Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.
Tas, kā reāli tiek izpildīti iepriekš minētie mērķi, izpaužas statistikas datos. Pirmkārt, kā liecina Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada dati,1 sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo normu pārkāpumiem bija 255 lietas. Salīdzinoši kasācijas kārtībā tika iesniegtas 869 lietas. No minētajām 255 lietām 6% jeb 14 lietas bija par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Interesants ir fakts, ka 85% gadījumu nolēmums pilnīgi vai daļēji ir atcelts. Lai arī lietu skaits par izpildraksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei salīdzinoši nav liels, tomēr atcelto nolēmumu proporcija ir zīmīga.
Profesors Kalvis Torgāns ir uzsvēris: "[..] dažādu trūkumu dēļ tiesas, respektīvi, tiesneši, kas vienpersoniski lemj par izpildu raksta izsniegšanu, 2008. gadā nav taisījuši pozitīvu lēmumu vairāk nekā 790 gadījumos, bet 2009. gadā – gandrīz 1000 gadījumos. Tātad šķīrējtiesas spriedums ir izrādījies brāķis. Tik liels brāķa skaits ir šokējošs."2
Zināmu gandarījumu sniedz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 28. oktobra lēmums lietā Nr. SPC–99.3 Senāts konkrētajā lietā nonācis pie atziņas, ka šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums. Senāts norādījis, ka, ņemot vērā, ka līgumsods 5% par dienu daudzkārt pārsniedz gan likumisko procentu likmi, gan banku aizdevumu likmi, šķīrējtiesai spriedumā bija jāizvērtē līgumsoda samērīgums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
