24. Maijs 2011 /NR. 21 (668)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības un attiecināmības problēmas civilprocesā
Mg.iur.
Daina Ose
zvērināta advokāte 

Civilprocesa pierādīšanas procesa teorijā kā viens no nozīmīgākajiem institūtiem tiek norādīta pierādījumu pieļaujamība un attiecināmība. Šā institūta pamatā var aplūkot vairākas pierādījumu teorijā valdošās doktrīnas ar visai atšķirīgiem skatījumiem un atziņām. Svarīgi ir noskaidrot un saprast, kādu šā institūta attīstības ceļu izvēlas Latvija. Pamatā ir vērtējamas un salīdzināmas tādu valstu pierādīšanas teorijas kā Francijas un Vācijas, kuru pierādīšanas tradīcijas un pamati civilprocesā ir attīstījušies un nostiprinājušies vairāku gadsimtu laikā, aplūkojot tās kontekstā ar Latvijas un Igaunijas pierādīšanas teoriju izstrādes pamatiem.

Jāatzīst, ka Latvijā nav veikti būtiski pētījumi pierādījumu attiecināmības un pieļaujamības jautājumā saistībā ar civilprocesuālajā tiesvedībā izmantojamajiem pierādījumiem. Atsevišķos teorijas aspektos ir iespējams atrast kopējas iezīmes ar administratīvā procesa un kriminālprocesa pierādījumu attiecināmības un pieļaujamības jautājumiem, bet jāatzīmē, ka civilprocesā ir jāņem vērā tieši šim procesam raksturīgās īpatnības un valdošie pamatprincipi – sacīkstes princips kopsakarā ar dispozitivitātes principu.

Latvijas pašreizējās civilprocesuālās pierādīšanas teorijas izstrādes pirmsākumi ir vērojami pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados V. Bukovska darbos, kuros vairāk uzmanības tiek veltīts pierādījumu pieļaujamības institūtam. Gan attiecināmības jēdziens, gan institūta izvērtējums ir visai netiešs.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties