Kopš 2009. gada 14. jūlija Latvijā ir spēkā jaunais Patvēruma likums, kura mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir neliels, taču tam ir tendence pieaugt. Laikā no 1998. līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim patvērumu Latvijā ir pieprasījušas 392 personas: 2007. gadā – 34, 2009. gadā – 52, 2010. gadā – 62, bet 2011. gada pirmajā ceturksnī – 25 personas¹.

Patvēruma meklētāji pamatā uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, taču daudzi no viņiem sākotnēji tiek aizturēti un ievietoti aizturēšanas centrā (2010. gadā – 32 personas; 2011. gada pirmajā ceturksnī – 18²).

2011. gada maijā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Olaine” tika slēgts, un šobrīd aizturētie patvēruma meklētāji tiek ievietoti jaunajā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī.

Patvēruma likuma 10. panta 3. punkts nosaka, ka patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt juridisko palīdzību par saviem līdzekļiem vai, ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, par valsts budžeta līdzekļiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma kārtībā, kura 5. panta otrā daļa paredz: patvēruma meklētājiem valsts nodrošina juridisko palīdzību apelācijas procedūrās patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

Aizturētajiem patvēruma meklētājiem ne Patvēruma likums, ne Imigrācijas likums nenosaka tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību aizturēšanas lietas ietvaros.

Pēdējos trīs gados daudzi patvēruma meklētāji (vidēji vairāk nekā 20 gadā) ir vērsušies pēc palīdzības Latvijas Cilvēktiesību centrā (turpmāk tekstā – LCC). Atkarībā no klienta lietas LCC sniedz juridisko palīdzību no patvēruma procedūras sākuma stadijas līdz pat beigu posmam, kad persona saņem galīgo nolēmumu savā lietā.

Juridiskā palīdzība ietver intervijas ar patvēruma meklētājiem, konsultācijas, pārstāvniecību tiesā, apelācijas sūdzību sagatavošanu aizturēšanas lietās, pieteikumu sagatavošanu tiesai patvēruma lietās, kā arī dažādu vēstuļu un lūgumu sagatavošanu.

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu jautājumā par būtiskākajiem šķēršļiem, kas liedz patvēruma meklētājiem³ pilnvērtīgi baudīt tiesas aizsardzību un īstenot savas tiesības praksē.

Vairākus gadus sniedzot juridisko palīdzību patvēruma meklētāju lietās, jāsecina, ka galvenos šķēršļus tiesas pieejamībai, ar ko praksē sastopas patvēruma meklētāji, un no tiem izrietošās problēmas, nosacīti var iedalīt trīs lielās grupās: valodas barjera, ar juridisko palīdzību un pārstāvniecības pieejamību saistītās problēmas, kā arī jautājums par lietas izskatīšanu mutvārdu vai rakstveida procesā.