19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgs Senāta spriedums par atsevišķiem galvojuma institūta problēmjautājumiem
2
Dr.iur.
Erlens Kalniņš
zvērināts advokāts 

I. Ievads

1. Senāta spriedums. Nesen Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā sagatavoja nozīmīgu spriedumu, kurā sniegts likuma iztulkojums atsevišķos galvojuma institūta problēmjautājumos, – 2011. gada 27. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-86/2011 (civillietā Nr. C05061306). Šis spriedums jau ir publicēts Augstākās tiesas mājaslapā1 un tiek publicēts arī šajā “Jurista Vārda” numurā (sk. 26.–30. lpp.).

Minētajam Senāta spriedumam nenoliedzami būs liela nozīme vienotas tiesu prakses tālākā attīstībā, jo tajā ir sniegts likuma iztulkojums tādos galvojuma institūta problēmjautājumos, kas pēdējā laikā ir kļuvuši īpaši aktuāli zemāku instanču tiesu praksē un kas ne vienmēr tiek risināti vienveidīgi. Šī nelielā raksta uzdevums ir akcentēt galvenos Senāta secinājumus un sniegt papildu komentārus šiem secinājumiem.

2. Lietas apstākļu izklāsts. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 27. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-86/2011 (turpmāk – Senāta spriedums) ir taisīts, pārbaudot materiālo tiesību normu piemērošanas pareizību apelācijas instances tiesas spriedumā, ar ko no ekspromisoriskā galvinieka par labu sākotnējā kreditora cesionāram piedzīts galvojuma parāds. Lietas apstākļi īsumā ir šādi.

2002. gada 24. janvārī starp divām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību tika noslēgts pirkuma līgums. Līgumā ietverts noteikums, ka gadījumā, ja pircējs noteiktajā termiņā nesamaksā par saņemto preci, šī līguma parakstītājs kā fiziska persona uzņemas saistības kā pats parādnieks atbildēt pārdevējam ar visu savu mantu, lai segtu pirkuma maksas pamatparādu un līgumsodu. Līgumu pircēja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – vārdā parakstīja tās direktors (kurš vienlaikus bija šīs sabiedrības dalībnieks).

Tā kā pircējs noteiktajā termiņā (t. i., līdz 2002. gada 1. jūnijam) nesamaksāja nolīgto pirkuma maksu par piegādāto preci, pārdevējs iesniedza tiesai pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas (par pirkuma maksas parāda piedziņu no pircēja). Ar 2002. gada 23. augusta tiesas lēmumu minētais pieteikums tika apmierināts, taču šajā lēmumā noteiktajā termiņā pārdevējs tā arī necēla prasību tiesā pret pircēju, kā rezultātā piemērotais prasības nodrošinājums tika atcelts.

Ar 2004. gada 13. janvāra tiesas spriedumu pircējs tika atzīts par maksātnespējīgu. Maksātnespējas procesa ietvaros pārdevējs nepieteica administratoram savu kreditora prasījumu pret maksātnespējīgo pircēju, kas izriet no 2002. gada 24. janvāra pirkuma līguma. Ar 2006. gada 20. februāra tiesas lēmumu tika pabeigta maksātnespējīgā pircēja bankrota procedūra un izbeigts tā maksātnespējas process, savukārt 2006.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Antiteorija
26. Jūlijs 2011 / 20:15
0
ATBILDĒT
Man šis raksts vairāk izskatās pēc tiesību normu izstaipīšanas, lai izsistu klientam labvēlīgu rezultātu. Pārsteidz, ka Senāts ir aizgājis šīs teorijas pavadā. Jau frāze \"...pārdevējs nodeva cesionāram prasījuma tiesības pret (jau likvidēto) pircēju...\" vien ko nozīmē... :(



Turklāt vēl CL 1714.pants: \"Galvinieks atsvabinās no savas atbildības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot piedziņu no parādnieka, un pielaidis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu.\"



Saskaņā ar šo pantu galvinieks atsvabinājās no galvojuma saistības ar brīdi, kad kreditors nogulēja maksātnespējas procedūru un nepieteica prasījumu. Par turpmāko vispār vairs nav ko runāt. Kāpēc Senāts ignorējja šo pantu? Un visas tās atsauces uz vācu avotiem ir muļķības.
Māris
26. Jūlijs 2011 / 13:31
0
ATBILDĒT
Šajā raksta un arī apskatāmajā spriedumā viedoklis par būtisku judikatūru ir apšaubāms. Spriedumā tiesa apskatot jautājumu par galvojuma saistības izbeigšanos kā notikumu vērtējusi galvenā parādnieka likvidāciju, nevērtējot pašas saistības virzību un spēka esību, kas maina apskatāmā institūta būtību. Jo maksātnespējas mērķis nav subjekta likvidācija, it sevišķi fiziskas personas maksātnespējas gadījumā, līdz ar to rodas jautājums, kas notiek ja galvenais parādnieks netiek likvidēts, vai galvotājam, pēc saistības izpildīšanas būs regresa prasības tiesības pret galveno parādnieku, par saistību izpildi no kuras it kā galvenais parādnieks maksātnespējas procesā atbrīvojās.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties