Vācijas juridiskās izglītības sistēmas mērķis ir sagatavot plaša profila juristus, kuri labi pārzina visas trīs lielās tiesību nozares – civiltiesības, krimināltiesības un publiskās tiesības –un kuri īsā laikā spēj iestrādāties jebkurā no juridiskajām profesijām.⁸ Tāpēc studijas ir pamatīgas, apjomīgas un laikietilpīgas. Pilna juridiskā izglītība Vācijā sastāv no diviem posmiem – akadēmiskām jurisprudences studijām universitātē un divu gadu ilgas sagatavošanas prakses. Katrs posms noslēdzas ar vienoto valsts eksāmenu. Kopumā tas prasa vismaz astoņus gadus.

Federālā līmenī juridiskās izglītības prasības nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem⁹ 5.–6. pants. Vācijā ir 16 federālās zemes, un juridisko izglītību var iegūt gandrīz 40 augstskolās. Studiju plāns un prasības visur nav vienādas, tie atšķiras atkarībā no federālās zemes un fakultātes. Vienotas, tomēr ar nelielām modifikācijām ir eksāmena prasības. Turpmāk tiks apskatītas vispārējās un kopīgās iezīmes.

Studijas universitātē

Jurisprudences studijas sastāv no pamatstudijām un galvenajām studijām. Tam seko gatavošanās eksāmenam, kā arī pirmais juridiskais eksāmens.

a) Studijas

Studiju saturu nosaka Vācijas likuma par tiesnešiem¹⁰ 5.a panta otrā un trešā daļa. Studijas sastāv no obligātajiem kursiem un brīvās izvēles specializācijas kursiem. Obligātie kursi ir civiltiesību, krimināltiesību un publisko tiesību pamatjomas, tai skaitā procesuālās tiesības, ievērojot Eiropas tiesību aspektus, juridisko metodi, kā arī filozofijas, vēstures un sabiedrības pamatus.