Viens no pirmajiem darbiem bija darbības stratēģijas izstrāde, nosakot mērķus un prioritātes, lai Tiesībsarga biroja darbība nebūtu tikai reaģējoša uz jau notikušiem notikumiem vai iedzīvotāju iesniegumiem, bet lai tā būtu arī proaktīva. Stratēģija tika izstrādāta kā atvērts dokuments vidējam termiņam – trim gadiem.

Tiesībsarga stratēģijā 2011.–2013. gadam tika izvirzīti trīs mērķi:

• 1. mērķis: palielināt sabiedrības izpratni par tās tiesībām, tiesībsarga lomu tiesību aizsardzībā, preventīvi novērst cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumus.

• 2. mērķis: palielināt valsts pārvaldē nodarbināto izpratni par labas pārvaldības principiem.

• 3. mērķis: paaugstināt Tiesībsarga biroja resursu atdevi un celt tiesībsarga autoritāti Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā.

Tiesībsarga birojā pamatdarbība ir noteikta sešās tiesību jomās: bērnu tiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības, sociālās un ekonomiskās tiesības, krimināltiesības, diskriminācijas novēršana un laba pārvaldība. Katrā jomā ir noteiktas prioritātes.

Bērnu tiesības

2011. gadā pastiprināta uzmanība tika pievērsta sociāli mazaizsargātām bērnu grupām: bērniem psihoneiroloģiskajās slimnīcās, bērniem sociālās aprūpes iestādēs (zīdaiņu namos) un bērniem ieslodzījumā.

Bērni psihoneiroloģiskajās slimnīcās

2011. gadā veiktas monitoringa vizītes visās sešās psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kurās atrodas bērni. Sagatavotas rekomendācijas slimnīcām bērnu tiesību stāvokļa uzlabošanai un pārkāpumu novēršanai un slimnīcām dots laiks pārkāpumu novēršanai. Oktobrī tiks veiktas atkārtotas pārbaudes, lai konstatētu, vai un kā tiesībsarga rekomendācijas ir ieviestas.

Pārbaudes vizītēs konstatētās galvenās problēmas: bērnu ievietošana pieaugušo nodaļās, vecāku klātbūtnes trūkums, sūdzību mehānisma neefektivitāte, privātuma nenodrošināšana, pastaigu trūkums u. c. Prakse rāda, ka psihoneiroloģiskajās slimnīcās par bērnu netiek uzskatīta persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, līdz ar to šie bērni zaudē tiesības baudīt visas bērnu tiesības un būt īpašā vecāku un valsts aizsardzībā.

Bērni valsts sociālās aprūpes iestādēs

Tiesībsarga birojs pirmo reizi pievērsās jautājumam par bērniem bērnu valsts sociālās aprūpes iestādēs, tādēļ tika veikta situācijas izpēte: tiesiskā regulējuma izpēte, iestāžu skaita un bērnu skaita šajās iestādēs analīze. Tika apmeklēti visi četri valsts sociālās aprūpes centri, kuros atrodas bērni līdz divu gadu vecumam un bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam. Pārbaudes vizītēs konstatētā galvenā problēma – lielais bērnu skaits iestādēs, kā arī atsevišķās iestādēs konstatēts speciālistu trūkums. Šobrīd valsts aprūpē (valsts sociālās aprūpes centros) ir 198 zīdaiņi (bērni līdz divu gadu vecumam).

Notikušas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām. Pašlaik tiek apkopota iegūtā informācija un analizēti iespējamie cēloņi bērnu nonākšanai iestādēs. Tiesībsargs nosūtīs rekomendācijas valsts sociālās aprūpes centriem un Labklājības ministrijai bērnu tiesību stāvokļa uzla­bošanai.

Bērni ieslodzījumā – monitoringa vizītes ieslodzījuma vietās plānotas septembrī un oktobrī. Tiks apmeklētas visas slēgtās iestādes, kurās ievietoti bērni. No 2011. gada vidus plānots, ka visi nepilngadīgie apcietinātie un notiesātie zēni atradīsies Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, līdz ar to bērni atradīsies trijās iestādēs: Iļģuciema cietumā (apcietinātās un notiesātās meitenes), Cēsu AIN (apcietinātie un notiesātie zēni) un sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" (bērni, kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis).

Šā gada jūnijā kā aktuāla prioritāte tika izvirzīts vēl viens jautājums, kas attiecas uz visiem bērniem – izglītības pieejamība. Tika izveidota Tiesībsarga konsultatīvā padome, kas izglītības pieejamību skata valsts nodrošinātās bezmaksas pamatizglītības un vidējās izglītības aspektā, t. i., noskaidro, ko ietver Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības "bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību" – kādas izmaksas jāsedz valstij vai pašvaldībai, bet par ko jāmaksā vecākiem. Tiesībsarga konsultatīvās padomes par izglītības pieejamību locekļi ir Latvijas Bērnu foruma, Latvijas Bērnu fonda, Sabiedriskās politikas centra "Providus", nodibinājuma "Fonds VIENS OTRAM", Latvijas Pedagogu domes, Rīgas Skolēnu domes, nodibinājuma "Fonds "Ziedot"", Latvijas Vecāku apvienības "Vecāki izglītībai, sadarbībai, izaugsmei" (VISI) un Latvijas Juristu biedrības pārstāvji.

Labas pārvaldības joma

Tiesiskās paļāvības principa neievērošana valsts pārvaldē

Apskatītajā periodā Tiesībsargs vairākas reizes ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijā, Ministru kabinetā un pie Ministru prezidenta ar ieteikumu pārtraukt prettiesisko darbību, iekasējot likumā neparedzētu nodokli no ienākuma par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Valdība turpina akceptēt šo VID rīcību.

Skaidri redzama situācija, kurā valsts amatpersonām iespējams rīkoties patvaļīgi un pilnībā ignorēt labas pārvaldības principu savā darbā. Sekojot valdības sliktajam piemēram, arī pašvaldības aizmirst, ka galvenā prioritāte ir cilvēks un viņa vajadzības, nevis nodokļu iekasēšana un peļņas gūšana, izmantojot valsts vai pašvaldības mantu.

Sabiedrības informēšana par tās tiesībām un labas pārvaldības principu

Sabiedrības informēšana par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā valdības līmenī nenotiek, jo, skatoties Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapā, šodien redzam 2008. gada informāciju par tiesu procesiem. Sabiedrība netiek informēta par iesniegto sūdzību tendencēm, par to, kādas ir problēmas cilvēktiesību nodrošināšanā Latvijā utt. Nosauktās institūcijas darbības efektivitāte vai lietderība netiek vērtēta.

Labas pārvaldības jomā sagatavoti atzinumi, viedokļi, ieteikumi attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu

Tiesībsarga izvērtēšanā ir iespējama likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" neatbilstība tiesiskās paļāvības principam tajā daļā, kas atbrīvo no nodokļa nomaksas nekustamā īpašuma īpašniekus, kuriem īpašums ir piederējis vairāk nekā piecus gadus tikai gadījumā, ja īpašnieks tur ir deklarējies kā pastāvīgajā dzīvesvietā neatkarīgi no īpašuma iegādes laika, veida un sastāva – piemēram, pirms 15 gadiem mantojumā saņemta zeme, kur vispār nav iespēju deklarēties.

Trīs Tiesībsarga biroja darbinieki ir Valsts pārvaldes Funkciju audita komisijas locekļi, piedalās komisijas darbā. Komisija ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt labas pārvaldības principu ieviešanu valsts pārvaldē un uzlabot valsts pārvaldes darbības efektivitāti. Pēc komisijas sēdēs novērotā, komisija tā vietā, lai rūpētos par tās nolikumā nosaukto mērķi, akceptē projektu veidošanu un ļoti ievērojamu līdzekļu piešķiršanu dažādām firmām apjomīgu projektu izstrādei, kuriem nav nekāda praktiska lietojuma valsts pārvaldes uzlabošanā un sakārtošanā. Izstrādātie "projekti" ir teorētiski darbi, labākajā gadījumā – statistika par esošo stāvokli valsts pārvaldē – funkciju skaitu. Pamatojoties uz novēroto, tiesībsargs uzskata šo komisiju par neefektīvu un nelietderīgu, par ko informēs Ministru prezidentu.

Krimināltiesības

Krimināltiesību jomā 2011. gada pirmajā pusgadā galvenokārt tika pievērsta uzmanība jautājumiem, kuri saistīti ar tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu. Tika vērtēta pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte, kā arī bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamība personām, vēršoties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.

Personu tiesību aizsardzības garantiju ievērošana saskarsmē ar policiju

Minētā prioritāte ir cieši saistīta ar personu tiesību ievērošanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Izskatot personu iesniegumus par iespējamiem tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesā, tiesībsargs pievērsa īpašu uzmanību prokuratūras uzraudzības mehānisma efektivitātei. Ja nepieciešams, Tiesībsarga biroja darbinieki iepazīstas ar kriminālprocesa materiāliem. Tomēr atsevišķās pārbaudes lietās tiesībsargājošās iestādes tiesībsargam ir liegušas iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem un pirmstiesas izmeklēšanas laikā atteikušās sniegt informāciju par kriminālprocesā veiktajām izmeklēšanas darbībām. Šāda rīcība tiek pamatota ar Kriminālprocesa likuma 375. pantu. Tiesībsargam ir deleģēts pienākums kontrolēt, kā tiek ievērotas Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajās tiesībās nostiprinātās cilvēktiesību normas. Tā kā juristu vidū nav vienprātības par tiesībsarga tiesību apjomu pārbaudes lietās par iespējamiem pārkāpumiem kriminālprocesā, tiesībsargs vērsās Tieslietu padomē, aicinot iekļaut šo tēmu Tieslietu padomes diskusijā.

Saeimai nosūtīti divi priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem:

1) par grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 43.⁶ pantā, kas mainītu sodīšanas kārtību, ja pārkāpums ir fiksēts ar foto radariem;

2) par grozījumiem "Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", kur vajadzētu paredzēt iespēju personām ar zemu ienākumu līmeni saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību prasības iesniegšanai un tiesvedībai Satversmes tiesā.

Ieslodzīto personu tiesību aizsargāšana slēgta tipa iestādēs

Tiesībsarga biroja darbinieki devušies 15 vizītēs uz slēgta tipa iestādēm. No tām trīs reizes tika apmeklētas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietas. Īpaša uzmanība tika pievērsta iepriekš tiesībsarga sniegto rekomendāciju izpildei. Vērojama tendence, ka netiek izpildītas tiesībsarga rekomendācijas jautājumos, kas saistīti ar sadzīves apstākļu uzlabošanu. Piemēram, Valmieras cietuma izmeklēšanas nodaļa, Jelgavas cietuma uz mūžu notiesāto nodaļa neatbilst cilvēktiesību prasībām. Lielākā daļa ieslodzījuma vietu ir pārapdzīvotas. Uzmanība tika pievērsta arī izmeklētāja lomai ieslodzījuma vietās un secināts, ka šobrīd pastāvošā izmeklēšanas prakse nav uzskatāma par atbilstošu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta prasībām. Tieslietu ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei ir sniegtas rekomendācijas.

Tieslietu ministrijai arī nosūtīts atzinums par soda progresīvas izpildes ietvaros pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas neefektivitāti.

Sociālās un ekonomiskās tiesības

2011. gadā no izvirzītajām prioritātēm pirmajā pusgadā darbība galvenokārt vērsta uz Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu tiesībām uz kaitējuma atlīdzību, kā arī pašvaldību darbības izvērtēšanu palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumos.

Tiesībsarga birojs seko līdzi likumdošanas procesā pieņemtajiem lēmumiem. 2011. gada 16. maijā nosūtīts viedoklis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai par nepieciešamību saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām iesaistīt likumdošanas procesā personas ar invaliditāti. Šobrīd sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilizācijas procesā svarīgi lēmumi Saeimā netiek pieņemti.

Pēc daudzu personu iesniegumiem ir ierosināta pārbaudes lieta par privatizēto objektu (dzīvokļu) īpašnieku un zemes īpašnieku tiesību samērošanu tā sauktajās piespiedu nomas attiecībās. Pārbaudes lietā Tieslietu ministrija ir informējusi tiesībsargu, ka jautājumos, kas skar piespiedu nomas attiecības, ir jāpilnveido normatīvais regulējums. Tiklīdz tiks sagatavoti normatīvo aktu projekti, tiesībsargs tiks informēts par to izstrādi un tiks uzaicināts sniegt savu viedokli. Tādējādi tiesībsargs sadarbībā ar Tieslietu minis­triju darbosies pie piespiedu nomas attiecību normatīvā regulējuma, samērojot dzīvokļu īpašnieku tiesības ar zemes īpašnieku tiesībām.

