13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)
Notikums
Priekšvēlēšanu solījumi tieslietās
6
“Jurista Vārds” apkopo partiju viedokļus un ieceres
Ņemot vērā mūsu lasītāju kvalifikāciju un specializāciju tieslietās, ceram, ka šis apkopojums dos vielu argumentētām diskusijām, kā arī palīdzēs izdarīt saprātīgu un pamatotu izvēli, balsojot par nākamās Saeimas sastāvu.
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šīs nedēļas nogalē Latvijas pilsoņi izvēlēsies 11. Saeimas sastāvu. Pēc tam, kad referendumā tika atlaists iepriekšējais parlaments, atlika vien pāris mēnešu, lai sagatavotos ārkārtas vēlēšanām. Laika trūkums acīmredzot stipri iespaidojis arī partiju programmu saturu – šoreiz tās ir vai nu ļoti īsas (4000 zīmju – obligātais "minimums", kas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai), vai arī daudzējādā ziņā atkārto uz 10. Saeimas vēlēšanām gatavotos programmatiskos dokumentus.

Šie apstākļi atspoguļojas arī apkopojumā, ko "Jurista Vārds" dažas dienas pirms vēlēšanām piedāvā saviem lasītājiem, – par partiju definētajiem mērķiem tieslietās un valsts pārvaldē, kā arī solījumiem, kas realizācijas gadījumā varētu ietekmēt vai pat mainīt konstitucionālo kārtību (Satversmes un pilsonības institūta reformas, otras valsts valodas ieviešana utt.).

Apkopojumā izmantotas partiju īsās programmas (publicētas CVK mājaslapā) vai izvērstās programmas (tādas savos interneta resursos ir publicējušas tikai dažas partijas), kā arī cita publiski pieejamā informācija (no partiju mājaslapām vai, piemēram, Saskaņas centra gadījumā, – speciāli tieslietām veltītā preses konference). Tieši pašu partiju saistībā ar tieslietām publiskotās informācijas apjoms un saturs ir tas, kas noteicis konkrētā politiskā spēka atspoguļojumu šajā "Jurista Vārdā" – redakcija ir tikai apkopojusi pieejamos viedokļus. Partiju solījumi izklāstīti secībā, kas atbilst vēlēšanu sarakstiem izlozētajai kārtībai.

Ņemot vērā mūsu lasītāju kvalifikāciju un specializāciju tieslietās, ceram, ka šis apkopojums dos vielu argumentētām diskusijām, kā arī palīdzēs izdarīt saprātīgu un pamatotu izvēli, balsojot par nākamās Saeimas sastāvu.

1. saraksts – Vienotība

Avots: www.vienotiba.lv

"Tieslietas un korupcijas apkarošana

Nevienas valsts sekmīga attīstība nav iedomājama bez trešā varas atzara – tiesu varas – neatkarības. Taču, lai nodrošinātu sekmīgu tiesu varas darbību, nepieciešami uz efektivitāti un neatkarību orientēti procesuālie likumi, kā arī jāīsteno mūsdienīga sodu politika. Viens no tiesu varas pamatprincipiem, kas nostiprināts arī Satversmē, ir tiesu varas pieejamība, kas paredz tiesības uz savlaicīgu tiesu. Korupcijas novēršanā jāiesaista gan sabiedrība, gan valsts pārvalde. Progresu korupcijas apkarošanā var panākt, ieviešot mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu un ienākumu vispārējās deklarēšanas sistēmu, tādējādi novēršot iespēju gūt nelikumīgus ienākumus un tos legalizēt. Regulāri jāuzklausa Ģenerālprokuratūras, KNAB un Valsts kontroles viedoklis par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos efektīvai cīņai ar korupciju."

"1. Stiprināt tiesu varas neatkarību un atbildību, tiesu pieejamību. Sasaistīt tiesnešu atalgojumu ar viņu kvalifikācijas regulāru izvērtēšanu, pilnveidojot tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu un paredzot iespēju no amata atcelt tos tiesnešus, kas atkārtoti saņem negatīvu vērtējumu.

2. Tieslietu padomei jākļūst rīcībspējīgai un tās darbam – jēgpilnam, piešķirot tai plašākas pilnvaras.

3. Pārkārtot un optimizēt vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai.

4. Atsevišķas tiesu funkcijas jādeleģē konkrētu, bezstrīdus lietu skatīšanai citām institūcijām un jāsamazina pārsūdzības instanču skaits maza apmēra prasībām, nododot tās notāriem, zemesgrāmatu tiesnešiem un citu brīvo profesiju pārstāvjiem.

5. Lai būtiski paātrinātu administratīvo lietu izskatīšanas laiku, pārskatīt nepieciešamību vienmēr lietu izskatīt trijās instancēs.

6. Pilnveidot administratīvo lēmumu pārsūdzības iespējas iestāžu ietvaros, izveidojot neatkarīgas lēmumu pārsūdzības komisijas.

7. Uzlabot civilprocesa, administratīvā procesa un kriminālprocesa regulējumu, pilnveidojot procesuālās normas, lai nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu. Jāpaaugstina atbildība par apzinātu procesa novilcināšanu un jāpanāk, lai tiesneši aktīvāk piemēro esošās procesuālās sankcijas. Izstrādāt un pieņemt Mediācijas likumu.

8. Sakārtot šķīrējtiesu sistēmu, veiksmīgākai komercstrīdu izskatīšanai un risināšanai izstrādāt precīzākas likuma normas, pieņemt Šķīrējtiesu likumu.

9. Vienkāršot administratīvās procedūras ar nekustamo īpašumu saistītajos publiskajos reģistros – Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatās, garantējot sabiedrībai pieeju tajos esošajai informācijai un saīsinot pakalpojumu sniegšanas termiņus. 10. Ieviest un īstenot mūsdienīgu administratīvo sodu politiku un sodu piemērošanu, izstrādājot un pieņemot jaunu Administratīvo sodu likumu. Pilnveidot kriminālsodu izpildes kārtību un efektivitāti, līdzsvarojot noteikto sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam, plašāk piemērot brīvības atņemšanai alternatīvus sodus, arī piespiedu darbu.

11. Reorganizēt ieslodzījuma vietu sistēmu, lai optimizētu cietumu skaitu un infrastruktūru, nodrošināt cietumnieku iesaistīšanu ekonomiski jēgpilna darba veikšanā, arī izmantojot publiskās privātās partnerības iespējas. Attīstīt Probācijas dienestu, veicinot no ieslodzījuma atbrīvoto personu ātrāku iekļaušanos sabiedrībā.

12. Pilnveidot legālās prezumpcijas principu, attiecinot to uz finanšu līdzekļu un mantas izcelsmi. Ieviest mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu un ienākumu vispārējās deklarēšanas sistēmu, lai novērstu iespēju gūt nelikumīgus ienākumus un tos legalizēt.

13. Nodrošināt pārskatāmu valstisko lēmumu pieņemšanas procesu un varas saikni ar sabiedrību. Turpināt korupcijas izskaušanu valsts pārvaldē un ieviest preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai.

14. Ar apmācību un pieredzes apmaiņas palīdzību stiprināt Ģenerālprokuratūras spējas augsta līmeņa politiskās korupcijas noziegumu apkarošanā. Nodrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neatkarību, izstrādāt un ieviest skaidru, saprotamu un pārskatāmu biroja vadītāja iecelšanas procedūru.

15. Stiprināt KNAB likumdošanas procesa monitoringa kapacitāti, lai novērstu valsts nozagšanas mēģinājumus.

16. Izglītot sabiedrību par korupcijas ekonomisko un cita veida kaitējumu iedzīvotāju veselības aprūpei, izglītībai un dzīves kvalitātei un veicināt sabiedrības iesaistīšanos korupcijas apkarošanā un novēršanā."

 

2. saraksts – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija

Avots: www.lsdsp.lv

Partijas programmā nav atsevišķas tieslietu sadaļas, bet piedāvāta vēlēšanu sistēmas reforma: "Valsts pārvalde Panāksim izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, pārejot uz jaukto vēlēšanu sistēmu, nosakot vēlētājiem tiesības atsaukt Saeimu, kā arī atsevišķus deputātus. Reorganizēsim valsts pārvaldi, izveidojot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, kuru galvenais uzdevums ir teritorijas ekonomiskā attīstīšana."

 

 

3. saraksts – Zatlera Reformu partija

Avots: www.reformupartija.lv

Programmā nav atsevišķas sadaļas, kas būtu veltīta tieslietām, bet ir piedāvājums reformēt valsts politisko sistēmu.

Viens no desmit principiem, kuros balstīta partijas darbība un pamatno­stādnes: "Tiesu vara ir neatkarīga, ātra un taisna. Tiem, kas vainīgi, no atbildības neglābties."

"Politiskās sistēmas reforma

Politiskās sistēmas blokā piedāvāto reformu mērķi ir nodrošināt labu pārvaldību un uzlabot sadarbību un līdzsvaru starp valsts varas atzariem. ZRP piedāvājums šajā blokā attiecas uz vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, tiešās demokrātijas stiprināšanu, Saeimas darbības atklātuma un vēlētāju pārstāvības īstenošanas nodrošināšanu, Valsts prezidenta institūta pilnveidošanu, Ministru kabineta darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšanu un deputātu imunitātes jautājumiem.

Zatlera reformu partija tuvākajos gados rosina piecus politiskās sistēmas reformu virzienus.

1. Vēlēšanu sistēmas pilnveidošana

Viens no demokrātiskas valsts pamatiem ir labi funkcionējoša vēlēšanu sistēma. Lai Satversmē nostiprinātais proporcionalitātes princips Saeimas vēlēšanās patiesi darbotos, nepieciešami vairāki uzlabojumi vēlēšanu kārtībā.

Pirmkārt, nepieciešams Latviju sadalīt vairākos mazākos, balsstiesīgo skaitam atbilstošos vēlēšanu apgabalos. Tas nodrošinās patiesu proporcionalitāti un uzlabos deputātu saikni ar vēlētājiem, liks politiķiem būt atbildīgākiem savu vēlētāju priekšā.

Otrkārt, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem. Vienlaikus reģistram jāspēj nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs.

