Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Normu konkurence jeb kolīzija (no lat. collisio — pretēju spēku, centienu vai interešu sadursme) veidojas tajos gadījumos, kad kādas personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kas paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos vai pantu daļās (punktos). Tā kā ne visos gadījumos veidojas krimināltiesisko normu (pantu, punktu) konkurence, jo daudzās Krimināllikuma normās ir ietverti vairāki noziedzīgu nodarījumu sastāvi, tad ar normu konkurenci jāsaprot arī noziedzīgu nodarījumu sastāvu konkurence.

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība un Krimināllikuma (KL) normu (nodarījumu sastāvu) konkurence ir stingri norobežojami krimināltiesību institūti. Nepareiza šo institūtu izpratne bieži vien ir pamatā kļūdainai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc analizēšu dažus tiesu praksei nozīmīgus gadījumus uz jaunā Krimināllikuma normu bāzes.

Krimināltiesību teorijā izšķir vairākus normu konkurences veidus atkarībā no noziedzīgo nodarījumu sastāvu uzbūves īpatnībām. Tomēr visos normu konkurences gadījumos nodarījums jākvalificē pēc viena panta vai panta daļas (punkta) atkarībā no konkurējošo noziedzīgo nodarījumu sastāva īpatnībām, ko nosaka sastāvā ietverto pazīmju atšķirības.

Ar to, ka, kvalificējot nodarījumu normu, konkurences gadījumos jāizvēlas tikai viens pants vai panta daļa (punkts), jo izdarīts ir tikai viens noziedzīgs nodarījums, kura pazīmes atbilst vairākiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, normu konkurence atšķiras no noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības, kad, veicot vienu noziedzīgu darbību (bezdarbības aktu), tās procesā tiek izdarīti vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi.