16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)
Intervija
Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme
37
Juristi pieprasa oficiālu lamuvārdu sarakstu
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Dr.philol.
Dite Liepa
Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste,
intervijā JV informācijas un elektroniskās versijas redaktorei Sannijai Matulei 

Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā. Šī norma, kas noteic atbildību par sīko huligānismu, tostarp lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, minētās apvienības juristus satrauc vairāku iemeslu dēļ (to detalizētu izklāstu sk. šai intervijai pievienotajā vēstulē). Turklāt, kā tas norādīts vēstulē Valsts prezidentam, juristu raizes pastiprina valodas zinātnieku atziņas, kas skar gan necenzētu, gan lamu vārdu jēdzienus, jo valodnieku traktējums it kā paver plašas iespējas netraucēti lietot pat visrupjākos lamu vārdus bez bažām par to saņemt sodu.

Tādēļ, lai viestu skaidrību šajā jautājumā, JV uz sarunu aicināja Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Dr.philol. Diti Liepu. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas juristu apvienības pieprasījuma šā gada pavasarī tieši viņa arī ir sagatavojusi juristu satraukumu raisošo skaidrojumu par to, kādi termini valodniecībā tiek lietoti, raksturojot lamu vārdus.

Kā izriet no Valsts prezidentam adresētās vēstules, juristi jēdzienam "necenzēts vārds" ir raduši savu skaidrojumu, kas, pēc viņu domām, dod iemeslu nopietnām pārdomām un nepieciešamībai aktīvi rīkoties. Kā uz šo problēmu raugās valodnieki?

Saprotu juristu rūpes un satraukumu, jo tie vēlas ieviest skaidrību savā terminoloģijā, lai, kā jau tas norādīts Bunkas kunga vēstulē, atrisinātu juridiska rakstura problēmas, kas saistās ar attiecīgo Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu. Šķietamās problēmas būtība ir tāda, ka konkrētā panta formulējumā ir ietverts arī jēdziens "lamāšanās ar necenzētiem vārdiem", taču, raugoties no valodnieku skatupunkta, terminoloģiski necenzētie vārdi nav tie visrupjākie, jo praksē ir tā saucamie vulgārismi, kas ir daudzkārt rupjāki. Tādēļ publiski izskanēja arī tādi apgalvojumi, ka valodnieki par necenzētiem atzīst tādus vārdus kā, piemēram, padauza un slampa, taču daudzkārt rupjākos ne.

Diemžēl jāatzīst, ka šie jautājumi tiek kļūdaini interpretēti, un šai sakarā gribētu mest akmeni tieši žurnālistu lauciņā. Proti, kā izriet no mūsu aģentūras sagatavotā skaidrojuma juristu apvienībai, latviešu valodā, raksturojot lamu vārdus, tiek izmantoti dažādi termini, un necenzētie vārdi ir tikai viens no tiem. Tātad "lamu vārdi" ir daudz plašāks jēdziens par "necenzētiem vārdiem", jo tas ietver gan šos necenzētos vārdus, gan arī vēl citus – tabu un vulgārismus, tostarp leksiskos un stilistiskos. Līdz ar to valodnieki neuzskata, ka arī šie dažādie publiski piesauktie nepieklājīgo un rupjo vārdu piemēri ir atbalstāmi normālā saziņā, taču terminoloģiski tos nevaram saukt par necenzētiem vārdiem, jo tie vienkārši piederas citam terminam.

Piemēram, arī juristiem ir jēdziens "dokumenti", ar ko varētu apzīmēt gan oficiālo korespondenci, gan līgumus, gan maksājumus apliecinošus dokumentus un tamlīdzīgi. Lai arī tie visi ir dokumenti, grupējot pēc noteiktas sistēmas, jūs taču nevarat līgumu nosaukt par oficiālu korespondenci, jo terminoloģiski tas nozīmē ko citu! Tāpat arī šajā gadījumā – ir necenzēti vārdi un ir citi vārdi, piemēram, tabu jeb tādi, ko pieklājīgi cilvēki savstarpējā saziņā nelieto, teiksim, ģenitāliju apzīmējumus un tamlīdzīgi. Pastāv arī tā sauktie vulgārismi, kas iedalās sīkāk. Piemēram, ja brauc tramvajā un, uzrunājot konkrētu cilvēku, tam saka: tu smirdi kā cūka vai uzvedies kā lops, tad šie vārdi kļūst par stilistiskiem vulgārismiem, bet citādi – ārpus šī īpašā konteksta – ne cūka, ne lops nav uzskatāmi par rupjiem vai lamu vārdiem. Tāpat vēl pastāv arī leksiskie vulgārismi, kurus pieklājīgā runā nav pieņemts minēt, piemēram, mauka.

Tātad rezumējot – ja raugāmies no valodniecības skatupunkta, tad problēma slēpjas apstāklī, ka jēdziens "necenzēts vārds" neaptver visu to, ko vēlas juristi, jo tas ir tikai viens no lamu vārdu paveidiem.

Vai, jūsuprāt, juristu priekšlikums Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā jēdzienu "necenzēti vārdi" aizstāt ar "nepieklājīga uzvedība" šo problēmu atrisinās?

Pirmkārt, jāteic, ka mūsu, valodnieku, viedokli šai sakarā neviens nav jautājis. Otrkārt, neesmu juriste, taču, manuprāt, šis juristu izvēlētais risinājums arī nav veiksmīgs, lai neteiktu, ka, iespējams, pat vēl neveiksmīgāks par līdzšinējo. Te paveras ļoti plašas interpretācijas iespējas. Piemēram, viens uzskata, ka ir nepieklājīgi staigāt pa zālienu, citam ir iebildumi pret atraugāšanos publiskā vietā, bet vēl kāds domā, ka nav pieklājīgi kauties.

Tādēļ, manuprāt, izvēlētais risinājums nav veiksmīgs. Savukārt, ja ar šiem grozījumiem juristi vēlas novērst juridiskās pretrunas un problēmas, kas izriet no necenzēta vārda jēdziena lietošanas likumā, tad jājautā: kāpēc to nevar aizstāt ar jēdzienu "lamu vārdi"? Šādi, pirmkārt, tiktu aptverts viss rupjo un nepieklājīgo vārdu spektrs, ne tikai viena tā daļa. Otrkārt, no likuma pazustu formulējums "necenzēts", pret ko kontekstā ar Satversmes interpretāciju šobrīd iebilst paši juristi.

 

Lamu vārdus uzskaitīt nav iespējams

Apvienības juristi arī izteikuši vēlmi pēc oficiāla lamu vārdu saraksta. Vai valodnieki tādu var nodrošināt?

Piesaistot milzīgu speciālistu komandu un strādājot vairākus gadus, teorētiski pieļauju, ka zināma apjoma sarakstu varētu sagatavot. Taču praktiski to neredzu par iespējamu, un tam ir vairāki būtiski argumenti.

Pirmkārt, ir grūti pat apjaust, cik ļoti apjomīgs būtu šāds saraksts, un arī tad diezin vai to varētu saukt par pilnīgu. Piemēram, pirms vairākiem gadiem ir izdota pirmā "Latviešu valodas slenga vārdnīca" (Rīga: Norden AB, 2006.), kurā arī nebūt nav iekļauti visi lamu vārdi.

Diemžēl situācijas ilustrēšanai man šajā intervijā ir jālieto arī rupji un nepieklājīgi vārdi. Tātad šajā vārdnīcā ir iekļauts vārds "pizģecs", un uzskatāms, ka tas ir nepieklājīgs lamu vārds. Taču, ja šo pašu vārdu uzraksta vai izrunā kā "pizdec", kas šajā vārdnīcā nav, – vai tas uzreiz kļūst par pieklājīgu un pieņemamu sarunā? Sacīsiet: nē, taču jurists uzreiz jautās: kur tas minēts, nosauciet avotu!

Tamdēļ, ja gribētu sastādīt šādu oficiālu lamu vārdu sarakstu, tajā katrs vārds būtu jāparedz arī visās iespējamās modifikācijās, citādi šādam sarakstam nav jēgas. Turklāt, ja to nosauksim par oficiālu, bet cilvēks kādu apvainos ar nešaubīgi aizskarošiem vārdiem, kas sarakstā nebūs minēti, jo arī lamu vārdi top no jauna, tad nevienu par to sodīt nevarēs, jo šie izteicieni oficiāli nebūs atzīti par rupjiem un nepieklājīgiem. Tāpat nav skaidrs, kā šajā sarakstā varētu ievietot stilistiskos vulgārismus. Piemēram, čūska ir dzīvnieks un nekā citādi to nosaukt nevar, taču, ja kādu uzrunājot saka: tu esi ļauna čūsku vecene, šim vārdam ir cita nozīme. Vai iekļausim to lamu vārdu sarakstā?

Nesen bija sižets televīzijā, kurā tika iztirzāts jautājums par to, kādēļ nedrīkst savu bērnu saukt, kā vecāki vēlas, proti, bērnam drīkstot dot pat tādu vārdu kā Refrežerators, bet ne Oto ar diviem "t". Te, lūk, arī izpaužas šīs cilvēktiesības – katram ir subjektīva izpratne par skaistumu un īpašu, oriģinālu, tikai savam bērnam piemērotu vārdu.

Otrkārt, Latviešu valodas aģentūras rīcībā noteikti nav un nebūs tādi finanšu un cilvēku resursi, lai šādu darbu veiktu. Turklāt jādomā, vai patiesi pašlaik Latvijā tas ir svarīgākais valodas politikas jautājums. Kad iznāca jau pieminētā "Latviešu valodas slenga vārdnīca", sabiedrības vērtējums un reakcija uz šo izdevumu bija ļoti atšķirīga: negatīvi noskaņotie izteica patiesu sašutumu, vai patiešām ir jāiegulda līdzekļi rupjību apkopošanā un popularizēšanā. Mēs šo vārdnīcu izmantojam, turklāt šajos gados tā ir kļuvusi mums par praktisku palīgu ikdienas darbā. Bieži vien, rakstot lingvistiskos atzinumus, tas ir ļoti vērtīgs avots, kur meklēt apliecinājumu lamu vārdu nozīmei vai lietojumam.

 

Juristiem nav savas individuālās valodas

Darbā redakcijā dažkārt ir situācijas, kurās ar kāda publicēšanai iesniegta raksta autoru vēlamies saskaņot nepieciešamus precizējumus tekstā atbilstoši latviešu valodas normām, bet nonākam strupceļā, jo autors norāda: iespējams, šādi precizējumi patiesi būtu nepieciešami no valodas viedokļa, taču juridiski ir pareizi tā, kā uzrakstīts. Tāpat lielu publicitāti saistībā ar valodniecības un tiesību zinātnes sadursmi ieguva Augstākās tiesas Senāta lieta pērnā gada nogalē, kad tiesa pretēji valodnieku uzskatam nolēma, ka valstij ir jāļauj vecākiem reģistrēt bērniņu ar vārdu Otto, rakstībā izmantojot divus "t", kas ir pretrunā ar valodas pareizrakstības normām. Kā kopumā vērtējat faktu, ka ir situācijas, kurās valodniecības jautājumos galavārdu tomēr saka juristi un ne valodnieki?

Ja nedaudz pakavējamies tieši pie minētās Oto (vai Otto) lietas, tad, protams, valodnieki nekādi nevar piekrist juristu viedoklim. Kas tad ir Otto ar diviem tt – tā ir vārda Oto rakstība vācu valodā! Paraugieties virs Hotel de Rome, – tur kafejnīcas nosaukums kā vēsturisks zīmols Otto Schwarz ir rakstīts vēl šobaltdien! Tā kādreiz rakstīja un vācu valodā vēl tagad raksta.

Bet, par tiesu runājot, līdzīgos gadījumos jau senie romieši bija sapratuši: "Nec Caesar supra grammaticos" ("Pat Cēzars nestāv pāri gramatiķiem"), uzsverot, kas ir valsts varas ziņā un kas nav. Turklāt šim spriedumam ir ļoti tālejošas sekas, jo tas jau neskar tikai konkrēto ģimeni un viņu bērnu. Šīs sekas jūtam savā ikdienas darbā, dzirdot atsauksmes un komentārus: mēs jūs uzvarējām, mēs turpināsim cīnīties! Taču šī cīņa jau notiek nevis pret valodniekiem, bet gan pret latviešu valodu un tās pareizrakstību.

Svarīgi ir izprast, ka šo normu nav uzspieduši valodnieki – tā sakņojas latviešu valodas sistēmā, kas ir izkopta gadsimtiem ilgi, un tagad ar vieglu roku šo sistēmu sāksim graut? Latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka burti b, c, d, f, g, h, k, p, s, t, v un z vārda saknē netiek dubultoti. Latviešu valodā taču nerakstām Attis, accis, takka, matti, assi raggi, lappa, divvi u.tml. Minēšu kaut vai vienu piemēru: kā iemācīsiet bērnam, ka bite, kas lido, ir jāraksta ar vienu t, bet uzvārds Bitte jāraksta ar diviem? Turklāt – ne jau visiem ar uzvārdu Bite, tikai tiem, kas to grib vai ir panākuši tiesas ceļā. Vai vārds (rīta) rasa rakstāms ar vienu s, bet uzvārds Rasa rakstāms pēc vēlēšanās: ar vienu vai diviem (kādam varbūt gribēsies ar trim) s? Tikai tāpēc, ka kādreiz taču tā rakstīja! Un ar ko cilvēks ar uzvārdu Bite, kas varbūt arī grib savos dokumentos ieviest 19. gadsimta rakstību Bitte, "jo tā, redz’, rakstīja manam vectētiņam", būtu sliktāks par Oto? Ar vienu tiesas lēmumu tika apmierinātas dažu cilvēku iegribas un piešķirtas privilēģijas, kuru citiem cilvēkiem nav.

Te gan atkal gribētu mest akmeni dažu televīzijas raidījumu žurnālistu lauciņā, kuri, neiedziļinoties lietas būtībā, vienkārši jauc cilvēkiem prātu: redziet, Otto lietā valodniekus uzvarēja, tāpēc vienreiz šai valodnieciskajai patvaļai ir jādara gals! Kāda patvaļa? Strādājam pēc Valsts valodas likuma un Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir konkrēti norādīts, ka rakstībā nevar būt ne divi "t", ne "s", ne "k", ne tamlīdzīgi. Tā nav mūsu iegriba, bet likums! Kāpēc mēs tiekam ķengāti? Par to, ka ievērojam likumu?

Konkrētajā lietā tiesa arī atsaucās uz likumiemtiem, kuros nostiprinātas cilvēktiesības...

Jā, šajā konkrētajā lietā bija atsauce uz cilvēktiesībām, bet, manuprāt, šīs tiesības nevajadzētu pretstatīt valodai, jo abas šīs lietas var sadzīvot un pastāvēt līdzās, viena otrai nekaitējot. Proti, ja skatāmies plašāk, no valodas viedokļa: kā jums šķiet, kādā valodā Latvijā vajadzētu būt valsts izdotiem dokumentiem, kas nešaubīgi ir arī bērna dzimšanas apliecība ar ierakstu par vārdu? Ja mūsu valsts valoda ir latviešu valoda un tajā tiek izdoti visi dokumenti, tad, manuprāt, šis arī ir tas punkts, kurā tiesībām būtu jāsadzīvo ar valodu.

Cilvēka vēlmēm ir jābūt līdzsvarā ar to, ka valoda ir visas tautas kopīpašums un viņš ir šīs valsts iedzīvotājs un konkrētā dokumenta turētājs, tāpēc nav pieļaujami, ja valoda tiek izmantota par ieganstu, kas it kā traucē īstenot cilvēktiesības. Piemēram, nesen bija sižets televīzijā, kurā tika iztirzāts jautājums par to, kādēļ nedrīkst savu bērnu saukt, kā vecāki vēlas, proti, bērnam drīkstot dot pat tādu vārdu kā Refrežerators, bet ne Oto ar diviem "t". Te, lūk, arī izpaužas šīs cilvēktiesības – katram ir subjektīva izpratne par skaistumu un īpašu, oriģinālu, tikai savam bērnam piemērotu vārdu. Tādēļ, atsaucoties uz cilvēktiesībām, katrs var saukt savu bērnu tādā vārdā, kādā vien vēlas, pat visneiedomājamākajā (kas citam varbūt liksies smieklīgs, neizprotams vai absolūti nepieņemams), bet ar nosacījumu, ka to var uzrakstīt atbilstoši latviešu valodas normām, lai šajā valstī vecākiem pienācīgi varētu izsniegt attiecīgo dokumentu pareizā valsts valodā.

Gribētu uzsvērt, ka savā darbā esam saskārušies ar juristiem, un, jā, dažkārt ir jūtama šī norobežošanās. Atmiņā kāds gadījums, kad mēs aģentūrā konsultējām kādu juristi. Viņa bija ieradusies, lai noskaidrotu iespējamo jēdziena skaidrojumu. Pēc atbildes mēs norādījām, ka dokumentā ir vēl vairākas vietas, kurām no valodas viedokļa būtu jāpievērš uzmanība – tās var interpretēt vai pārprast. Tam sekoja šāda reakcija: "Paldies par konsultāciju, par to es jums nejautāju, tā ir mūsu, juristu valoda."

Toreiz jutos kā tiesā, sapratu, ka drīkstu atbildēt tikai to, ko man prasa un ja man prasa. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka nedrīkstētu būt juristu valoda un valodnieku valoda, jo mums visiem tā ir viena. Dažkārt šīs neizpratnes pamatā ir vienkārši nevērīga un pavirša attieksme, dažkārt tas ir zināšanu trūkums, tādēļ, manuprāt, jurisprudences studiju ietvaros obligāti būtu jāapgūst arī padziļināta latviešu valodas mācība.

Turklāt svarīgu un ar valodu saistītu jautājumu izlemšanā juristi vēl daudz biežāk varētu prasīt arī mūsu, valodnieku, viedokli, ko pēc tam atbilstoši savām vajadzībām juridiski apstrādātu, taču ar nožēlu jāatzīst, ka tieši šāda veida sadarbības praktiski nav.

Sannija Matule

Latvijas Republikas Valsts prezidentam

"Par nepieciešamajiem grozījumiem likumā"

Latvijas juristu apvienība ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir tiesiskas valsts principu ievērošana Latvijas Republikā. Organizācija kā vienu no savām darbības formām izmanto pieredzējušo juristu sanāksmes, kurās notiek iepazīšanās ar dažādu valsts un pašvaldību iestāžu darbību un sniegts nepieciešamais atbalsts problēmu risināšanā.

Ņemot vērā, ka līdz jaunas Saeimas darbības uzsākšanai tās darba kārtību nosaka Valsts prezidents, lūdzam iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā.

Latvijas juristu apvienība veic daudzu dažādu tiesību politikas un tiesību piemērošanas jautājumu izpēti. Viens no izskatītajiem jautājumiem ir saistīts ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā lietoto terminoloģiju. Latvijas juristu apvienībā vērsās Skaistkalnes vidusskolas 11. klases audzēkņi ar lūgumu izskaidrot LAPK 167. panta kvalificējošās pazīmes un piemērošanas nosacījumus.

Kā viena no atbildības piemērošanai nepieciešamām pazīmēm LAPK 167. pantā ir minēta "necenzēto vārdu" lietošana. Pēc panta dispozīcijas teksta analīzes, Latvijas juristu apvienības biedri nonāca pie kopīga secinājuma, ka jēdziens "necenzēts vārds" apzīmē tādu vārdu, kurš nevar izturēt cenzūru un tikt pielietots saskarsmē. Tamdēļ arī ir aizliedzams. Tomēr šāda terminoloģija rada pamatotas bažas, ka minētais jēdziens ir klajā pretrunā ar LR Satversmes 100. panta redakciju. Lai turpinātu piemērot jēdzienu "necenzēts vārds", būtu nepieciešams izmantot LR Satversmes 116. panta pilnvarojumu un sabiedrības tikumības nodrošināšanai noteikt "necenzēto vārdu" sarakstu vai skaidrus kritērijus. Neskatoties uz šķietamo "necenzēto vārdu" problēmas nesvarīgumu, katru gadu vairāki simti cilvēku izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu – administratīvo arestu – par "necenzēto vārdu" lietošanu. Viena no tiesiskas valsts pazīmēm ir skaidru uzvedības priekšrakstu definēšana indivīdam, lai jebkura 14 gadu vecumu sasniegusi persona spētu kontrolēt savu rīcību. Latvijas juristu apvienība ar satraukumu uztver Latviešu valodas aģentūras sniegto atzinumu, kurā kā necenzēti vārdi tiek piesaukti "padauza" un "slampa". Līdz šim nav dzirdēts neviens gadījums, kad tiktu piemērota atbildība par šo vārdu lietošanu sabiedriskajās vietās. Vēl lielāku satraukumu rada valodas zinātnieku atziņa, saskaņā ar kuru visi visrupjākie lamuvārdi tagad ir pārcelti vulgārismu kategorijā, kas paver iespējas netraucēti lietot šos vārdus bez bažām saņemt sankciju par to lietošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar LR Satversmes 116. panta deleģējumu nav pieņemts neviens likums, kurš noteiktu necenzēto vārdu sarakstu (par kuru lietošanu piemēro administratīvo arestu), valodas zinātnieku skaidrojums paliek par vienīgo reālo kvalificējošās pazīmes "necenzēts vārds" skaidrojumu.

Latvijas juristu apvienība piedāvā veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta dispozīcijā, aizstājot jēdzienu "necenzēti vārdi" ar "nepieklājīga uzvedība". Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka saskaņā ar konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" no 21.08.1991. spēkā ir tikai LR valsts varas pieņemtie likumi. Bet LAPK ir pieņemts 1984. gadā, kas rada bažas par tā piemērošanas tiesiskumu Latvijas Republikā.

 

LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka

Jēdziena "lamu vārds" skaidrojums

Izvilkums no Latviešu valodas aģentūras sniegtās atbildes Latvijas juristu apvienībai, sniedzot skaidrojumu par to, kādi termini valodniecībā tiek lietoti, raksturojot lamu vārdus. Tā kā sagatavotā lingvistiskā atzinuma interpretācija plašsaziņas līdzekļu iepriekš izplatītajā informācijā neatbilst aģentūras skaidrojumam, piedāvājam detalizētu ieskatu šajā atzinumā.

Latviešu valodā, raksturojot lamu vārdus, tiek izmantoti dažādi termini: lamu vārdi, necenzēti vārdi, tabu, vulgārismi.

Lamu vārds (arī lamuvārds) ir "vārds, ko lieto, lai savu neapmierinātību, sašutumu izteiktu rupjā, nepieklājīgā veidā vai lai kādu apvainotu, nozākātu, vai aizskartu kāda godu, pašcieņu" (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: 2007, 203. lpp.).

Necenzēts vārds ir "nepieklājīgs, rupjš, publiskai lietošanai (t. i., lietošanai sabiedriskās vietās) nepieņemams vārds, ko neklājas lietot arī privātā sarunā, piemēram, "padauza", "slampa", ar kuru, attiecinot to uz kādu cilvēku, šis cilvēks tiek ļauni nozākāts (izsmiets, nievīgi nopelts)" (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: 2007, 248. lpp.).

Tabu ir "vārds, kura lietošana ir aizliegta vai ierobežota, piemēram, māņticības, aizspriedumu, pieklājības normu dēļ. Latviešu valodā tabu ir leksiskie vulgārismi, daļēji – ar smagām slimībām un nāvi saistītie vārdi, daudzās citās valodās – saimnieciski nozīmīgu vai bīstamu savvaļas dzīvnieku apzīmējumi" (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: 2007, 386. lpp.).

Vulgārisms ir "rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums, piemēram, "slampa" (Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: 2007, 457. lpp.).

a) Stilistiskie vulgārismi ir vārdi, kuru pamatnozīmē nav nekā vulgāra, bet kuri vulgāro nokrāsu iegūst tikai īpašā lietojumā. Pie stilistiskajiem vulgārismiem pieder daļa dzīvnieku nosaukumu un ar dzīvniekiem saistītu apzīmējumu, ja tos attiecina uz cilvēku, piemēram, cūka, purns, lops, mātīte, maita, cūka utt. Stilistiskos vulgārismus nosaka kontekstā.

b) Leksiskie vulgārismi ir tie, kas izsaka jēdzienus, kurus pieklājīgā runā nav pieņemts minēt, piemēram, dirsa, bleģ, mauka, pimpis, peža, suka. Tieši tāpēc vārdnīcās tie ir apzīmēti ar norādi vulg. vai vienk. (sk.: Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995; Laua A. Latviešu leksikoloģija. Rīga: Zvaigzne, 1969).

Latviešu valodā nav viena pilnīga avota, kurā būtu fiksēti visi latviešu vai svešas cilmes necenzētie vārdi jeb lamuvārdi. Savukārt vulgārismu uzskaitījums (taču ne pilnīgs!) un nozīmes skaidrojums atrodams:

• Bušs, O., Ernstsone, V. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006.

• Tā runā zonā. Latvijas argo – kriminālvides žargona vārdnīca. (Sast. A. Kavalieris) Rīga: Valters un Rapa, 2002.

• Angļu – latviešu necenzētās leksikas skaidrojošajā vārdnīca. (Sast. P. Bērziņš) Rīga: Avots, 2003.

• Никитина Т.Г. Молодежный сленг. Толковый словарь. Москва: АСТ, Астрель, 2009.

• Мокиенко В. М., Никитина Т.Г. Словарь русской брани: матизмы, обсценизмы, эвфемизмы. Санкт-Петербург: Норинт, 2004.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nezinītis
23. Augusts 2011 / 11:48
0
ATBILDĒT
\"Latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka burti b, c, d, f, g, h, k, p, s, t, v un z vārda saknē netiek dubultoti.\" Kā tad ir

pareizi \"tiko\" vai \"tikko\"?
Aifa
19. Augusts 2011 / 23:58
0
ATBILDĒT
Mani nošokēja, ka tā saucamais jurists vēlas palīdzēt bērniem no 11.klases lamāties. Varbūt tā, lai viņus nesodītu? Kāds ir mērķis šādām aktivitātēm? Aiz Bunka jaunākā, parasti stāv Bunka vecākais! Bunka jaunākais ir tik mazdūšīgs, ka viens nekad nesadūšotos ko tādu uzrakstīt. Vispār, neticu, ka 11.klasē nevarētu šo jautājumu paši noskaidrot, ja motīvs būtu tikai vienkārša izzināšana!
Hm
17. Augusts 2011 / 21:07
0
ATBILDĒT
\"Juristu valoda\" nenoziimee juridiskos jeedzienus un terminologjiju, bet gan atkaapshanos no latvieshu valodas normaam, aizbildinoties ar to, ka shaadas atkaapes izriet no \"juridiskaas valodas specifikas\". Faktiski un praktiski tas sevii ietver visu to, ko Juus jau labi esat noraadiijis: \" .... valodas normu ignorēšanai vai interpunkcijas kļūdām situācijās, kas nav cieši saistītas ar juridiskajiem jēdzieniem. Šādas paviršības diemžēl ir ļoti izplatītas\".
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 34
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties