17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā risināt pretrunas starp Latvijas, starptautiskajām un Eiropas Savienības normām
Katrīne Pļaviņa
juriste zvērinātu advokātu birojā "VARUL" 

Administratīvā procesa likuma 15. pants tiesību normas piemērotājam norāda soļus, kas jāveic, ja tiesību norma tekstuāli ietverta Eiropas Savienības (ES) vai starptautisko tiesību normā. Priekšraksti ir skaidri, un sekošana tiem, šķiet, nesagādā grūtības. Tomēr ikvienā netipiskā situācijā piemērotājs var samulst un nesaskatīt veidu, kā atrisināt problēmu – iespējams, jāpiemēro starptautisko paražu tiesību norma vai jāsaprot, kāda atšķirība starp ES noslēgtajiem līgumiem. Tāpēc autore piedāvā savu rīcības variantu un ierosina izmantot konkrētus pretrunu risināšanas soļus.

Autore ierosina šādus starptautisko vai Eiropas Savienības (ES) tiesību normu un Latvijas tiesību normu kolīziju risināšanas soļus:

I. Normas pārinterpretē, panākot to harmoniju. ES tiesību interpretācijā izmanto Eiropas Savienības tiesas (EST) judikatūru. Ja ES tiesību norma ir pretrunā Satversmes normai, metodi neizmanto.

II. Augstāka juridiska spēka normu piemēro zemāka juridiska spēka normas vietā. Izmanto šādu juridiskā spēka normu hierarhiju:

1. Vispārējie tiesību principi (arī vispārējie civilizēto nāciju principi), tostarp ius cogens normas.

2. Satversmes kodola normas (1., 2., 3., 4., 6., 77. pants), tostarp Satversmes kodola ranga starptautisko paražu tiesību normas.

3. Satversmes normas, tostarp konstitucionāla ranga starptautiskie līgumi (arī ES darbību nodrošinošie līgumi, ES līgumi dalītās un ES ekskluzīvās kompetences jomās);

– konstitucionāla ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ES tiesību principi;

– tieši iedarbīgas ES tiesību normas (t.sk. ES regulas un tieši iedarbīgas direktīvu normas).

4. Likumi, tostarp

– starptautiskie līgumi ar likuma spēku;

– likumu ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ar likumu ieviestas ES direktīvas.

5. Ministru kabineta noteikumi, tostarp

– starptautiskie līgumi ar Ministru kabineta noteikumu spēku;

– Ministru kabineta noteikumu ranga starptautisko paražu tiesību normas;

– ar Ministru kabineta noteikumiem ieviestas ES direktīvas.

6. Pašvaldību saistošie noteikumi.

III. Starptautisko tiesību un ES tiesību normas piemēro prioritāri pār Latvijas tiesību normām.

Jebkuru tiesību normu pretrunas novērš atbilstoši tiesību normu kolīziju risināšanas normām un to secībai, kuras nosaka vispārējie tiesību principi.1

Starptautisko un nacionālo tiesību attiecības to pretrunu gadījumā noregulē valsts ar konstitucionālas normas vai judikatūras atziņu palīdzību. Metode, kas kopīga abām pieejām, ir nacionālo tiesību normu iztulkošana, saskaņojot tās ar starptautisko tiesību normām.2 Bet, ja pārinterpretācija pretrunas neatrisina, izmanto citas pieejas.

Būtiski arī novērtēt starptautisko tiesību ieviešanas teoriju, kuru valsts piemēro. Duālisma teorijas piemērošanas gadījumos pretrunas risina nacionālā līmenī, jo likumdevējs starptautisko tiesību normu transformējis un tās starptautiskais raksturs ir zudis.3 Savukārt metode, kas saistīta ar monisma teoriju, balstās atziņā par starptautisko tiesību pārākumu.4 Ja normas ievieš atbilstoši monisma teorijai, kolīzija iespējama ar starptautisko līgumu, starptautisko paražu tiesību un ius cogens rakstura normām.

 

1. Iztulkošana

Pirmā kolīziju risināšanas norma paredz normas pārinterpretēt, atrodot to harmoniju.5 Satversmes 89. pants paredz aizsargāt cilvēktiesības saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. E. Levits6 un J. Jelāgins7 uzskata, ka līdz ar Satversmes 8. nodaļas un īpaši 89. panta iekļaušanu mainījies Satversmes kodola saturs. E. Levits citur norāda uz Augstākās padomes normatīvajiem aktiem,8 kā rīkojumu ievērot pēc iespējas plašāku cilvēktiesību normu katalogu.9 Tādējādi autore secina, ka Satversmes kodola izmaiņas minēto autoru rakstos nozīmē cilvēktiesību normu katalogu iekļaušanu Satversmes kodolā.

Tomēr A. Kovaļevska, pēc autores domām, precīzi, norādījusi: "Starptautiskās tiesības un to piemērošanas prakse var kalpot par līdzekli Satversmē noteikto tiesību normu un principu satura noskaidrošanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties