I. Kas ir ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušana (eksekvatūra)

Pirms pāriet pie Mareva rīkojuma analīzes, vispirms ir jābūt skaidrībai par to, kas īsti ir ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušana (eksekvatūra). Eksekvatūra ir ārvalsts tiesas nolēmuma pasludināšana par izpildāmu tā izpildes valstī.⁶ Eksekvatūru mēdz skaidrot arī kā izpildāmības piešķiršanu vienas valsts tiesas nolēmumam otras valsts teritorijā⁷. 2000. gada 22. decembra Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās⁸ (turpmāk – Regula 44/2001) eksekvatūras skaidrojums vienlaicīgi precizē, ka izpildāmības piešķiršana vienas dalībvalsts tiesas nolēmumam citā dalībvalstī prasa, lai izpildāmība tam būtu arī tā izcelsmas valstī (sk. Regulas 38. pantu).⁹

Kas ir šī izpildāmība? Par izpildāmību uzskatāms nevis nolēmuma piespiedu izpildes process, bet gan nolēmuma spēja vispār tikt izpildītam¹⁰ (nodotam piespiedu izpildei).¹¹ Civilprocesa zinātnē izpildāmību skaidro arī kā tiesas nolēmuma īpašību,¹² bet ne kā nolēmuma tiesiskās sekas,¹³ kā tas varbūt pirmajā brīdī varētu likties. Nolēmuma īpašība no tiesiskajām sekām atšķiras ar to, ka pirmā nolēmumam piemīt ex lege jeb automātiski saskaņā ar konkrēto civilprocesa normu; savukārt tiesiskās sekas nolēmumam piemīt saistībā ar tiesneša intelektuālo darbību nolēmuma tapšanā (tas ir nolēmuma iekšējais saturs).¹⁴

Tātad izpildāmība ir publiskās varas institūcijas pieņemta nolēmuma obligātuma sastāvdaļa, kas izpaužas spējā vērsties pie piespiedu izpildes iestādēm, lai panāktu nolēmumā ietverto konkrēto noregulējumu piespiedu realizāciju.¹⁵

Jēdziens "izpildāmība" kopumā var ietvert šādas pazīmes:

– pirmkārt, nolēmums pēc būtības un satura ir tāds, ka to var iesniegt izpildei piespiedu izpildes iestādēs. Šajā gadījumā nolēmumam var piemērot piespiedu izpildes procesu. Tie būs nolēmumi piespriešanas jeb izpildīšanas prasībās,¹⁶ attiecīgi ārvalsts tiesas nolēmumiem atzīšanas un konstitutīvajās prasībās nepiemīt izpildāmība;¹⁷

– otrkārt, nolēmums vēl nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji (sk., piemēram, CPL 638. panta otrās daļas 4. punktu un trešās daļas 3. punktu; Regulas 44/2001 48. pantu);

– treškārt, saskaņā ar nolēmuma izcelsmes valsts likumu nolēmums ir sasniedzis stadiju, kurā to var nodot piespiedu izpildei (piemēram, stājies likumīgā spēkā).¹⁸ Taču atsevišķos gadījumos likums var paredzēt, ka izpildei tiek nodots nolēmums, kurš vēl nav stājies spēkā,¹⁹ tas ir, tam vēl nav res judicata statusa.

Jāņem vērā, ka Regula 44/2001 neprasa, lai ārvalsts nolēmumam tā izcelsmes valstī būtu gan res judicata (izlemtas lietas statuss), gan izpildāmība. Pietiek ar to, ka nolēmums tā izcelsmes valstī ir izpildāms (lai gan nav vēl stājies likumīgā spēkā).²⁰ Patiešām – Regula 44/2001 autonomi atļauj arī vēl spēkā nestājušos nolēmumu izpildi (sk. Regulas 31., 38. un 46. pantu). Tātad Regulas 44/2001 piemērošanas gadījumā izpildāmība piemīt tiem nolēmumiem, kuri:

1) to izcelsmes dalībvalstī stājušies likumīgā spēkā (galīgā izpildāmība);

2) to izcelsmes dalībvalstī ir pasludināti par nekavējoties izpildāmiem vēl pirms nolēmuma spēkā stāšanās (pagaidu izpildāmība, kurai vēlāk var iestāties izpildes pagrieziens; sk., piem., Latvijas CPL 634. pantu);

3) ir izpildāmi to izcelsmes dalībvalstī, taču ar tiem netiek izlemta lieta pēc būtības, proti, tie ir lēmumi par pagaidu pasākumu piemērošanu (piemēram, lēmumi par prasības nodrošināšanu).

Eksekvatūras objekts vienmēr ir ārvalsts tiesas nolēmums.²¹ Savukārt eksekvatūras pieteikuma priekšmets ir kreditora (pieteicēja) lūgums piešķirt ārvalsts tiesas nolēmumam izpildāmību tā izpildes valsts teritorijā²² (sk. arī CPL 638. panta otrās daļas 4. punktu) un nodot to izpildei.

Tātad Regulas 44/2001 kontekstā eksekvatūra ir izpildāmības piešķiršana ārvalsts tiesas nolēmumam tā izpildes valsts teritorijā ar nosacījumu, ka nolēmumam izpildāmība piemīt arī tā izcelsmes valstī.