21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgas konkurences aizlieguma piemērošanas aspekti
Ieva Azanda
LL.M., zvērināta advokāte, ZAB "Borenius" partnere 
Ilze Bukaldere
LL.M., zvērināta advokāte 

Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt Konkurences padomei, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt Konkurences padomei, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Pienākums nodrošināt negodīgas konkurences ierobežošanu ir ietverts Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību1 10. bis pantā.2

Tātad sākotnēji šie noteikumi domāti kā rūpniecisko īpašumu3 aizsargājošas normas. Konvencijas dalībvalstis negodīgas konkurences aizliegumu savos tiesību aktos ir izvērsušas dažādi. Eiropas Savienības (ES) tiesībās nav notikusi harmonizācija noteikumiem par negodīgu konkurenci tādā izpratnē, kā par tiem runā Parīzes konvencija.4 Ar direktīvu palīdzību tikušas harmonizētas un vienādotas normas, kas aizliedz negodīgu konkurenci un līdzīgas darbības attiecībā pret patērētāju, nevis uzņēmumu starpā. Konkrētāk, pieņemtas un arī Latvijas normatīvajos aktos ieviestas direktīvas par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi.5 Latvijas tiesību sistēmā tās pārņemtas attiecīgi ar Reklāmas likumu un Negodīgas komercprakses likumu. Tomēr vienlaikus, kā norādīts turpmāk, ES likumdevējs ir pieļāvis iespēju, ka ES noteikumi par intelektuālā īpašuma aizsardzības instrumentu harmonizāciju var tikt attiecināti arī uz negodīgas konkurences lietām.

Negodīgas konkurences aizliegums šobrīd ir ietverts Konkurences likuma (KoL) 18. pantā, kas paredz negodīgas konkurences aizliegumu kā ģenerālklauzulu, kā arī uzskaita iespējamos pārkāpumu veidus.6

Fakts, ka KP Izpilddirekcijas darbiniekiem tiek liegts iepazīties ar tirgus dalībnieka rīcībā esošu informāciju datoros, veido administratīvā pārkāpuma sastāvu. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpakļaujas jebkuriem Izpilddirekcijas pieprasījumiem, jo pretējā gadījumā var tikt piemērots administratīvais sods.

 

Salīdzinot šo punktu ar Parīzes konvencijas 10. bis panta redakciju, redzams, ka Latvijas likumdevējs šos noteikumus veidojis, 10. bis pantu ņemot par pamatu, tomēr no sistēmiskā viedokļa nolemjot šos noteikumus ietvert tieši KoL, nevis kādā citā normatīvajā aktā, kas vairāk būtu saistīts tieši ar intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Vienlaikus 18. panta otrās daļas ģenerālklauzula ietver arī noteikumu par to, ka negodīgas konkurences mērķim vai sekām jābūt konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai deformēšanai, kas līdz šim pietiekami bieži ir bijis par pamatu Konkurences padomes (KP) atteikumam uzsākt administratīvo procesu, norādot, ka konkurences kavēšanu nav iespējams konstatēt un ka pastāv iespēja strīdu risināt civiltiesiskā kārtībā.7

Raksta autoru ieskatā, ne agrākā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt KP, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas.

Negodīgas konkurences aizlieguma noteikumu piemērošana

KoL 18.1 pants šobrīd ir izteikts tādā redakcijā, kas kompetenci lemt par KoL 18. panta pārkāpumiem deleģē tikai tiesai.8 Iepriekš šāda kompetence bija arī Konkurences padomei, kas, arī izmeklējot negodīgas konkurences lietas, bija tiesīga izmantot KoL deleģētās pilnvaras lietu izmeklēšanai un pierādījumu iegūšanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties