31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai maksātnespējas process ir parādu piedziņas instruments
11
Mg.oec.
Sigita Eižvertiņa
Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vecākā referente 

Ik pa laikam kopš Maksātnespējas likuma pieņemšanas Saeimā 2010. gada 26. jūlijā publiskajā vidē izskan apgalvojumi, ka jaunā Maksātnespējas likuma redakcija ir veicinājusi maksātnespējas procesu izmantot kā parādu piedziņas instrumentu. Šī raksta mērķis, izvērtējot Maksātnespējas likuma pamatnostādnes un pievēršot uzmanību Maksātnespējas likumā ietverto tiesisko instrumentu mērķiem un būtībai, ir rast atbildi uz jautājumu, vai maksātnespējas process ir līdzeklis parādu piedziņai.

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas likuma izstrādē tika uzklausīti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu viedokļi. Norādāms, ka Latvija ir saņēmusi no šiem ekspertiem pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tajā skaitā ir ievērotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. UNCITRAL vadlīnijas ietver pārskatu par maksātnespējas, debitoru un kreditoru attiecību regulējuma galvenajiem mērķiem un galvenajām iezīmēm, tostarp par ārpustiesas parādu pārstrukturēšanu, un tiesību aktu rokasgrāmatu, kurā atklātas pieejas šo mērķu īstenošanai, tostarp apspriestas iespējamās alternatīvās pieejas un šo pieeju priekšrocības un trūkumi1.

Attiecībā uz maksātnespējas procesa uzsākšanu UNCITRAL vadlīnijās minēts, ka viens no nozīmīgākajiem regulējamiem jautājumiem maksātnespēju regulējošajos tiesību aktos ir kritēriji, saskaņā ar kuriem parādniekam ir uzsākams maksātnespējas process.2

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma regulējumu maksātnespējas procesa pieteikumu ir tiesīgs iesniegt gan parādnieks, gan kreditori (nenodrošinātais kreditors vai kreditori vai nodrošinātais kreditors nenodrošinātajā prasījuma daļā). Šajā rakstā autore koncentrēsies uz maksātnespējas procesa uzsākšanas nosacījumu aplūkošanu tikai no kreditoru iespējām uzsākt maksātnespējas procesu, turklāt, ievērojot raksta tematiku, aprobežosies ar kreditoriem – juridiskajām personām (neapskatot kreditorus – darbiniekus). Savukārt, ņemot vērā apstākli, ka vairumā gadījumu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēji (gan kreditori, gan parādnieks) ir komersanti, rakstā uzsvars tiks likts uz maksātnespējas procesa subjektiem – komersantiem.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta pirmās daļas pirmajam punktam juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai var iesniegt kreditors vai kreditori, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, proti, ja, piemēram, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka. Tāpat maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pastā komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:41
0
ATBILDĒT
Vēl...:))))

Bilances testu atcēla galvenokārt ekonomiskās krīzes dēļ, jo īpašumu vērtība strauji samazinājās (aktīvu sadaļa), bet parādsaistības palika iepriekš.līmenī. Līdz ar to izveidojās situācija, kad puse uzņēmumu pēc bilances testa \\\"kļuva maksātnespējīgi\\\".
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:26
0
ATBILDĒT
Aizmirsu pateikt, ka aktīvu sastāva pārbaude pēc iepriekšējās Maksātnesp.lik.redakcijas un vēl senākām redakcijām notika gan. Parādnieku skaisti sazīmētās bilances ar uzpūstiem aktīviem un samazinātām parādu saistībām tiesā tika atmaskotas ar konkrētiem pierādījumiem no administratoru puses, kurus tiesas ņēma vērā un pasludināja maksātnesp.arī gadījumos ar \"zīmētajām\" bilancēm.
Juriste
6. Februāris 2012 / 11:20
0
ATBILDĒT
Es to visu zinu, jo esmu maksātnesp.procesa administratore (ja tas vēl nebija nojaušams). Ar savu komentāru vēlējos norādīt, ka vienkāršs bilances tests ir muļķīgs, jo pārbaudot tikai 1 rādītāju, kas sastāv no 2 lielumiem, nevar nonākt pie pareiza secinājuma, ja neanalizē citus finanšu (un ne tikai) rādītājus kopumā. Arī atteikties no jebkādas finanšu analīzes maksātnespējas gadījumā, ir pilnīgi garām (kā tas notiek pašlaik). Tas redzams no Palink gadījuma, kad tiesnese maksātnesp.procesā faktiski jau ir iztiesājusi parādu piedziņas lietu, kas bija prasības priekšmets citā atsevišķā tiesvedībā, norādot, ka nekādi finanšu rādītāji viņai nav jāanalizē, jo likums to neprasa. Šobrīd Maksātnesp.lik.(jurid.pers.sadaļa)ir parādu piedziņas instruments, ja likumam pieeiet formāli un gramatiski to interpretē. Administratori to vienmēr ir apgalvojuši, ka jurid.pers.sadaļa ir pilnīgi garām izstrādāta. Var jau, protams, skaidrot citu valstu institūcijām, ka likums izstrādāts atbilstoši starptautisku ekspertu ieteikumiem utt. Brāķis ir un paliek brāķis.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 8
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties