Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu mieru. Taču tas nav vienīgais klubs, kas Rīgas pašvaldības teritorijā ticis administratīvi sodīts par šāda veida pārkāpumiem. Tāpat Rīgas pašvaldības policija par kaimiņus traucējošu trokšņu radīšanu soda arī fiziskas personas. Līdzīgs administratīvo pārkāpumu – trokšņu radīšanas – regulējums saistošo noteikumu formā ir arī citās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī. Rakstā tiks analizēta Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās administratīvās atbildības par trokšņošanu juridiskā daba un sodīšanas pamatotība pierādījumu ticamības kontekstā.
1. Trokšņa jēdziens
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājaslapā ir sniegta šāda trokšņa definīcija: troksnis ir nevēlamu skaņu kopums, tā intensitāti (skaļumu) mēra decibelos (dB). Decibelu skala ir logaritmiska, tāpēc skaņas līmeņa palielināšanās par trim decibeliem jau nozīmē trokšņa intensitātes divkāršošanos. Piemēram, parastas sarunas laikā skaņu līmenis var svārstīties ap 65 dB, bet, cilvēkam kliedzot, skaņa parasti sasniedz aptuveni 80 dB. Starpība ir tikai 15 dB, bet kliegšanas intensitāte ir 30 reižu lielāka. Lai ņemtu vērā to, ka cilvēka ausij ir atšķirīga jutība pret dažādām frekvencēm, trokšņa stiprumu jeb intensitāti parasti mēra decibelos A (dBA), izmantojot fizioloģiskās atbilstības skalu A. Turklāt ne tikai intensitāte nosaka to, vai troksnis ir kaitīgs cilvēka veselībai, ļoti svarīgs ir arī iedarbības ilgums. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek izmantots laikā izsvērtais vidējais skaņas līmenis. Attiecībā uz troksni darba vietā tas parasti tiek rēķināts astoņu stundu darba dienai.2
Savukārt 1984. gada Populārajā medicīnas enciklopēdijā troksnim sniegta šāda definīcija: troksnis ir haotiska, neharmoniska skaņa, kam raksturīga sarežģīta uzbūve (ļoti daudz dažāda augstuma toņu, kuru intensitāte un ilgums ātri un haotiski mainās) un specifiska iedarbība uz organismu. Vispārpieņemtā nozīmē ar "troksni" saprot visas blakusskaņas, kas neļauj pareizi uztvert runu, mūziku, traucē darbā un atpūtā. Skaņas frekvenču kopumu, kas veido troksni, sauc par trokšņa spektru. Izšķir zemas frekvences (līdz 300 Hz), vidēji zemas frekvences (300–1000 Hz) un augstfrekvences troksni (virs 1000 Hz). Trokšņa stiprumu mēra ar skaņas radītā spiediena attiecību pret spiedienu, kas pieņemts par salīdzināšanas mērvienību un aptuveni atbilst spiedienam, kāds ir skaņai ar 1000 Hz frekvenci pie dzirdamības sliekšņa. Tā kā skaņas spiediens pie dzirdamības sliekšņa ir miljoniem reižu mazāks par skaņas spiedienu pie sāpju sliekšņa, trokšņa stiprumu mēra logaritmiskās skalas mērvienībās – belos (B). Higiēnā mērījamo trokšņu stiprums ir 20–140 decibelu (dB).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
