptautisko tiesību un ES tiesību normas piemēro prioritāri pār Latvijas tiesību normām.

Jebkuru tiesību normu pretrunas novērš atbilstoši tiesību normu kolīziju risināšanas normām un to secībai, kuras nosaka vispārējie tiesību principi.¹

Starptautisko un nacionālo tiesību attiecības to pretrunu gadījumā noregulē valsts ar konstitucionālas normas vai judikatūras atziņu palīdzību. Metode, kas kopīga abām pieejām, ir nacionālo tiesību normu iztulkošana, saskaņojot tās ar starptautisko tiesību normām.² Bet, ja pārinterpretācija pretrunas neatrisina, izmanto citas pieejas.

Būtiski arī novērtēt starptautisko tiesību ieviešanas teoriju, kuru valsts piemēro. Duālisma teorijas piemērošanas gadījumos pretrunas risina nacionālā līmenī, jo likumdevējs starptautisko tiesību normu transformējis un tās starptautiskais raksturs ir zudis.³ Savukārt metode, kas saistīta ar monisma teoriju, balstās atziņā par starptautisko tiesību pārākumu.⁴ Ja normas ievieš atbilstoši monisma teorijai, kolīzija iespējama ar starptautisko līgumu, starptautisko paražu tiesību un ius cogens rakstura normām.

1. Iztulkošana

Pirmā kolīziju risināšanas norma paredz normas pārinterpretēt, atrodot to harmoniju.⁵ Satversmes 89. pants paredz aizsargāt cilvēktiesības saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. E. Levits⁶ un J. Jelāgins⁷ uzskata, ka līdz ar Satversmes 8. nodaļas un īpaši 89. panta iekļaušanu mainījies Satversmes kodola saturs. E. Levits citur norāda uz Augstākās padomes normatīvajiem aktiem,⁸ kā rīkojumu ievērot pēc iespējas plašāku cilvēktiesību normu katalogu.⁹ Tādējādi autore secina, ka Satversmes kodola izmaiņas minēto autoru rakstos nozīmē cilvēktiesību normu katalogu iekļaušanu Satversmes kodolā.

Tomēr A. Kovaļevska, pēc autores domām, precīzi, norādījusi: "Starptautiskās tiesības un to piemērošanas prakse var kalpot par līdzekli Satversmē noteikto tiesību normu un principu satura noskaidrošanai.