2. Tiešās demokrātijas stiprināšana

Daudzu valstu pozitīvie piemēri pārliecina par nepieciešamību iedzīvotājus vairāk iesaistīt valdības un pašvaldību darbā. Lai motivētu iedzīvotājus līdzdarboties, jānostiprina viņu tiesības un jārada iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Pirmkārt, likumā par pašvaldību referendumiem jāparedz iespēja pašvaldībām rīkot referendumus, kam ir lemjoša, ne tikai konsultatīva nozīme.

Otrkārt, arī jau pastāvošās publiskās apspriešanas jāpadara par efektīvu sabiedrības iesaistes procesu.

Treškārt, ar likumu ir jānostiprina vēlētāju tiesības iniciēt sabiedrībai būtisku jautājumu iekļaušanu Saeimas dienas kārtībā. To var nodrošināt, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, vēlētājam elektroniski izsakot savu viedokli internetā.

Ir jāizstrādā pirmsreferendumu politiskās aģitācijas tiesiskais regulējums. Referendumu kampaņu finansējumam jābūt maksimāli caurspīdīgam. Nav pieļaujams, ka tautas tiešās demokrātijas institūta – referenduma – nozīmīgumu aizēnotu centieni ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai citu propagandu, kurai tiek izmantoti nezināmi finanšu avoti. Šim regulējumam jāattiecas uz visām partijām, neatkarīgi no tā, vai tās ir pārstāvētas Saeimā vai ne. Tāpat šim likumam jābūt saistošam visām kampaņā iesaistītajām organizācijām un pilsoņu iniciatīvas grupām.

3. Saeimas darbības atklātums un vēlētāju pārstāvības īstenošana

Visiem Saeimas balsojumiem jābūt atklātiem. Visos balsojumos, arī valsts amatpersonu ievēlēšanas un apstiprināšanas amatā balsojumos Saeimas deputāts pārstāv vēlētājus. Tādēļ visas amatpersonas, kuras ievēl Saeima, jāievēl atklāti un nodrošinot publisku parlamentāro diskusiju. Vienīgais izņēmums ir Saeimas prezidija amatpersonas, jo tās īsteno pašas Saeimas darbības pašpārvaldi. Deputāti balso savu vēlētāju vārdā, un vēlētājiem jāzina, par ko un kāpēc viņu priekšstāvji atdod savu balsi. Deputātu pienākums ir skaidrot katra sava balsojuma pamatotību un nepieciešamību. Katrās nākamajās vēlēšanās vēlētājiem ir jādod pilnas iespējas izvērtēt deputātu līdzšinējo darbību Saeimā.

4. Tautas vēlēts Valsts prezidents

Nepieciešams mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanu kārtību – tiesības ievēlēt Latvijas valsts galvu jānodod tautai. Līdz ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu netiktu mainīts parlamentāras valsts princips, taču tiešs tautas mandāts nostiprinātu Valsts prezidenta arbitra lomu.

Nepieciešams noteikt Valsts prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas tiesisko regulējumu – tās norises un finansēšanas kārtību.

5. Valsts prezidenta pilnvaru pilnveidošana

Pirms Saeimas uzticības saņemšanas Valsts prezidenta aicinātajam Ministru prezidenta amata kandidātam laikus jāiepazīstina Valsts prezidents ar iecerēto valdības personālsastāvu. Šāds Ministru prezidenta amata kandidāta pienākums ir loģisks, ievērojot paša valdības vadītāja izvirzīšanas procesu (ko īsteno Valsts prezidents), kā arī Valsts prezidenta funkcijas valsts aizsardzības un starptautiskās reprezentēšanas jomā. Tādējādi tiktu radīti tiesiski priekšnoteikumi Valsts prezidenta viedokļa uzklausīšanai, lai veicinātu tāda valdības sastāva izveidošanu, kurš atbilstu ne tikai koalīcijas, bet arī plašākām sabiedrības interesēm.

Lai palielinātu profesionālo kritēriju ietekmi amatpersonu izvēlē un apstiprināšanā, nepieciešams Satversmē paredzēt Valsts prezidentam tiesības izvirzīt apstiprināšanai Saeimā profesionālas augstākās amatpersonas – tiesībsargu, valsts kontrolieri, Latvijas Bankas prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus. Tas dotu iespēju palielināt profesionālo kritēriju lomu kandidātu izvēles procesā, izslēgtu priekšrokas tiesības vienam vai otram politiskajam spēkam kandidātu izvirzīšanā un samazinātu politiskas tirgošanās risku.

Valsts prezidentam parlamentāras krīzes situācijās nepieciešamas patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu bez referenduma un izsludināt jaunas pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas, lai parlaments pēc iespējas īsākā laika periodā no jauna iegūtu vēlētāju uzticības mandātu.

Ministru kabineta darbības nepārtrauktība

Negatīva loma mūsu nespējā nodrošināt ilgtspējīgu politiku, turklāt visās nozarēs, ir biežajai valdību maiņai. Jāievieš tā dēvētais konstruktīvās neuzticības balsojuma princips, paredzot, ka neuzticības izteikšana valdībai ir iespējama tikai vienlaikus ar uzticības balsojumu jaunajai valdībai.

Demokrātiskas preses un vārda brīvības nostiprināšana

Plašsaziņas līdzekļu redakcionālās neatkarības nostiprināšana likumā. Tāpēc plašsaziņas līdzekļu saturam jābūt aizsargātam no to darbībai piesaistītā finansējuma devējiem vai mediju īpašniekiem.

Plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un īpašnieku patiesā labuma guvēja atklāšanas nepieciešamība.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu regulējums jāveido pēc šāda principa: sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi ir radīti sabiedrībai, tos finansē sabiedrība un tos kontrolē sabiedrības pārstāvji. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jāveido pēc principa, ka tajā pārstāvētas pilsoniskās sabiedrības dažādas jomas.

Deputātu imunitāte

Šobrīd Latvijas Republikas Satversmes nosaka, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas vai citādi aprobežot viņa personas brīvību var tikai pēc tam, kad Saeima tam ir piekritusi. Šobrīd deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas nepieciešams parlamenta aizsardzībai un nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu.

Deputātu imunitāte pieļaujama vien gadījumos, lai aizsargātu parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un lai nodrošinātu netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību. Tādēļ Satversmē būtu jānoregulē vienīgi Saeimas piekrišana deputātu aizturēšanas, apcietināšanas vai mājas aresta gadījumā, taču deputātu administratīvā sodīšana, kriminālprocesa uzsākšana, kratīšana un citas izmeklēšanas darbības no deputātu imunitātes regulējuma Satversmē ir jāizslēdz. Šajos gadījumos lēmuma pieņemšana jānodod Augstākās tiesas tiesnešu kompetencē.

 

4. saraksts – Kristīgi demokrātiskā savienība

Avots: www.kds.lv

Taisnīgums norādīts kā viens no partijas pamatvērtībām – līdzās brīvībai un solidaritātei:

"Taisnīgums

Tiesiskā valstī taisnīgums nozīmē vienādas iespējas visiem. Bez vienādu iespēju radīšanas nevar pastāvēt vienāda atbildība likuma priekšā. Brīvā valstī katram cilvēkam jābūt vienādām iespējām realizēt sevi tik tālu, cik viņa individuālās spējas to ļauj. Mēs esam par to, lai katrs cilvēks varētu izmantot savas iespējas dzīves laikā brīvi un atbildīgi. Tas prasa vienādas starta iespējas ceļā uz izglītību un darbu. Mēs piedāvājam vienādas iespējas, bet nesolām vienādus rezultātus. Lai sasniegtu taisnību, ir taisnīgi jāsadala atbildība. Taisnīgi ir, ja spēcīgākie sabiedrības labā paveiktu vairāk nekā vājākie. Miers un saskaņa cilvēku starpā var būt tikai tur, kur ievēro cilvēku tiesības uz pienācīgu dzīvi un respektē atsevišķu cilvēku vai sabiedrības daļas brīvību."

Vēl partijas programmā atrodamas šādas nodaļas:

"17. Valsts Satversme

Satversmes 8. nodaļā jāveic šādi papildinājumi:

Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz minimālo algu un pensiju, kas nav mazāka par iztikas minimumu.

Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz taisnīgiem nodokļiem un solidaritāti.

Ikvienam cilvēkam ir tiesības būt maksātspējīgam.

Mēs iestājamies:

• par prezidenta pilnvaru paplašināšanu;

• par Saeimas deputātu ievēlēšanu ne vairāk kā divus sasaukumus pēc kārtas.

18. Korupcijas novēršana un apkarošana

Korupcija nav tikai primitīva kukuļu došana vai ņemšana. Kukuļošana ir juridisks termins, kas precīzi definēts krimināltiesībās un ir tikai viens no korupcijas izpausmes veidiem. Turklāt kukuļošana ir jau korupcijas sekas.

Definējot pārkāpumus, jāņem vērā, ka runa ir ne tikai par kukuļošanu, bet par korupciju daudz plašākā mērogā. Pat neliela atkāpe personu pienākumu izpildē var būt korupcijas gadījums.

Korupcijai ir sociāls raksturs, tādēļ korupcijas novēršana nav iespējama bez nabadzības un nevienlīdzības izskaušanas.

Korupcijas apkarotājiem daudz vairāk jāpievēršas sarežģītajām valsts nozagšanas shēmām. Prioritāte ir apturēt valsts nozagšanu, kā arī atrast iespējas kompensēt valstij nozagto."

 

5. saraksts – Šlesera Reformu partija LPP/LC

Avots: www.lpplc.lv

Partijas īsajā programmā norādīts tieslietu ministru amata kandidāts un viņa iecerētā rīcība:

"Tieslietu ministrs Juris Radzēvičs

Ātra un efektīva tiesu sistēma. Ikvienam saprātīgā laikā būs iespēja rast taisnību tiesā. Stiprināsim korupcijas apkarošanu bez tiesībsargājošo institūciju politizēšanas!"

 

6. saraksts – Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs"

Avots: www.cvk.lv, www.leta.lv

Tieslietu jautājumi programmā nav skarti. Savukārt attiecībā uz reformām valsts pārvaldē apvienība izvirzījusi šādus mērķus:

"Jāveic valsts pārvaldes sistēmas decentralizācija. Daļa pilnvaru jānodod pašvaldībām (sociālo jautājumu, veselības aizsardzības, vidējās izglītības, kultūras, sporta, drošības un sabiedriskās kārtības jomā), būtiski pārdalot arī nodokļu ieņēmumus. Jāveic valsts pārvaldes funkcionālais audits, lai varētu atteikties no nevajadzīgām funkcijām. Jāsamazina ministriju, aģentūru skaits, kā arī valsts pārvalde kopumā."

Programmu noslēdz šāds mērķis:

"Mēs ierosinām līdz 11. Saeimas pilnvaru termiņa beigām noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem. Partijām, kuras paraksta valdības deklarāciju, jāapņemas ievērot un aizsargāt Satversmi, kāda tā ir šobrīd."

Tieslietu nepieminēšanu priekšvēlēšanu programmā apvienība kompensēja ar speciāli šim jautājumam veltītu preses konferenci, kurā, kā ziņo LETA, tika doti šādi solījumi:

"[..] panākt lielāku tiesu pieejamību, lietu izskatīšanu laikus un pienācīgu spriedumu izpildi, [..] lai pieejamība tiesām būtu vienāda visiem neatkarīgi no naudas maka biezuma [..] Patlaban tiesās uzvar nevis tie, kam ir lielākas tiesības uz taisnīgumu, bet gan tie, kam ir labāki advokāti [..] nepieciešams arī likvidēt haosu Tieslietu ministrijas izdotajos normatīvajos aktos un novērst tajos esošās savstarpējās pretrunas, likt šķēršļus nepārdomātai normatīvo aktu izdošanai un banku lobēšanai, kā arī sakārtot vairākas līdz šim neatrisinātas lietas, piemēram, zemes īpašnieku un uz šīs zemes uzcelto ēku īpašnieku attiecības.[..] nepieciešams sakārtot sodu politiku un atrisināt problēmas ar ieslodzījuma vietām.[..] izstrādātajiem un pieņemtajiem tiesību aktiem ir jābūt visas sabiedrības, nevis šauras interešu grupas interesēs. Tiesību akti nedrīkst būt pārspīlēti sīkumaini un arī kalpot valsts varas pārstāvju patvaļas nodrošināšanai. [..] noteikt tiesu sistēmas attīstību un stiprināšanu kā valsts prioritāti, panākt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesās un palielināt iedzīvotāju informētību par tiesu pieņemtajiem lēmumiem, veicināt tiesnešu atlases un kompetences novērtēšanas atklātību, palielināt tiesnešu atbildību par to pieņemtajiem lēmumiem, pārskatīt maksimālo tiesnešu vecumu, sekmēt tiesu pieejamību, it īpaši, informējot sabiedrību par tiesu sistēmā aktuāliem jautājumiem un tiesnešu pieņemtajiem nolēmumiem, stiprināt Latvijas advokatūras un advokātu kā starpnieku starp sabiedrību un tiesu lomu, kā arī pierādījumu jomas sakārtošanai sekmēt mūsdienīgas metodikas izstrādi un ieviešanu tiesu ekspertīžu sistēmas jomā. [..] paplašināt prokuratūras funkcijas sadarbībai ar tiesību aizsardzības iestādēm cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas nodrošināšanai un iedzīvotāju aizsardzībai no valsts patvaļas, kā arī realizēt skaidru un precīzu prokuroru darbības izvērtēšanas kritēriju funkcionēšanu. [..] noteikt tās jomas, kurās prokuratūrai būs pienākums patstāvīgi un nekavējoties reaģēt uz saņemtiem iesniegumiem par konstatētajiem pārkāpumiem, piemēram, bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, samazināt nevienlīdzību starp prokuroriem lietu sadalē un palielināt prokuroru individuālo atbildību par to pieļautajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, kā arī paredzēt kā obligātu nosacījumu prokuroriem maģistra grādu tiesību zinātnē. [..] pilnveidot iedzīvotāju informēšanas sistēmu par aktuālām izmaiņām tiesību aktos un skaidri formulēt no tiem izrietošās iedzīvotāju tiesības un pienākumus, kā arī regulāri informēt Latvijas iedzīvotājus par to tiesībām, kas izriet no aktuāliem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem.[..] rosināt sadarbību ar Tiesībsarga biroju un nodrošināt atgriezenisko saiti, nodrošināt cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumu novēršanu, ierobežojot mantas konfiskāciju, īstenot vienotā juridiskās izglītības standarta ieviešanu, novērst maksātnespējas procesu nepamatotu ierosināšanu un veikt pašvaldības saistošo noteikumu sistematizāciju. [..] pilnveidot valsts politiku sodu noteikšanā un īstenošanā, par pamatu ņemot tiesiskai valstij raksturīgos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī veicināt valsts atbalstu nevalstiskajām organizācijām, juridiskajiem birojiem, kas sniedz cietušajām personām sociālu, psiholoģisku, juridisku palīdzību. [..] Latvija būs stipra un tiesiska valsts tikai tad, kad valsts sāks pieņemt taisnīgus likumus savu iedzīvotāju interesēs, kad iedzīvotāju un valsts attiecību pamatā būs šo taisnīgo likumu ievērošana, un tikai tad, kad iedzīvotājiem un valstij būs vienāda izpratne par tiesiskumu."

 

7. saraksts – "PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"

Avots: www.pctvl.lv

Partijas programmā nav atsevišķas tieslietu sadaļas, bet vairāki programmas punkti to realizācijas gadījumā nozīmētu ievērojamas konstitucionālas reformas:

"Mūsu mērķis ir panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē atbilstoši prasībām, kuras ar savu parakstu ir apliecinājuši vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu. Tikai konstitucionālās garantijas krievu valodai var nodrošināt krievu mazākumtautības izglītības sistēmas attīstību un novērst krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju nodarbinātības jomā, kā arī saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm.

Mēs uzskatām, ka valsts attīstības pamats ir nacionālā līdztiesība. Līdz ar to nekavējoties ir jāpiešķir Latvijas pilsonība visiem nepilsoņiem."

 

8. saraksts – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Avots: www.visulatvijaidodu.lv

Programmā atsevišķa sadaļa veltīta tiesiskumam un labai pārvaldībai (šeit izlaisti fragmenti, kas tieši neattiecas uz tieslietām):

"Tiesiskums un laba pārvaldība

Valsts prezidentam būtu jānosaka lielāka loma varas dalīšanas realizācijā. Apzinoties, ka, paplašinot valsts galvas pilnvaras, ir nepieciešams nevis pastarpināts (parlamenta), bet tiešs tautas mandāts, ir jānosaka, ka Valsts prezidentu ievēl tauta. Tautas vēlēta prezidenta nepieciešamība izriet no pašreizējās vēsturiskās situācijas, kurā atrodas valsts, un Latvijas pilsoniskā sabiedrība tam ir nobriedusi. Valsts prezidents ar atbilstošām pilnvarām nodrošina sabiedrību vienojošu nacionālo politiku, stabilitāti valsts ilgtermiņa virzībā gan ārpolitikā, gan tautsaimniecībā, efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur visus trīs valsts varas atzarus līdzsvaro tautas pilnvarota uzticības persona – prezidents. Satversmes grozījumi ļaus Latvijai pārvarēt konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Lai pil­nīgāk Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā izmantotu Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā institūta potenciālu, jāparedz Valsts prezidenta funkciju paplašināšana gan izpildvaras, gan likumdevējvaras, gan tiesu varas atzarā. Ir jādod iespēja tautai vairāk un tiešāk piedalīties valstij būtisku jautājumu izlemšanā, atvieglinot likumu ierosināšanu, līdztekus notariāli apliecinātam parakstam vai parakstam bāriņtiesā izmantojot arī elektronisku parakstu, vācot 10 tūkstošus parakstus un vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus, nodrošinot iespēju nobalsot pašvaldību vēlēšanās arī ārzemēs, izmantojot balsošanu pa pastu vai elektroniski. Jāveic plašas diskusijas sabiedrībā par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, jāapsver arī iespēja kandidātu sarakstos ierakstīt arī citu sarakstu kandidātus. Būtiski jāsamazina vēlēšanu kampaņām atļautais finansējums, priekšvēlēšanu periodā aizliedzamas politiskās reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Jānosaka kriminālatbildība par partiju "melnajām kasēm". Būtiski jāsamazina deputātu imunitāte. Nepieļausim ārvalstu finansējuma izmantošanu vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā.[..]

Nodrošināsim ikviena indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu, kas paredz arī lietas izskatīšanas saprātīgus termiņus. Lai to panāktu, jāpieņem grozījumi normatīvajos aktos, mainot atsevišķu kategoriju lietu piekritību, paplašinot to lietu kategorijas, kuras skata rakstveida procesā, pārskatot pārsūdzības instanču skaitu atsevišķām lietu kategorijām. Jāievieš videokonferences iespējas gan praktiskajā, gan normatīvajā līmenī. Jāveicina vienota tiesu prakse, publiskojot tiesu nolēmumus. Jānodrošina dokumentu iesniegšanas iespēja elektroniskā formā. Lai samazinātu iespēju nepamatoti kavēt tiesvedības norisi, izstrādāsim un pieņemsim attiecīgus grozījumus tiesvedības procesu regulējošajos likumos. Lai nostiprinātu tiesu varas neatkarību, noteiksim skaidru un saprotamu ilgtermiņa sociālo garantiju sistēmu tiesu sistēmā strādājošajiem. Lai nodrošinātu pušu vienlīdzību šķīrējtiesās, pieņemsim šķīrējtiesu darbību regulējošu likumu. [..]

Korupcijas riski mazināmi, vienkāršojot procedūras un padarot tās pārredzamas – viss process pārskatāms tiešsaistē, kā arī palielinot ierēdņu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām. Valsts darbinieka atalgojumam jākļūst atkarīgam no izmērāmiem darba rezultātiem. Papildus korupcijas risku novēršanai nepieciešama nesaudzīga korupcijas apkarošana un arī valsts pārvaldes depolitizācija. Izstrādāsim pasaules pieredzei atbilstošu lobēšanas likumdošanu, lai sakārtotu un sabiedrībai padarītu caurskatāmas politiskās varas attiecības ar uzņēmējiem un dažādām interešu grupām kopumā. [..]

Plaši izmantojamas e-demokrātijas iespējas, nodrošinot sabiedrības dalību dokumentu komentēšanā, elektroniski noformēti likumdošanas priekšlikumi, e-referendumi gan valsts līmenī, gan reģionos. Vienlaikus rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un izmaksas, nepieļaujot nepamatoti dārgu un dublējošu e-projektu attīstību. [..]

Ievērojot zemes īpašnieku tiesības, sekmēsim ēkas un zemes kā vienota nekustamā īpašuma izveidi, izstrādājot un pieņemot likumu, kas noteiktu to ēku īpašnieku tiesības un pienākumus, kuru īpašumi atrodas uz citām personām piederošās zemes, tādējādi sekmējot arī objektīvas nodokļu aprēķināšanas kārtības ieviešanu."

 

9. saraksts – "Par prezidentālu republiku"

Avots: www.ppr.lv

Programmā nav atsevišķas tieslietu sadaļas, bet ir definēti mērķi saistībā ar konstitucionālām reformām:

"Valsts pārvalde.

PPR atbalsta tautvaldības principu ieviešanu augstākajā valsts pārvaldē, kur jautājumu apspriešanā piedalās arodbiedrības un uzņēmēju u.c. sabiedrības grupu apvienojošās organizācijas. Ir jāizstrādā pilnīgi jauns valsts pārvaldes modelis, kas saskaņots ar ilgtspējīgu valsts attīstības plānu. PPR mērķis ir izstrādāt jaunu satversmes projektu, atbilstoši Latvijas Republikas 4. maija deklarācijas 7. pantam, ieskaitot jautājumus par prezidentālu republiku un atbilstošu vēlēšanu sistēmu.

Mēs nodrošināsim profesionālu, ātru un atbildīgu lēmumu pieņemšanu prezidentālā republikā! Mēs mainīsim vēlēšanu sistēmu, lai vēlētājiem būtu nodrošināta iespēja atsaukt deputātus!"

 

10. saraksts – "Pēdējā partija"

Avots: www.pedejapartija.lv

Partijas mājaslapā nav atrodama programma ar konkrētiem mērķiem tieslietu nozarē, tomēr vairākas publicēto uzsaukumu tēzes pēc būtības skar tiesību un valsts organizācijas jautājumus:

"Partijas ir anahronisms – starpnieks starp cilvēkiem un valsti, kāds 21. gadsimtā vairs nav nepieciešams. Satversmes 2. pantu: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" var īstenot daudz efektīvāk, izmantojot tiešo demokrātiju, neatkarīgus medijus, algotus likumdošanas un vadības profesionāļus, kā arī maksimāli plašu nevalstisko organizāciju loku."

"Pakāpeniska partiju lomas mazināšana un atteikšanās no partiju sistēmas, palielinot sabiedrības, nevalstisko organizāciju un ekspertu lomu politikas veidošanā. Amatpersonām, labu ideju autoriem un entuziastiem ir jāstrādā roku rokā, lai labās idejas īstenotos. Politiskās partijas šajā kopdarbībā ar laiku kļūs par lieku posmu un atmirs.

Cieņa pret katru Latvijas iedzīvotāju visā mūsu daudzveidībā, neatkarīgi no personas tautības, dzimtās valodas, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, izcelsmes, veselības stāvokļa vai citām pazīmēm. [..]

Likumibalstīti uz uzticēšanos iedzīvotājiem. Latvijas likumos un to piemērošanā ir pārāk daudz nevajadzīgu aizliegumu, kontroles un represiju. Vajadzīga lielāka uzticēšanās cilvēku vairākuma spriestspējai, izvēlei un godaprātam. Pamatprincipam šādos gadījumos jābūt: mazāk ierobežojumu, vairāk iejūtības, pretimnākšanas, cīņas ar cēloņiem nevis sekām. [..]

Autortiesību deregulācija. Latvijai jākļūst par jaunu ideju nesēju Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pārveidojot veco sistēmu atbilstoši 21. gadsimta realitātei un vajadzībām un mazinot sistēmas represivitāti."

 

11. saraksts – Zaļo un Zemnieku savienība

Avots: www.zzs.lv

Savienības priekšvēlēšanu programmā starp citām prioritātēm norādīta arī efektīva valsts pārvalde un tiesiskuma stiprināšana valstī un sabiedrībā. Programmā izklāstīti uzdevumi šo prioritāšu sasniegšanai:

"Valsts pārvalde, pašvaldības un tiesiskums

• Mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, pārvaldes pakalpojumu jomā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu, sekmējot elektronisko pakalpojumu īpatsvara pieaugumu.

• Pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus.

• Izveidot apriņķu pašvaldības.

• Piešķirt pašvaldībām likumprojektu iesniegšanas tiesības.

• Ļaut pašvaldībām pašām lemt par ES finanšu līdzekļu izlietošanu."

 

12. saraksts – Tautas kontrole

Avots: www.cvk.lv

Pieejamajā programmā nav atsevišķas tieslietu sadaļas, bet ir norādīti vairāki mērķi, kuru realizācija nozīmētu būtiskas konstitucionālas reformas:

"Veiksim izmaiņas Satversmē:

1) atcelsim 5% barjeru Saeimas vēlēšanās;

2) dosim vēlētājiem tiesības atsaukt ievēlētos deputātus;

3) samazināsim Saeimas deputātu skaitu līdz 40;

4) mainīsim referendumu sasaukšanas kārtību, dosim tiesības pašvaldībām rīkot vietējos referendumus. Ieviesīsim tiešo demokrātiju ar elektronisko balsošanas sistēmu – balsošanu ar e-parakstiem no jebkuras interneta piekļuves vietas, saglabājot katra indivīda balsojumu, padarot vēlēšanu procesu maksimāli caurspīdīgu un kontrolējamu, nebūs iespējama vēlēšanu un referendumu rezultātu viltošana.

Izveidosim Nacionālo atklāto tiesu (NAT) ar starptautisko tiesnešu piesaisti par Latvijas politiķu un ierēdņu ekonomiskajiem noziegumiem, kas tika izdarīti personīgo interešu labā, graujot Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājības attīstību."

 

13. saraksts – Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"

Avots: www.cvk.lv

Partijas programmā nav atsevišķas tieslietu sadaļas, bet vairāki tajā ietvertie mērķi skar tieslietu jautājumus un to realizācija nozīmētu konstitucionālas un tieslietu reformas:

"Tautas vēlēts prezidents, mažoritārās vēlēšanas. Deputātu var atsaukt. Valsts amatpersonu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem, tā nevar ieņemt divus algotus amatus vienlaicīgi. Valstij un pašvaldībām ir divas galvenās funkcijas: – rūpēties par tiem, kas nespēj par sevi rūpēties paši; – dot iespēju par sevi rūpēties tiem, kas to spēj. Valsts valoda – latviešu valoda. Tautību un valodu atšķirības nav šķērslis valstiskai vienotībai. Iedzīvotāji nav jādala pēc tautībām. Cilvēkiem ir tiesības uz savu identitāti, veidot biedrības un savas skolas. Latvija bija okupēta, bet šodien tajā nedzīvo okupanti. Visiem, kas dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, pienākas Latvijas pilsonība. Par valstī pēdējos 20 gados notikušo jāatbild visiem premjeriem, valdībām, deputātiem. Jāizvērtē privatizācijas norises likumība. Katrs iedzīvotājs atbild par savu rīcību, arī ierēdnis un amatpersona. Jāizstrādā jauna Satversme. Efektīva tiesu sistēma ar skaidru un visiem vienādi saprotamu likumdošanu. Sodu pamatprincips – retāk atņemt brīvību, biežāk – piespiedu darbs. Sodam jābūt pamācošam."

patīk
drukāt
VISI RAKSTI 13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Vilis
14. Septembris 2011 / 10:01
0
ATBILDĒT
Redz, kā. Tik daudz enerģijas pirms šīm vēlēšanām tika ieguldīts pilnīgi noteikta politiska spēka faktiskā reklāmā: gan Krivcova un Agešins kā nedēļas juristi, gan Urbanoviča un Ko ģenerāllīnijai atbilstošs raksts par Ulmani. Un te nu komentētāji pēkšņi slavē VL programmu. Ko nu darīsim?
Krievs
13. Septembris 2011 / 20:09
0
ATBILDĒT
Jā, piekrītu. Te ir pilnīgi vietā viena krievu vārdu spēle, kuru latv.val. iztulkot nav iespējams.

Vienām partijām tieslietu jomā ir ПОПУЛИЗМ(populisms).

Bet citām partijām ir ПОПУ ЛИЗМ (divi atsevišķi vārdi) – domājot attieksmi pret saviem sponsoriem.
Viesturs L
13. Septembris 2011 / 18:39
0
ATBILDĒT
Priecē, ka VL atbalsta tiesu nolēmumu publiskošanu. Sen jau bija nepieciešams tas, kas pagaidām notiek tikai administratīvajā lauciņā. Kaut gan arī tur izpildījums nav pilnīgi ideāls, tomēr nolēmumu publiskošana viennozīmīgi ir vajadzīga.



Pārējiem tiešām sarakstīts sazin kas - no neslēpta populisma (it sevišķi atsevišķu partiju elektorātam adresētā izpildījumā) līdz vienkārši ziliem brīnumiem (kaut kāda kriminālam tribunālam līdzīga institūcija ar ārzemniekiem tiesnešu krēslos!?). Es, piemēram, labprāt vēlētos dzirdēt konkrētu SC stratēģiju, kā viņi iecerējuši apkarot to, ka \"patlaban tiesās uzvar nevis tie, kam ir lielākas tiesības uz taisnīgumu, bet gan tie, kam ir labāki advokāti\", vai arī TK argumentus, kādēļ no mūsu jau tā mazā un pietiekami kompaktā parlamenta \"jāgriež\" tik daudz un krasi (un kādēļ tieši līdz 40 cilvēkiem, nevis, teiksim, 50?)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties