Latvijai ir, ar ko lepoties! Visbiežāk to var dzirdēt par cilvēkiem kultūrā un sportā, tomēr šoreiz mēs to varam teikt arī tiesību jomā. Lai arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks nav jurists, tomēr Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tieši viņu šā gada 24. janvārī ar absolūto balsu vairākumu uz sešiem gadiem ievēlēja par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru. Sasniegumu vēl īpašāku padara apstāklis, ka viņš nav Latvijas vienpusēji izvirzīts pārstāvis, bet atzinību ieguva no “visas” Eiropas, izturot konkurenci ar pārējo valstu pārstāvjiem.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs vada ar Ministru komitejas rezolūciju izveidotu institūciju, kurai ir preventīvas funkcijas veicināt cilvēktiesību ievērošanu 47 Eiropas Padomes dalībvalstīs.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amats līdz šim Latvijā nebija tik pazīstams kā cita Eiropas Padomes institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Abi tie ir cilvēktiesību aizsardzības institūti, kam ir kopīgs mērķis, bet atšķirīgi darbības līdzekļi. Komisārs neizskata individuālas sūdzības. Uz cilvēktiesību ievērošanu viņš raugās sistēmiski. Par saviem novērojumiem viņš ziņo Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai, kā arī sniedz rekomendācijas, viedokļus un ziņojumus dalībvalstīm.

Turklāt Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram ir cieša saikne arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, jo viņš var iesniegt rakstiskus paskaidrojumus visās lietās, kas tiek skatītas palātā vai Lielajā palātā, un piedalīties tiesas sēdēs.

Komisāra autoritāte atkarīga no viņa ambīcijām un gudras rīcības. Nenoliedzami, komisāra darba prioritātes ietekmē arī vide, no kuras tas nāk. Līdz ar to Eiropas Padomes līmenī tiks risinātas arī Latvijā akūtas cilvēktiesību problēmas. Līdzšinējais komisārs zviedrs Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) pievērsās tādiem jautājumiem kā, piemēram, nacionālā līmeņa cilvēktiesību aizsardzības institūciju sadarbība, diskriminācijas izskaušana, migrantu tiesības. Kādas būs N. Muižnieka prioritātes, ceram uzzināt tuvākajā laikā. Viņš jau ir norādījis, ka ekonomiskās krīzes sekas īpaši skar sievietes, bērnus un vecus cilvēkus.

Paradoksāli, ka Saeima 2005. gadā noraidīja N. Muižnieku kandidatūru uz Valsts cilvēktiesību biroja direktora amata vietu. Latvijas cilvēks, kas nederēja nacionālā līmenī, noderēs pārējai Eiropai.