Mag. iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, Eiropas Padomes Kibernoziegumu komitejas eksperts, Ministru kabineta noteikumu "Par informācijas sistēmu drošību" darba grupas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

1999.gada 1. aprīlī ir stājies spēkā jaunais Krimināllikums (KL). Tā piemērošana tiesu praksē radīs daudz jautājumu, kas, iespējams, nav atrisināti likumā, tieši tāpēc ļoti liela nozīme būs tiesu praksei un tiesību speciālistu publikācijām. Krimināllikumā ir iekļauti vairāki jauni noziegumu veidi, par kuru izdarīšanu atbildību neparedzēja Latvijas Kriminālkodekss. Viens no tādiem noziegumu veidiem ir datornoziegumi.

Datornoziegums — jebkura ar likumu aizliegta krimināli sodāma darbība vai bezdarbība, kur dators vai datortehnoloģijas produkti (datori, skaneri, drukas iekārtas, datorprogrammas, komunikāciju līdzekļi u.c.) izmantoti kā nozieguma priekšmets vai nozieguma rīks ar mērķi ietekmēt datorsistēmu tehniskos un informācijas resursus.

Noziegumi, kas izdarīti, izmantojot zinātnes sasniegumus, nav jauna problēma. "Vēsture parāda, ka, savienojot jaunās tehnoloģijas ar dinamiskām sociālām pārmaiņām, mums vajag gaidīt kriminālo aktivitāšu pieaugumu. Šīs tieksmes attiecas arī uz sabiedrības pārmaiņām, kas saistītas ar interneta izmantošanu.