Izskatīta pārbaudes lieta par Latvijas Republikas Veselības inspekcijas rīcību, veicot personai sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu. Šāda novērtējuma mērķis ir veselības aprūpes kvalitātes uzlabošana, pacients var izmantot novērtējumu kā vienu no pierādījumiem citā ar veselības aprūpi saistītā procesā (piemēram, tiesā), kā arī tas dod iespēju novērtēt ārstniecības iestādes vai ārsta darbības kvalitāti. Tiesībsargs konstatējis, ka Veselības inspekcijas sniegtajā atzinumā nav ietverts pietiekams pamatojums, līdz ar to personai nav iespējas pārliecināties nedz par to, vai ir izvērtēti viņas iebildumi, nedz par to, vai izdarītie secinājumi būtībā ir pamatoti. Tāpat Veselības inspekcija, sniedzot atzinumu, nav ievērojusi tiesiskuma principu. Tiesībsargs vērsās Veselības inspekcijā, lūdzot atkārtoti izskatīt personas iesniegumus un sniegt tiesisku, pamatotu sniegtās veselības aprūpes kvalitātes izvērtējumu.

Izvērtējot pašvaldību darbību palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumos, ierosinātas 18 pārbaudes lietas, no kurām septiņas pabeigtas. Kopumā pašvaldību darbība vērtējama pozitīvi, jo būtiski pārkāpumi izskatītajās lietās nav konstatēti. Vienā gadījumā pašvaldība pēc tiesībsarga aicinājuma atcēlusi personai nelabvēlīgu administratīvo aktu un izdevusi personai labvēlīgu lēmumu, tādā veidā novēršot personas tiesību aizskārumu un rodot salīdzinoši ātru jautājuma risinājumu.

Tika izvērtēta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu atbilstība Satversmei. Šobrīd, pamatojoties uz tiesībsarga pieteikumu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par tiesībām uz kaitējuma atlīdzību Černobiļas atomelektrostacijā cietušajiem.

Diskriminācijas novēršana

Šajā jomā darbība vērsta uz diskriminācijas mazināšanu jautājumos, kas skar nodarbinātību, naida noziegumus un pieeju precēm un pakalpojumiem.

Diskriminācijas mazināšana nodarbinātībā

Ir izskatītas 13 pārbaudes lietas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem darba tirgū. Konstatēts darbā iekārtošanas komersanta pārkāpums, "Kandidātu datubāzē" anketās ietverot jautājumus par personas ģimenes stāvokli, nacionālo vai etnisko stāvokli, sodāmību un invaliditāti, kas neattiecas uz normatīvajos aktos noteikto izņēmumu. Konstatēti arī Darba likuma 32. panta pārkāpumi, publicējot diskriminējošus sludinājumus uz vecuma un dzimuma pamata. Tiesībsargs aicinājis Valsts darba inspekciju aktīvāk piemērot administratīvo sodu, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.¹⁷ pantā. Soda apmērs ir jāpalielina, jo iespējamais sods no 100 līdz 500 latiem nav uzskatāms par pietiekamu, lai preventīvi novērstu diskriminācijas aizlieguma pārkāpumus.

Naida noziegumu mazināšana

2011. gada pirmajā pusgadā tiesībsargs ir sniedzis sešus eksperta atzinumus Drošības policijai par naida runu internetā, interneta portāla komentāros. Tiesībsarga biroja darbinieki ir iesaistījušies projektā par naida monitoringu, kur tiek izstrādāta datorprogramma, kas fiksētu naidu saturošus vārdus un frāzes un attiecīgi varētu izpētīt, kādos laika periodos, par kādiem rakstiem ir konstatēta naida runa.

Vienlīdzīga pieeja precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes

Publiski piedāvātajās precēs un pakalpojumos ir konstatēti diskriminācijas aizlieguma pārkāpumi, kas balstīti uz rasi, etnisko piederību, dzimumu vai invaliditāti. Novērsti konflikti starp klientu un veikala vadību par atteikumu ielaist veikalā maternitātes dēļ. Uzņēmuma vadība apņēmusies veikt darbinieku apmācību par diskriminācijas aizliegumu.

Atsaucoties uz 2011. gada 1. marta Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālo nolēmumu, tiesībsargs aicināja grozīt Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 5.¹ pantu un atzīt par spēku zaudējušiem 2009. gada 8. septembra Ministru kabineta noteikumus Nr. 1002 "Noteikumi par atšķirīgas attieksmes izmantošanu apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības no­teikšanā".

Konstatēts tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpums sabiedriskajā televīzijā. Tiesībsargs atzina, ka, sadalot raidlaikus informācijas izplatīšanai, valsts finansētam plašsaziņas līdzeklim ir pienākums ievērot Satversmes 91. pantā noteikto līdztiesības principu un raudzīties, lai partijām būtu dotas līdzvērtīgas iespējas paust sabiedrībai savu viedokli priekšvēlēšanu raidījumos, neskatoties uz socioloģisko pētījumu rezultātiem.

ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" ieviešanas veicināšana

Tiesībsargs ir aicinājis Veselības ministriju precizēt MK noteikumus Nr. 57 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību" vai dot skaidrojumu Veselības inspekcijai un padotības struktūrām par tā piemērošanu, jo ir gadījumi, kad inspekcijas amatpersonas to ir kļūdaini skaidrojušas ārstiem, kas izsniedz medicīnas izziņas autovadītājiem.

Romu tautības pārstāvju diskriminācijas novēršana

Ir sagatavots projekta pieteikums Sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzlabošana romu tautības pārstāvjiem Projekta mērķis ir sekmēt romu tautības aizsardzību un veicināt pilnvērtīgāk izmantot savas tiesības. 2011. gada 30. augustā bija tikšanās un sadarbības memoranda parakstīšana starp tiesībsargu un romu kopienas pārstāvjiem par romu diskriminācijas novēršanu.

Pilsoniskās un politiskās tiesības

Pilsonisko un politisko tiesību jomā viena no prioritātēm ir personu ar garīgās veselības un garīgās attīstības traucējumiem tiesību nodrošināšana.

Īstenojot šo prioritāti, notiek aktīva iesaistīšanās jaunā rīcībnespējas regulējuma apspriešanā Tieslietu ministrijā. Tiek gatavoti apjomīgi grozījumi Civillikumā un Civilprocesa likumā. Tā kā grozījumu izstrāde bija apstājusies, jūnijā tiesībsargs personīgi par šo jautājumu tikās ar tieslietu ministru, kā rezultātā arī jūnijā atsākās regulāras darba grupas.

Tiesībsargs aktualizējis jautājumu par valsts nodrošinātā advokāta lomu un darbību, aizstāvot personas tiesā saistībā ar lēmuma par piespiedu ārstēšanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā pieņemšanu. Šajā sakarā arī 2011. gada 29. augustā tiesībsargs devās uz tikšanos ar Latvijas Zvērinātu advokātu (ZAP) padomi, lai šo jautājumu pārspriestu un vienotos par iespējamo rīcību, lai turpmāk tiktu nodrošināts, ka tiek ievērotas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tika panākta vienošanās par apmācības semināru, lekciju organizēšanu advokātiem. ZAP informēja, ka turpmāk nozīmēs uz šīm lietām tikai tos advokātus, kuri būs izgājuši apmācību.

Veiktas trīs pārbaudes vizītes psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Reaģējot uz saņemto sūdzību, apmeklēts arī Valsts sociālās aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Veselības ministrijai 2011. gada martā tika sniegts atzinums par Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kuru 4. pielikums paredz informācijas vākšanu par pacientiem, kuri slimo ar psihiskiem traucējumiem, neatbilstību Satversmes 96. pantam. Konstatēts, ka nepamatoti tiek ierobežotas personu ar garīgās veselības traucējumiem cilvēktiesības. Veselības ministrija uzsākusi darbu pie minēto noteikumu grozījumu izstrādes.

Kā otra prioritāte pilsonisko un politisko tiesību jomā ir aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju tiesiskais statuss un aizsargāšana.

Tiesībsarga birojs no šā gada jūnija uzsācis pildīt Imigrācijas likuma 50.⁷ pantu, ar kuru tiesībsargam uzlikts par pienākumu novērot piespiedu izraidīšanas procesu.

Tiesībsarga birojs, lai varētu efektīvi pildīt uzliktās jaunās funkcijas saistībā ar piespiedu izraidīšanas procesa novērošanu, Eiropas Atgriešanās fonda ietvaros ir pieteicis projektu finansējuma saņemšanai, lai izstrādātu efektīvu izraidīšanas uzraudzības mehānismu, jo, izdarot likuma grozījumus, Tiesībsarga birojam netika piešķirts nekāds papildu finansējums.

Veiktas monitoringa vizītes uz patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centriem – patvēruma meklētāju centru "Mucenieki" un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru "Daugavpils".

2011. gada 13. jūlijā Administratīvajā rajona tiesā tika iesniegts tiesībsarga pieteikums par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2011. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 251 par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas atteikumu bijušajai LR pilsonei, kura ir dzimusi, augusi un pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

Pēc tiesībsarga iniciatīvas 2011. gada jūnijā tika sarīkota diskusija un apmācības Daugavpils tiesas un Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama tiesnešiem par patvēruma jautājumiem un patvēruma meklētāju aizturēšanu.

Sabiedrības informēšana un starptautiskā sadarbība

Sabiedrības informēšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tiesībsargs sabiedrības informēšanu par tās tiesībām ir iekļāvis kā vienu no stratēģiskajiem mērķiem Tiesībsarga stratēģijā 2011.–2013. gadam. Par nozīmīgākajiem atzinumiem un sabiedrībā aktuālām problēmām cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā tiek gatavots materiāls plašsaziņas līdzekļiem. No plašsaziņas līdzekļiem regulāri tiek saņemti jautājumi, uz kuriem gan tiesībsargs, gan Tiesībsarga biroja eksperti sniedz atbildes.

Savukārt no 15. līdz 28. augustam Tiesībsarga birojs ar SIA "Rīgas satiksme" un SIA "Pilsētas līnijas" atbalstu Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā izvietoja informatīvos materiālus par cilvēktiesībām un labas pārvaldības principu. Kopumā tika radīti desmit attēli, kuros zīmējumu un humora veidā tika atspoguļotas tās cilvēktiesību un labas pārvaldības situācijas, par kurām iedzīvotāji savās sūdzībās galvenokārt vērsušies Tiesībsarga birojā.

Pieredzes apmaiņa ar citu valstu ombudu institūciju kolēģiem un starptautiski atzītiem ekspertiem cilvēktiesībās pilnveido Tiesībsarga biroja darbinieku darba kvalitāti. Kopā ar Igaunijas un Lietuvas ombudu institūcijām ir atjaunotas Baltijas ombudu ikgadējās konferences par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem. 2012. gadā šāda konference tiks rīkota Latvijā.

Ir iesniegti dokumenti Tiesībsarga biroja uzņemšanai Eiropas Bērnu ombudu sadarbības tīkla organizācijā (ENOC) un Starptautiskajā ombudu institūcijā (IOI). Tiesībsarga birojā ir uzņemtas vairākas ārvalstu delegācijas un viesi, tostarp arī ANO Cilvēktiesību augstā komisāra reģionālais pārstāvis Hans ten Felds, kas bija ieradušies, lai iepazītos ar tiesībsarga institūcijas darba pieredzi un situāciju Latvijā cilvēktiesību jomā. Pie tiesībsarga vizītē bijušas arī delegācijas un viesi no Kirgīzijas, Krievijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas.

Tiesībsarga birojs turpina iesāktās aktivitātes un turpinās darbu pie Tiesībsarga stratēģijā izvirzīto mērķu un tiesību jomu prioritāšu īstenošanas. Jau esošās publiskās aktivitātes un sabiedrības informēšana ir nesušas tiešu ietekmi, kas jūtams arī kā iedzīvotāju iesniegumu un konsultāciju skaita ievērojas pieaugums. Tiesībsargs ir pārliecināts, ka cilvēki, kas zina savas tiesības, ir mazāk pakļauti riskam nonākt situācijās, kur kāds cits nepamatoti ierobežo to tiesības.