20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā
2
Mg.iur.
Oskars Ramiņš
zvērināts advokāts 

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

Tas, kā reāli tiek izpildīti iepriekš minētie mērķi, izpaužas statistikas datos. Pirmkārt, kā liecina Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada dati,1 sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo normu pārkāpumiem bija 255 lietas. Salīdzinoši kasācijas kārtībā tika iesniegtas 869 lietas. No minētajām 255 lietām 6% jeb 14 lietas bija par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei. Interesants ir fakts, ka 85% gadījumu nolēmums pilnīgi vai daļēji ir atcelts. Lai arī lietu skaits par izpildraksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei salīdzinoši nav liels, tomēr atcelto nolēmumu proporcija ir zīmīga.

Profesors Kalvis Torgāns ir uzsvēris: "[..] dažādu trūkumu dēļ tiesas, respektīvi, tiesneši, kas vienpersoniski lemj par izpildu raksta izsniegšanu, 2008. gadā nav taisījuši pozitīvu lēmumu vairāk nekā 790 gadījumos, bet 2009. gadā – gandrīz 1000 gadījumos. Tātad šķīrējtiesas spriedums ir izrādījies brāķis. Tik liels brāķa skaits ir šokējošs."2

Zināmu gandarījumu sniedz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009. gada 28. oktobra lēmums lietā Nr. SPC–99.3 Senāts konkrētajā lietā nonācis pie atziņas, ka šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums. Senāts norādījis, ka, ņemot vērā, ka līgumsods 5% par dienu daudzkārt pārsniedz gan likumisko procentu likmi, gan banku aizdevumu likmi, šķīrējtiesai spriedumā bija jāizvērtē līgumsoda samērīgums.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
MT
22. Septembris 2011 / 13:50
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu LF komentāram - papildus formalitāšu noteikšana situāciju neuzlabos.

Viens no risinājumiem, manuprāt, būtu aizliegums šķīrējtiesas institūcijām veidot pusēm saistošus šķīrējtiesnešu sarakstus. Šobrīd daudzos gadījumos šķīrējtiesas institūcijas sniegtais pakalpojums, ņemot vērā, ka puses var izvēlēties tikai vienu no nedaudzajiem un institūcijai lojālajiem šķīrējtiesnešiem, ir šķīrējtiesas sprieduma pieņemšana, tomēr vienīgais, ko institūcija drīkst darīt, ir šķīrējtiesas procesa administrēšana. Attiecīgi, kad puses varēs brīvi izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda rašanās brīdī, nevis tiem būs saistošs šķīrējtiesas reglamenta pielikumā esošais personu saraksts, tad arī varēs sākt runāt par šķīrējtiesas (sastāva) neatkarību (t.sk. no šķ.t. institūcijas) un reputāciju.

Lielais izpildrakstu atteikumu skaits tiesās liecina tikai par veiksmīgo tiesu kontroli pār šķīrējtiesas procesu; tomēr statistika ir bezpersoniska. Nepateikšu neko jaunu aicinot publicēt visus tiesu nolēmumus par šķīrējtiesu jautājumiem, lai būtu iespējams redzēt, kuras ir „kvalitatīvas” šķīrējtiesas institūcijas, kuri šķīrējtiesneši nav spējuši uzrakstīt kvalitatīvu spriedumu – lai strīdus puses rīcībā ir visa informācija par kandidāta „stāju” un pirms izvēles izdarīšanas puses var padomāt divreiz par kandidāta atbilstību un šķīrējtiesas institūcijas izvēli.
LF
20. Septembris 2011 / 11:44
0
ATBILDĒT
Vai Krimināllikumā (198.panta 3.daļā) nav iekļautas normas, kas Latvijai saistošas ar Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu (Latvijas pievienojusies ar 2006.gada 15.jūnija likumu)



Šī Protokola izpratnē:

1. Termins “šķīrējtiesnesis” ir jāsaprot atbilstoši Protokola Dalībvalstu valsts normatīvo aktu izpratnei, taču jebkurā gadījumā tas ietver personu, kura saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu ir iecelta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdā, kuru tās izskatīšanai nodod līgumslēdzējas puses.

2. Termins “šķīrējtiesas līgums” apzīmē valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

2. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuram šīs valsts šķīrējtiesnesim, kurš pilda savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas.

3. pants. — Nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību ar kuru jebkurš šīs valsts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar Protokola Dalībvalsts nacionālajiem šķīrējtiesu darbību regulējošiem likumiem, pieprasa vai saņem, tieši vai netieši, jebkuru tam nepienākošos priekšrocību, kas domāta gan šim šķīrējtiesnesim, gan jebkurai citai personai, vai akceptē šādas priekšrocības sniegšanas piedāvājumu vai solījumu, par to, lai šis šķīrējtiesnesis veiktu savas funkcijas vai atturētos no savu funkciju veikšanas.

4. pants. — Ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošana.

Ikviena Protokola Dalībvalsts veic tādus likumdošanas un citus pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumiem kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu 2.un 3.pantā minēto darbību, ja tajā ir iesaistīts šķīrējtiesnesis, kurš/a veic savas funkcijas saskaņā ar valsts likumiem šķīrējtiesā jebkurā citā valstī.



Attiecībā uz prasībām šķīrējtiesnešiem – pievienojos Maijas Volkovas agrāk publicētajam rakstam: Rīcībspēja, neitralitāte, objektivitāte: ar to pietiek šķīrējtiesnesim.



Procesa formalizēšana neglābs situāciju tik ilgi, kamēr institucionālo šķīrējtiesu Latvijā nodibināt būs atļauts ikvienam.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties