Tradicionāli procesuālās tiesības kriminālprocesā tiek uzskatītas par ekskluzīvu nacionālo tiesību regulēšanas priekšmetu. Tomēr nevar neņemt vērā, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attīstības rezultātā aktuāli kļūst ne tikai ekonomiska rakstura jautājumi, bet arī citi jautājumi, to skaitā tiesiskuma jomā. ES līmenī kriminālprocesuālo tiesību jautājumus nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās: pirmkārt, krimināltiesiskās sadarbības jautājumi; otrkārt, cietušo personu tiesību aizsardzības jautājumi; treškārt, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības jautājumi. Autors apskatīs trešo kategoriju, proti, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības un stiprināšanas jautājumus ES līmenī.
ES procesuālo tiesību kriminālprocesā stiprināšanā pēdējā gada laikā ir notikuši zīmīgi notikumi. 2010. gada 20. oktobrī pieņemts pirmais ES tiesību instruments procesuālo tiesību jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Šīs direktīvas ieviešanas termiņš nacionālajos tiesību aktos ir noteikts 2013. gada 27. oktobris1. Tāpat jāatzīmē, ka 2010. gada 2.–3. decembra ES Tieslietu un iekšlietu padomē tika panākts vispārējs dalībvalstu atbalsts priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā2, kas arī ir procesuālo tiesību instruments. Savukārt 2011. gada 8. jūnijā Eiropas Komisija nākusi klajā ar nākamo ES līmeņa procesuālo tiesību instrumenta projektu – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par tiesībām uz aizstāvi3.
Līdz ar to nepārprotami ir skaidrs, ka procesuālo tiesību kriminālprocesā garantēšanas aspekti ES līmenī būs aktuāli tuvāko gadu laikā un ne tikai saistībā ar ES pieņemtajiem tiesību instrumentiem šajā jomā, bet arī saistībā ar šo tiesību instrumentu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos, kas vistiešākajā veidā skars arī nepieciešamību izvērtēt Latvijas Kriminālprocesa likuma (turpmāk – Latvijas KPL) atbilstību ES tiesību instrumentos paredzētajām prasībām. Atbildīgā ministrija Latvijā, kas piedalās minēto ES tiesību aktu projektu izstrādē ES institūcijās, ir Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministrija, izstrādājot Latvijas nacionālo pozīciju par ES tiesību aktu projektiem, līdz šim iesaistījusi visas ieinteresētās puses, protams, arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību. Nākamais izaicinājums Latvijai būs ieviest nacionālajos tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Pie tā pašreiz ir uzsākts darbs Tieslietu ministrijā.
1. Vēsturisks ieskats procesuālo tiesību attīstībā Eiropas Savienībā
Jautājums par procesuālo tiesību garantēšanu kriminālprocesā ES līmenī bijis aktuāls jau vairāk nekā 10 gadus, un, kā jau tika norādīts, tas nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
