I. Ievads

[1] Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem.¹ Pašvaldību vadītāji izteica sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, kas ir domēna vārdi un kā risināt ar tiem saistītos strīdus.

[2] Ar domēna vārdiem saistītie strīdi ir aktuāli visā pasaulē. 2010. gadā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (turpmāk – WIPO) šķīrējtiesā tika izskatīti 2696 strīdi.² No Latvijas laikā no 2003. līdz 2010. gadam WIPO šķīrējtiesā bijuši 25 atbildētāji, bet prasītājs – tikai vienā lietā (2005).³ Samērā maz tiesas procesu par domēnu vārdiem bijuši Latvijas tiesās. Tomēr no tā pāragri nedrīkst secināt, ka strīdu relatīvi nelielais skaits, kas nonāk līdz tiesām, varētu liecināt par jautājuma nenozīmīgumu. Autora personīgā pieredze liecina, ka vairums domēna vārdu strīdu līdz tiesai nemaz nenonāk, jo tiesvedība ir dārga un laikietilpīga. Potenciālie prasītāji bieži vien piekāpjas potenciālajiem atbildētājiem un domēna vārdus atpērk. Pirkuma cena būtiski atšķiras no tās, kura tiktu iztērēta tiesvedībā, lai arī samērā viegli būtu prognozēt sekmīgu lietas iznākumu.

[3] Tie strīdi, kuri nonāk līdz tiesai, liecina, ka domēna vārdu neskaidrā tiesiskā regulējuma dēļ prāvniekiem nav vienotas izpratnes par piemērojamām tiesību normām. Līdz ar to arī tiesu nolēmumos novērojama prakse, kura atšķiras no Eiropas Savienības un pasaules tendencēm. Tādēļ šajā rakstā tiks apskatīti nedaudzie pieejamie Latvijas tiesu nolēmumi domēna vārdu strīdos, kā arī izteikti priekšlikumi vienotas prakses attīstīšanai. Vienlaikus jāatzīst, ka domēna vārdu jautājumiem Latvijas tiesībzinātnieki uzmanību pievērsuši jau iepriekš.⁴ Tomēr arī tajos izteiktie viedokļi līdz galam neatklāj domēna vārdu strīdu risināšanas ceļus, arī tajos izteiktās idejas zaudējušas aktualitāti, jo augstākā līmeņa domēna .lv reģistra turētājs labojis savus noteikumus.

II. Kas ir domēna vārds un kāpēc jāstrīdas

[4] Domēna vārda definīcija atrodama vairākos avotos. WIPO skaidro, ka "domēna vārdi ir cilvēkiem saprotamā formā attēlotas interneta mājaslapu adreses"⁵. Savukārt augstākā līmeņa domēna .lv (turpmāk – ALD .lv) reģistra turētāja piedāvātajos noteikumos teikts, ka domēna vārdi ir "pēc noteiktiem principiem veidotas un ar punktu atdalītas simbolu virknes, kas reprezentē ciparu formā izteiktu tīkla adresi"⁶. Tātad pēc būtības domēna vārdi dublē interneta vietņu adreses, kuras ir izteiktas garā ciparu kombinācijā jeb tā sauktajā interneta protokola (IP) numurā. Domēna vārdi atvieglo interneta lietotāju dzīvi, jo, lai atrastu mājaslapu, tiem nav jāatceras garas ciparu kombinācijas. Šim nolūkam interneta adreses lodziņā tie var ievadīt ērtu, skanīgu domēna vārdu, piemēram, "auglis.lv".

[5] Šeit gan svarīgi piebilst, ka domēna vārds nošķirams no augstākā līmeņa domēna (ALD). ALD ir burtu kombinācija, kas atrodas aiz domēna vārda (pēc punkta).⁷ Tas ir "globālā tīmekļa [..] vispārējās savstarpējās savietojamības būtisks elements"⁸. ALD tiek attēlots vai nu kā valsts kods, piemēram, .lv, .uk, .eu, vai arī kā sugas (generic) vārds, piemēram, .com (saīsinājums no commerce), .org (no organisation), .gov (no government). Līdz ar to apskatāmajā piemērā vārds "auglis" ir domēna vārds, savukārt ".lv" ir ALD, kurā attēlots Latvijas kods.

[6] Reģistrējot domēna vārdu, ir jāievēro gan tehniskas, gan juridiskas prasības. Šīs prasības katrā valstī var būt nedaudz atšķirīgas. Latvijā ALD .lv reģistrācijas un administrācijas funkcijas veic Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" Tīkla risinājumu daļa⁹ (turpmāk – NIC). Saskaņā ar tā noteikumiem domēna vārds nevar būt īsāks par diviem un garāks par 63 simboliem. Savukārt attiecībā uz juridiskajām prasībām domēna vārds nedrīkst aizskart citu personu likumīgās intereses, tas nedrīkst būt rupjš, nepieklājīgs vai aizskarošs un pretrunā ar labiem tikumiem.¹⁰ Ja izvēlētais domēna vārds būs rupjš, šādu reģistrāciju, visticamāk, nepieļaus domēna vārdu reģistra turētājs. Savukārt, ja reģistrētais domēna vārds aizskars citu personu likumīgās intereses, piemēram, uz preču zīmi, ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai komercsabiedrības firmu, aizskartajai personai būs pašai aktīvi jāaizstāv savas tiesības.

[7] Strīdus saistībā ar domēna vārdiem nosacīti var iedalīt trīs grupās: a) domēna vārda aizņemšana (cybersquatting), b) domēna vārda pirmtiesība un c) domēna vārda piesavināšanās (hijacking). Turpmāk sniegts šo strīdu raksturojums.

1) Domēna vārda aizņemšana

[8] Pirmās grupas strīdi attiecas uz tādiem domēna vārdiem, kuri acīmredzami asociējas ar citu personu. Šādu vārdu reģistrācija, ko bez atļaujas veikusi trešā persona, kļūst par nelikumīgu citai personai piederoša vārda, piemēram, preču zīmes, lietošanu. Tēlaini šo situāciju varētu apzīmēt ar nelikumīgu "tupēšanu" citam piederošā īpašumā, no kā arī cēlies šīs darbības angliskais nosaukums – cybersquatting.¹¹

[9] "Tupēšanai" cita domēna vārdā ir raksturīgi tas, ka domēna vārda turētājam var pat nebūt pašam īstas vajadzības pēc domēna vārda. Šāda domēna vārda turētāja nolūks visbiežāk ir gūt labumu, vai nu pārdodot domēna vārdu, vai nu piesaistot uzmanību savai mājaslapai ar populāra domēna vārda lietošanu, vai arī vienkārši kavēt tiesīgās personas biznesu, neļaujot tai reģistrēt attiecīgo domēna vārdu.