Meklējot risinājumu samilzušajai problēmai ar tiesu noslodzi, Saeimā 21. jūlijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu". Kā svarīgākais šajos grozījumos atzīmējama zemesgrāmatu tiesnešu kompetences paplašināšana, nosakot, ka zemesgrāmatu tiesneši turpmāk izskatīs vairākas bezstrīdus lietu kategorijas: pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Tāpat veiktas izmaiņas zemesgrāmatu tiesnešu institucionālajā piederībā, proti, zemesgrāmatu nodaļas turpmāk būs rajona (pilsētas) tiesu sastāvā, nevis apgabaltiesu pārziņā, kā tas bijis līdz šim.
Visnotaļ atzinīgi vērtējama katra iniciatīva risināt tiesu noslodzes problēmas, jo ikvienam praktizējošam juristam nākas saskarties ar ilgstošo tiesvedības procesu. Šī raksta autorei savā advokātes praksē nākas saskarties ar situācijām, kad rajona tiesa Rīgas tiesu apgabalā lietas izskatīšanu nozīmē teju vai divus gadus pēc prasības iesniegšanas. Rīgas apgabaltiesā lietas izskatīšana pirmajā instancē ir krietni raitāka, jo tiesas sēdes tiek nozīmētas vien 8–9 mēnešus uz priekšu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.