14. Jūnijs 2011 /NR. 24 (671)
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās izglītības standarts Vācijā
6
LL.M.
Magda Papēde
Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Juridiskās fakultātes doktorante 

Par Latvijas juridiskās izglītības kvalitāti tiek diskutēts jau vairākus gadus, atkal un atkal izskanot aicinājumam ieviest vienoto valsts eksāmenu jurista kvalifikācijas iegūšanai. Kā iespējamie ieguvumi sistēmas maiņas gadījumā tiek minēti tādi argumenti kā juridiskās izglītības kvalitātes celšana,1 plaša profila juristu sagatavošana,2 kā arī objektīvi un publiski pieejami izglītības iestāžu reitingi.3 Vienotā eksāmena idejai ir arī pretinieki. Izglītības kvalitātes kontroli jau nodrošinot valsts akreditācija. Turklāt esošā sistēma augstskolas studentiem varot piedāvāt daudzveidīgākas studiju programmas,4 tādējādi veicinot konkurenci gan augstskolu, gan juristu vidū.5

Meklējot atbildi, vai vienotais valsts eksāmens varētu būt risinājums Latvijas apstākļiem, ir vērts aplūkot citu valstu tiesību zinātņu studiju norisi. Paraugam nereti tiek nosaukts Vācijas modelis,6 kas ar laika gaitā veiktiem uzlabojumiem un papildinājumiem darbojas jau kopš 18. gadsimta vidus.7

Vācijas juridiskās izglītības sistēmas mērķis ir sagatavot plaša profila juristus, kuri labi pārzina visas trīs lielās tiesību nozares – civiltiesības, krimināltiesības un publiskās tiesības –un kuri īsā laikā spēj iestrādāties jebkurā no juridiskajām profesijām.8 Tāpēc studijas ir pamatīgas, apjomīgas un laikietilpīgas. Pilna juridiskā izglītība Vācijā sastāv no diviem posmiem – akadēmiskām jurisprudences studijām universitātē un divu gadu ilgas sagatavošanas prakses. Katrs posms noslēdzas ar vienoto valsts eksāmenu. Kopumā tas prasa vismaz astoņus gadus.

Federālā līmenī juridiskās izglītības prasības nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem9 5.–6. pants. Vācijā ir 16 federālās zemes, un juridisko izglītību var iegūt gandrīz 40 augstskolās. Studiju plāns un prasības visur nav vienādas, tie atšķiras atkarībā no federālās zemes un fakultātes. Vienotas, tomēr ar nelielām modifikācijām ir eksāmena prasības. Turpmāk tiks apskatītas vispārējās un kopīgās iezīmes.

 

Studijas universitātē

Jurisprudences studijas sastāv no pamatstudijām un galvenajām studijām. Tam seko gatavošanās eksāmenam, kā arī pirmais juridiskais eksāmens.

a) Studijas

Studiju saturu nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem10 5.a panta otrā un trešā daļa. Studijas sastāv no obligātajiem kursiem un brīvās izvēles specializācijas kursiem. Obligātie kursi ir civiltiesību, krimināltiesību un publisko tiesību pamatjomas, tai skaitā procesuālās tiesības, ievērojot Eiropas tiesību aspektus, juridisko metodi, kā arī filozofijas, vēstures un sabiedrības pamatus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
17. Jūnijs 2011 / 15:41
0
ATBILDĒT
Fiziķim ir piedodami nezināt jurista specialitātes specifiku. Tiem, kas grib strādāt privātbiznesā, vienots valsts eksāmens nav vajadzīgs, bet tiem, kas grib strādāt tiesā, prokuratūrā un advokātūtā, tāds ir nepieciešams. Agri vai vēlu Latvija pie tādas prakses būs spiesta atgriezties.
Maģ.studente LU
16. Jūnijs 2011 / 19:50
0
ATBILDĒT
Vajadzētu sākt ar to, ka valsts eksāmenam kāzusu risināšanā studenti tiktu gatavoti. Šobrīd sanāk, ka, piemēram, pēc bakalaura,magistratūras studiju ietvaros students nav izvēlējies kriminālltiesību studiju kursu (izvēles priekšmets), bet šajā studiju "blokā" ir jāliek valsts eksāmens. LU noteikti vajadzēu valsts eksāmenam kāzusu risināšanā tieši pievērst uzmanību - treniņu kāzusi līdz eksāmenam u.tml., nevis viena formāla nodarbība pirms eksāmena - izstāstot vispārīgas prasības, kas jāievēro, lai sekmīgi uzrakstītu kāzusu.



Tāpēc būtu ieteicams, maģistratūras pēdējā gadā , kad raksta maģistra darbu (lekciju praktiski nav) veltīt un organizēt nodarbības kāzusu risināšanā visos piecos studiju blokos.



Pretējā gadījumā, tie studenti, kas izvēlējušies attiecīgos kursus, turklāt, pēc studiju plānojuma nav iespējams īzvēlēties attiecīgos studiju blokus, kur paredzēts valsts eksāmens kāzusu risināšanā, ir "labvēlīgākā" situācijā par tiem, kuri nav izvēlējušies šos kursus, bet priekšroku devuši citiem izvēles studiju kursiem.



Noteikti LU vajag veltīt pienācīgāku akadēmisko uzmanību valsts eksāmena kāzusu risināšanā, organizējot praktisksas nodarbības, risināt kāzusus, kas līdzīgi eksāmena. Šobrīd uzskatu, ka no LU puses ir vairāk "formāla" pieeja
fizikis
16. Jūnijs 2011 / 18:43
0
ATBILDĒT
....un inženierus būtu jāeksaminē Ekonomikas ministrijai, agronomus -Zemkopības, bet ārstus - Veselības?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties