Procesa virzītāja iespēju pirmstiesas kriminālprocesā iegūt ziņas no kredītiestādes reglamentē Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 121. panta piektā daļa un Kredītiestāžu likuma 63. pants. KPL 121. panta piektā daļa noteic, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Savukārt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 4. un 5. punkts paredz, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai ir sniedzamas tikai uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata.

Tiešā veidā nedz KPL, nedz Kredītiestāžu likums nepiešķir kredītiestādei nekādas tiesības kriminālprocesā saistībā ar tai uzlikto pienākumu sniegt aizsargājamas sensitīvās ziņas, kas savukārt arī rada formālu pamatu kriminālprocesu veicošajām amatpersonām neatzīt faktu, ka kredītiestādei kā neizpaužamo ziņu valdītājam un konkrēta procesuāla lēmuma izpildītājam ir jābūt noteiktam, samērīgam tiesību apjomam savu likumīgo interešu aizsardzībai.

Minētā problēma, neraugoties uz tās neapšaubāmi aktuālo raksturu, līdz šim nav pētīta, un šis apstāklis mudina sākt diskusiju par kriminālprocesuālās likumdošanas pilnveidošanas iespējām šajā jomā.

1. Lēmums par neizpaužamo ziņu pieprasīšanu no kredītiestādes

Kā jau minēts, KPL 121. panta piektā daļa nosaka, ka pirmstiesas kriminālprocesā pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, drīkst tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Līdzīgu noteikumu paredz arī Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 4. un 5. punkts.

Šādas prasības pamatā ir profesionālā noslēpuma kriminālprocesuālā aizsardzība, kas savukārt izriet no KPL mērķa – noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Izmeklēšanas tiesnesis kā cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcijas veicējs uz procesa virzītāja ierosinājuma pamata pieņem motivētu lēmumu, ar kuru konkrētai kredīt­iestādei tiek uzlikts par pienākumu sniegt tās rīcībā esošās konkrētās neizpaužamās ziņas vai konkrētus dokumentus, kuros šādas ziņas ir.

Ievērojot, ka KPL nenosaka sevišķas prasības attiecībā uz lēmumu par ziņu pieprasīšanu no kredītiestādes, vien paredzot, ka to pieņem izmeklēšanas tiesnesis, lēmuma sagatavošanā ir piemērojami nolēmumu vispārējās tiesiskās reglamentācijas noteikumi, kuri atrodami KPL 19. nodaļā. Kaut gan 19. nodaļā ir norāde tikai uz procesa virzītāja un tiesas nolēmumiem (attiecīgi KPL 318. un 319. pants), nav šaubu, ka tādas pašas prasības attiecas arī uz cilvēka tiesību ievērošanas kontroli realizējošā izmeklēšanas tiesneša lēmumiem pirmstiesas kriminālprocesā.

Rakstveidā noformētā nolēmumā atbilstoši KPL 320. panta prasībām jābūt ievadam, aprakstošajai, motīvu un rezolutīvajai daļai. Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.