Vērtības ir cilvēces attīstības pamatā. Tas atspoguļots jau klasiskos antīkos sižetos, piemēram, par vērtībām stāsta Bībele. Ādams un Ieva Paradīzes dārzā izvēlas un kož aizliegtajā auglī.² No tā brīža cilvēks atšķir labu no ļauna un tiek nošķirts no dievišķās nezināšanas, kurā dzīvo pārējā dzīvā daba. Aizliegtais auglis dod cilvēka saprātam pamatu attīstībai – vērtību izpratni, kas ir pamatā visai cilvēces pastāvēšanai un attīstībai. Aizliegtā augļa baudīšana jeb vērtību nošķiršana ir cilvēces vēstures atskaites punkts gan reliģiskā nozīmē, jo cilvēks tiek nošķirts no dieva valstības, gan laicīgā zinātnē, jo saprātīgo cilvēku Homo sapiens mēs nošķiram no citām dzīvajām radībām. Lai kam jūs ticat, labā un ļaunā nošķiršana jeb vērtību apzināšanās liek pamatu civilizācijai uz zemes.

Konstitūcija ietver sabiedrības kopējo gribu un izpratni par pareizu valsts pārvaldi un cilvēka dzīvi sabiedrībā. Konstitūcija ir sabiedrības kopējās gribas nesēja un vērtību krātuve.

Mana referāta tēma ir valoda kā konstitucionāla vērtība. "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs," saka Bībele³, un mēs varam teikt, ka valoda ir bībeliska vērtība, bet vai valoda ir vērtība laicīgā valstī? Vai valoda ir konstitucionāla vērtība?

Vārds jeb valoda, doma, ideja ir viens no atskaites punktiem sabiedrības izveidei un pastāvēšanai.