Nobeigums.

Sākums — "LV" 22.04.1999.,

Nr.123/124, 29.04.1999., Nr.131/132

Nesen mēs presē varējām lasīt, ka aizturēts bēdīgi slavenā vīrusa "Melisa" izplatītājs. Pasaulē ik dienu interneta tīklā tiek palaisti apmēram trīsdesmit vīrusi.

Antivīrusu programmas patstāvīgi brīdina, cik veca versija atrodas datorā. Ja antivīrusu programmas "Dr Solomon’s Winquard" izmaiņas atsūta reizi ceturksnī, tad jau šī programma nevar pilnīgi nodrošināt sistēmas aizsardzību no šādiem vīrusiem.

Datorvīrusu programmas raksturo vairāki elementi:

1) tās ir programmas, kas pašas sevi kopē un pavairo un, ietekmējot datus, informāciju, to modificē;

2) tās nevar izpildīt uzdevumus patstāvīgi. Vīrusu "Melisa" datorsistēma varēja iegūt, saņemot elektronisko pastu ar pielikumu ( Attachment ). Tikai pēc tam kad lietotājs, nepārliecinoties par sistēmas drošību, atver pielikumu, vīruss uzsāk savu kaitīgo darbību un iznīcina datorprogrammas.

Speciālisti atzīst, ka vīrusi ir maza daļa no visu kaitīgo programmu klāsta, kas var iedarboties uz datorprogrammām, bet to rezultātā radītie zaudējumi vērtējami astronomiskās summās.

Pēc likuma burta minētais pants neparedz kriminālatbildību par citu kaitīgu programmu izplatīšanas rezultātā radīto kaitējumu, jo vīruss ir tāda datorprogramma, kas izraisa datortehnikas programmatūras un informācijas resursu bojāšanu un iznīcināšanu. Par tādu var uzskatīt stāvokli, kad vīruss iznīcina, bloķē un modificē informāciju vai datorprogrammas. Tomēr ne katru programmu, kas modificē programmas, var uzskatīt par vīrusu. Šeit var rasties nopietna problēma, jo pastāv daudzi citi kaitīgu datorprogrammu veidi, kuriem ir cits darbības mehānisms nekā datorvīrusam. Es domāju, ka likumdevējs ir pieļāvis kļūdu, formulējot šī panta redakciju. Tālredzīgāki ir bijuši Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa autori, jo viņi ir iekļāvuši minētā kodeksā 273. pantu " Datorsistēmai kaitējumu nesošu programmu izstrādāšana, izmantošana un izplatīšana". Krievijas KK 273. pantā nozieguma priekšmets ir jebkura kaitīga datorprogramma neatkarīgi no tās darbības mehānisma, bet to tieši neredz KL 244. panta dispozīcija.

ASV datortiesību speciālisti visas šīs kaitējumu radošās destruktīvās programmas apzīmē ar jēdzienu "kaitīgs kods" ( harmfull code ). Šo apzīmējumu piemēro tāpēc, ka šobrīd neviens nezina, kādas kaitīgas programmas veidu var izstrādāt nākotnē.

Patlaban, runājot par datorvīrusu programmām, nevaru neminēt tādu kaitīgas programmas veidu kā "tārps" ( worm ). Galvenā atšķirība starp vīrusu un "tārpu" ir tā, ka "tārps" var pats sevi kopēt un lietot atmiņu, bet pretēji vīrusam — pats nevar pieķerties citai programmai. Minēšu piemēru, kad "tārps" nodarīja milzīgus zaudējumus datorsistēmai.

ASV 30 gadu vecs datorspeciālists R.Tappans programmēja "tārpu" un palaida internetā.